Rietumi mēģināja sagraut Krievijas ekonomiku. Kāpēc tas nav izdevies? 78
Kopš 2022. gada 24. februāra, kad tā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Krievija ir saskārusies ar vēsturiskiem sankcijām no Vašingtonas, Briseles un citām valstīm, vēsta izdevums “Politico”.
Galvenokārt tās ir ekonomiskās sankcijas, kas lielā mērā bija paredzētas, lai iztukšotu Krievijas kasi, lai tā nevarētu finansēt karu.
Gan ASV , gan Eiropas Savienība (ES) šonedēļ atklāja jaunas sankcijas pret Krieviju, dažas no tām ir saistītas ar ieslodzītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi.
Tomēr pēc diviem gadiem Krievijas ekonomika ir atguvusies. Tās rūpnīcas dārd, naftas un gāzes pārdošanas apjomi ir salīdzinoši spēcīgi, un cilvēki strādā sistēmā, kas ir veidota tā, lai viss būtu saistīts ar karu.
Tikmēr Vladimirs Putins, šķiet, stingri vada Kremli, par spīti tam, ka pieaugot ekonomiskajam spiedienam, Krievijas elite varētu vērsties pret viņu pašu.
Kāpēc starptautiskie sankcijas nav palīdzējušas padzīt krievus no Ukrainas? Atbilde bieži vien ir saistīta ar diviem faktoriem: politisko gribu un tehniskajām iespējām.
Lai izpildītu dažādus sodus, ir nepieciešami juridiski, finansiāli un pat militāri resursi — neatkarīgi no tā, vai runa ir par tiesas prāvām Krievijas pilsoņiem, kuru nauda ir iesaldēta, vai arī par inspektoru norīkošanu tirdzniecības ostās.
Valstīm, kas īsteno kampaņas, ne vienmēr ir vienāds fokuss, finanses un noteikumi. Tas visu šo padara pretrunīgu sabiedroto vidū.
Politika vēl vairāk sarežģī vienādojumu: vienai valdībai ir grūti izdarīt spiedienu uz otru, lai tā pārtrauktu pirkt Krievijas produktus, ja tai nepieciešama šīs valsts sadarbība citās frontēs.
Vašingtona nevēlas izdarīt spiedienu pret Indiju, kas varētu būt potenciālais partneris pret Ķīnu.
“Sankcijas un citi ekonomiski pasākumi vien šajā karā neuzvarēs,”
skaidro Vašingtonas domnīcas “Atlantic Council” ekonomikas analītiķis Kims Donovans. “Mums ir jāvalda pār mūsu cerībām par to, ko šie rīki var sasniegt īstermiņā.”
Tomēr eksperti atzīmē, ka Krievijas ekonomika ir smagi cietusi. Tas, ko Kremlis dara, lai to uzturētu, ilgtermiņā nedarbosies. Daži sankciju elementu pilnvērtīgu ietekmi varēs novērtēt vien pēc vairākiem gadiem. Viena no tādām ir eksporta kontrole.
Augstākā Baidena administrācijas amatpersona ir norādījusi, ka, Krievija izmanto savas likvīdās rezerves un virza aktīvus uz kara ekonomiku. Tas kaitēs Krievijas sociālajai stabilitātei.
“Viņiem ir sava veida pulkstenis, cik ilgi viņi var uzturēt šādu stratēģiju,” sacīja augstākā amatpersona. “Un tāpēc mūsu mērķis ir mēģināt padarīt to grūtāku un paātrināt tempu, kādā viņi virzās līdz brīdim, kad šāda stratēģija vienkārši kļūst neilgtspējīga.”
Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāve Adrienna Vatsone uzsver, ka šādiem pasākumiem “ir bijusi ievērojama ietekme, samazinot Krievijas spēju finansēt un cīnīties par savu netaisnīgo karu”.
“Mēs esam apņēmušies saukt Krieviju pie atbildības par tās brutālo un nelikumīgo karu Ukrainā, un, sadarbojoties ar mūsu partneriem, esam ieviesuši lielāko sankciju un eksporta kontroles kopumu, kāds jebkad ir piemērots lielai ekonomikai,” sacīja Vatsone.
“Ar sankcijām vien nepietiek, lai novestu Ukrainu līdz uzvarai,”
ceturtdien žurnālistiem pirms jaunu sankciju izsludināšanas uzskata Valsts kases sekretāra vietnieks Volijs Adejemo,
piebilstot, ka “vienīgais veids”, kā Ukrainas tauta gūs panākumus, ir tad, ja Parlaments un Kongress tos nodrošinās ne tikai ar finanšu resursiem, bet arī aprīkojumu, kas viņiem nepieciešams, lai turpinātu sevi aizstāvēt.
Tikmēr var vien minēt, kad Krievijas ekonomikas mašīna pārtrauks darboties.
