Rietumi sanikno Krieviju 2
Starp ASV un Eiropas Savienības amatpersonām, no vienas puses, un Kremļa pārstāvjiem, no otras puses, izcēlusies asa vārdu apmaiņa saistībā ar Ukrainas austrumu apgabalos nerimstošo karadarbību.
Maskavai turpinot palīdzēt Ukrainā karojošajiem separātistiem, ES noteikusi jaunas sankcijas pret Krieviju. Turklāt domājams, ka šonedēļ Eiropas valstu amatpersonas spriedīs ne vairs tikai par ierobežojumiem prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajiem oligarhiem (piemēram, banku kontu iesaldēšanu un vīzu liegumiem), bet par sankcijām pret Krievijas tautsaimniecības sektoriem.
“Putins ir vainīgs lidmašīnas notriekšanā”
Nedēļas nogalē ar līdz šim asāko nosodījumu Putinam klajā nāca ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija. Vispirms gan ASV Valsts departaments, gan Pentagons izplatīja paziņojumus, kuros, atsaucoties uz amerikāņu izlūku iegūtu informāciju, brīdināja, ka Krievija gatavojas Ukrainas austrumos karojošajiem separātistiem piegādāt jaudīgu bruņojumu, tostarp raķešu palaidējus. Tāpat ASV amatpersonas norādījušas, ka viņu rīcībā ir pierādījumi, ka Ukrainas armijas pozīcijas tiek apšaudītas arī no Krievijas teritorijas.
Runājot par lidsabiedrības “Malaysia Airlines” lidmašīnas notriekšanu virs Doņeckas apgabala, Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnests paziņoja, ka traģēdijā vainojams ir Putins. “Mēs zinām, ka lidmašīnu notrieca no zemes izšauta raķete. Tā tika palaista no apgabala, kuru kontrolēja separātisti un kurā tobrīd ukraiņi neizmantoja pretgaisa aizsardzības ieročus,” norādīja Ērnests, piebilstot, ka “krievi piegādāja separātistu spēkiem smagos ieročus, tostarp pretgaisa iekārtas “SA-11” [“Buk”]”. “Neatkarīgi no tā, vai pogu nospieda paši krievi vai krievu apmācītie krievu separātisti, viss pēdīgi aizved līdz Vladimiram Putinam. Mēs esam secinājuši, ka Vladimirs Putins un krievi ir atbildīgi par šo traģēdiju,” uzsvēra Baltā nama pārstāvis.
Jaunās sankcijas sadusmo Krieviju
Pagājušajā nedēļā ES valstu pārstāvji vienojās papildināt sarakstu ar Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem, pret kuriem ir noteiktas sankcijas. Saraksts papildināts ar 18 organizācijām un uzņēmumiem, kā arī 15 personām, kuru banku konti Eiropas valstīs nu ir iesaldēti un kuriem ir liegta iebraukšana ES. Ziņu aģentūra “Reuters” informē, ka sodīti ir Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs un Ārējā izlūkdienesta priekšnieks Mihails Fradkovs, kā arī vairākas Krievijas augstākās amatpersonas, kuras tiek vainotas “Ukrainas suverenitātes un nacionālās vienotības graušanā”, tostarp Krievijas Drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs.
Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Zigmārs Gabriels rosinājis izstrādāt vēl stingrākas sankcijas, kas būtu tieši vērstas pret Krievijas oligarhiem. “Mums ir jāiesaldē viņu konti Eiropas valstu galvaspilsētās un jāatsauc izsniegtās ieceļošanas vīzas,” raidsabiedrībai “Deutsche Welle” paziņoja Gabriels. “Šāda rīcība būs efektīva, jo Krievijas politika turas uz oligarhu pleciem.” Arī ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs aicinājis dalībvalstu vadītājus vienoties par vēl stingrāku sankciju noteikšanu Krievijai. Laikraksts “The Financial Times” publicējis van Rompeja rakstītu vēstuli ES dalībvalstu prezidentiem un premjeriem, kurā ES Padomes priekšsēdētājs mudina “nekavējoties apstiprināt jaunu sankciju paketi”. Vēstulē norādīts, ka šonedēļ tiks sagatavotas sankciju nākamās kārtas pret Krieviju. Pirmkārt, tiks papildināts Krievijas amatpersonu “melnais saraksts”, bet, otrkārt, tiks sagatavotas sankcijas pret Krievijas aizsardzības, dubultā pielietojuma preču un enerģētikas sektoriem, kā arī ierobežota Krievijas pieeja kapitāla tirgiem. Paredzams, ka ES valstu vēstnieki rīt varētu parakstīt vienošanos par šo sankciju ieviešanu.
Briseles noteiktās sankcijas un Vašingtonas paziņojumi izsaukuši Maskavas asu reakciju. Komentējot ES gatavotās sankcijas, Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, norādot, ka 28 valstu bloks “pilnībā novēršas no sadarbības ar Krieviju starptautiskās un reģionālās drošības jautājumos, ieskaitot cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību, terorismu, organizēto noziedzību un citiem izaicinājumiem”. Atsevišķā paziņojumā ministrija apsūdzēja Vašingtonu par “Krievijas nomelnošanas kampaņas” izvēršanu.
Jaceņuks atkāpjas
Tikmēr Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņojis par savu demisiju, to pamatojot ar valdošās koalīcijas izjukšanu. “Parlaments vairs nespēj pildīt savus uzdevumus un pieņemt likumus,” atzina Jaceņuks, paziņojot par savu demisiju. Iepriekš bijušā boksera Vitālija Kļičko partija “Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām” un partija “Brīvība” paziņoja par izstāšanos no koalīcijas, norādot, ka tādējādi grib panākt, lai pēc iespējas ātrāk valstī tiek sarīkotas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko atzinīgi novērtēja partiju izstāšanos no koalīcijas. “Sabiedriskās domas aptaujas un sarunas ar cilvēkiem apliecina, ka sabiedrība grib pilnībā atjaunot valdības sastāvu,” paziņoja Porošenko. Ziņu aģentūra “Associated Press” vērtē, ka prezidenta paziņojums apliecina – valdības izjukšana un gaidāmās vēlēšanas liecina par “plānošanu un politisko manevrēšanu, nevis haosu”. Domājams, ka pirmstermiņa vēlēšanas Porošenko izsludinās rudenī.
