Rietumeiropā alkoholu bauda kā piedevu maltītei. Pie mums alkoholu lieto ar mērķi apreibināties. Vai tirdzniecības ierobežojumi spēs to mainīt? 0
Alkohola lietošanai ir plašas un postošas sekas uz sabiedrības veselību, ekonomiku un kultūru. Tas ne tikai kaitē indivīdu fiziskajai un garīgajai veselībai, bet arī rada nopietnus izaicinājumus ģimenēm un veselības aprūpes sistēmai. Šī tēma tika aplūkota TV24 raidījumā “Preses klubs”, kur piedalījās biedrības “Drošības profesionāļu asociācija” valdes priekšsēdētājs un “Sanitex” grupas uzņēmumu drošības vadītājs Artūrs Āmars. Viņš dalījās ar savu skatījumu uz alkohola patēriņu Latvijā un apsvēra alkohola iegādes laika ierobežojumu lietderību.
Artūrs Āmars norādīja, ka alkohola iegādes laika ierobežojumu ietekme ir ļoti diskutabla. Viņš pauda šaubas par to, vai šādi pasākumi patiešām samazina alkohola patēriņu:
“Vai ierobežojums līdz pulksten astoņiem vakarā mainīs situāciju? Diez vai. Cilvēks, kurš vēlas nopirkt alkoholu, atradīs veidu, kā to izdarīt. Daudzās valstīs redzam līdzīgus piemērus, taču jaunus risinājumus šajā jautājumā izgudrot ir grūti.”
Āmars uzsvēra, ka Latvijā alkohola patēriņš ir augsts, ko ietekmē dziļi iesakņojušās kultūras tradīcijas, kuras radušās okupācijas periodā:
“Diemžēl mūsu alkohola patēriņa kultūra nav līdzīga Rietumeiropas valstīm, kur alkoholu bieži bauda kā piedevu maltītei vai sabiedriskai kopā būšanai. Pie mums alkoholu nereti lieto ar mērķi apreibināties.”
Salīdzinot Latviju ar citām valstīm, piemēram, Spāniju vai Lielbritāniju, Āmars uzsvēra atšķirības dzīvesveidā un alkohola lietošanas paradumos: “Spāņi bieži pavada vakarus bāros vai kafejnīcās, baudot vieglus dzērienus. Latvieši, savukārt, pēc darba dodas mājās, un alkohols bieži kļūst par vienu no galvenajiem veidiem, kā atslābināties. Šī atšķirīgā mentalitāte atspoguļojas arī alkohola patēriņa statistikā.”
Vēl viens būtisks jautājums, kas saistīts ar alkohola iegādes laika ierobežojumiem, ir nelegālā alkohola izplatība un ēnu ekonomika. Āmars brīdināja par potenciālajiem riskiem, kas var rasties, ja ierobežojumi veicinās nekvalitatīva alkohola patēriņu: “Dzerot nelegālo alkoholu, pieaug risks saslimt ar nopietnām kaitēm. Tas rada papildu slogu medicīniskajām iestādēm un ietekmē sabiedrības veselību kopumā.”
