Rietumi ir aprēķinājuši, cik daudz militārpersonu NATO valstis var izvietot karam pret Krieviju. Vai pietiks karavīru agresora savaldīšanai? 124
Eiropas NATO valstis pašlaik saskaras ar zināmām grūtībām, rekrutējot jaunus karavīrus dienestam. Tāpēc tās noteikti saskarsies ar nopietnām grūtībām mobilizēties kara ar Krieviju gadījumā, vēsta britu izdevums Financial Times.
Izdevums norāda, ka saskaņā ar dokumentiem Eiropas NATO valstīs, t. i., izņemot ASV un Kanādu, bet ieskaitot Turciju, kopumā ir 1,9 miljoni militārpersonu. Teorētiski ar to pietiek, lai stātos pretī Krievijai, kurai ir 1,1 miljons karavīru un 1,5 miljoni rezervistu. Tomēr realitātē (praksē) situācija ir daudz sarežģītāka.
Eiropas NATO valstīm būs ļoti grūti kopīgi izvietot vairāk nekā 300 000 karavīru lielu kontingentu. Turklāt to sagatavošana aizņems vairākus mēnešus, t. i., tos nebūs iespējams izvietot pie Krievijas robežas jau rīt.
Bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs un Eiropadomes starptautisko attiecību eksperts Kamils Grands norādīja, ka daudzus gadus Ziemeļatlantijas alianses aizsardzības plānošanā Eiropā nav bijis nekāda sakara ar masveida iesaukumu.
Vai jūs esat gatavi nodrošināt 300 speciālo spēku kaujiniekus Afganistānai? – Tās ir bijušas galvenās amerikāņu prasības eiropiešiem gadu desmitiem, sacīja Grands, piebilstot, ka, izņemot Grieķiju un Turciju, visas pārējās valstis ir tikai samazinājušas savu karaspēku.
Savukārt Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta vecākais pētnieks Bens Barijs norādīja, ka NATO valstīm ir politiski izdevīgi koncentrēties uz budžeta palielināšanu un iepirkumu programmām, bet tikai dažas no tām vēlas iesaistīties vairāk pilsoņu iesaukšanā, jo tas ir grūts un nepateicīgs uzdevums. Rezultātā Eiropas armijas ir nonākušas apburtajā lokā, kurā ir ļoti maz cilvēku, kas vēlas iestāties armijā, un aktīvie karavīri ir vīlušies un aiziet.
Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija – visblīvāk apdzīvotās un rūpnieciski attīstītās valstis – izjūt personāla trūkumu. Bundesvērā ir 181 tūkstotis militārpersonu (saskaņā ar NATO saistībām trūkst 20 tūkstoši militārpersonu). Apvienotā Karaliste pēdējo desmit gadu laikā vispār nav izpildījusi savus ikgadējos rekrutēšanas plānus un ir samazinājusi savu militāro personālu par 19 % – līdz 138 000 militārpersonu. Francija kopš 2014. gada ir samazinājusi savu militāro personālu par vairāk nekā 16 tūkstošiem – līdz 203 850 militārpersonām. Itālija – par vairāk nekā 39 tūkstošiem karavīru, līdz 169 900 karavīriem.
Tajā pašā laikā Lielbritānijas un Francijas bruņotie spēki, kas tiek uzskatīti par kaujasspējīgākajiem, sevi pozicionē kā “ekspedīcijas” spēkus un ir paredzēti īslaicīgai izvietošanai ārzemju karadarbības vietās.
Grands uzsvēra, ka Eiropas NATO valstīm vajadzētu koncentrēties uz savu karaspēka papildināšanu, ņemot vērā, ka ASV atbalsts šajā jautājumā (konfrontācijas ar Krieviju gadījumā) nav garantēts. Krievijas karaspēkam ceļā vajadzētu stāties ne tikai Polijas armijai vien.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sacīja, ka Eiropai ir jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz “aukstā kara laika līmenim”, un jautājums par iesaukšanu (iesaukšanu) ir nopietni jāapspriež. Pēc viņa domām, obligātais dienests ir ļoti nepopulārs pasākums iedzīvotāju vidū, taču ir vērts tam iziet cauri, lai “savaldītu Krieviju”.
