Riepas pavasarī un vasarā II. Kādas šausmas – ražotas Ķīnā… 4
Iepriekšējā sarunā par riepām palikām pie tā, ka dikti jau nu labi būtu tomēr jaunas riepas arī šai no kustības drošības viedokļa šķietami drošākajai sezonai – saņemties un nopirkt. Kādas?
Kā netērēt vairāk nekā nepieciešams? Vai lētākās ir pietiekami labas? Vai pirkt “Made in China” nav bīstama taupība?
Pirmkārt – par to “Made in China”. Pasaules lielākais riepu ražotājs ir japāņu “Bridgestone”. Augsta prestiža marka ar labiem rezultātiem visos iespējamos testos. Bet – 12 no 60 “Bridgestone” ražotnēm atrodas Ķīnā. Rūpnīcas Ķīnā ir arī franču kompānijai “Michelin”, itāliešu “Pirelli” un vācu “Continental”. Iznākums – gandrīz puse no Eiropas Savienībā importētajām riepām ir “Made in China” – pat tad, ja firmas zīme liecina par eiropeisku izcelsmi. Tātad – no Ķīnas (vai Turcijas, Indijas, Rumānijas) lētā darbaspēka produktu uzbrukuma neizbēgsim arī tad, ja augstprātīgi izvēlēsimies, teiksim, “Pirelli”.
Otrkārt – pat ja produkts nāk no pašu ķīniešu uzņēmuma ar savādi skanošu vārdu (“Hangzhou Zhongce Rubber Co.,Ltd.”, piemēram), derētu saprast, ka daudzās un arī šajā industrijas nozarē ķīnieši nav nekādi “ābečnieki” vai trešās pasaules blēži. Minētā firma ir dibināta pagājušā gadsimta vidū, uzkrājusi milzu pieredzi. Un tai ir savs Eiropas ofiss, savas filiāles vairāk nekā 10 pasaules valstīs, gada apgrozījums tuvs 5 miljardiem dolāru (ne “Pirelli”, ne “Continental” nav daudz vairāk).
Tātad – aizdomām par bīstamu izvēli pamata nav. Drīzāk tie ir aizspriedumi, kurus radījis paša pieredzes un objektīvu atsauksmju trūkums. Lielākie riepu testu rezultātu izplatītāji (“Auto Bild”, ADAC) ir vācu un Ķīnas produktus izmēģināmo sarakstos vienkārši aizmirst iekļaut. Ja arī to dara, skarbi kritizē tos par niecīgu atpalikšanu tikai lieljaudas, ātrgaitas kustībā svarīgos rādītājos. Kur “latvietim praktiskajam” vajadzīga baigā noturība slapjā līkumā, piemēram? Es varu lietū to līkumu vienkārši braukt mazliet lēnāk. Kāpēc man būtu jābaidās no atpalicības gaitas komfortā un skaļumā par vienu punktu (no desmit iespējamiem)?
Mani interesē pavisam kas cits. Kalpošanas ilgums, piemēram. Un to testos noteikt ir praktiski neiespējami. To nav izdarījuši un neizdarīs pašmāju mediji, jo mūsu resursi šādiem izmēģinājumiem ir nepietiekami. Individuālas pieredzes rezultāti parādīsies tikai pēc gada vai diviem, kad lietoto preci vairs neražos. Tātad pērkot varam (visai aptuveni, jo ražotāju testa metodikas atšķiras) vadīties tikai pēc ražotāja dotā diluma indeksa (trade wear), kurš tiek norādīts uz riepas. Tad, lūk, – iepriekš minētā “Hangzhou Zhongce” riepa ar globālu modeļa vārdu “West lake”, apzīmēta ar skaitli 440. Tas ir lielāks nekā daudzām prestižo koncernu riepām, kuru lieliskās un pārākās īpašības ekstrēmos ātrumos savukārt mums nudien nav svarīgas. Mēs nedrīkstam un nebraucam (?) ātrāk par 100 km/h. Un zinām (?), ka riepas paātrināts vai nevienmērīgs dilums ir ne tik daudz pašas riepas vaina, cik agresīva braukšanas stila un slikta auto tehniskā stāvokļa sekas. Kad pēdējo reizi priekšējo riteņu savirzi pārbaudīji? Vai tavi amortizatori vispār vairs ir amortizatori?
Man svarīgi riepu nepārsist mīļotajās Latvijas asfalta bedrēs. Un te izcili klusās un komfortablās dārgās riepas nez vai būs pārākas. Man, protams, svarīga zema riepas rites pretestība, jo tā ekonomē degvielu (pārspīlēt šī rādītāja nozīmi – dārgu ECO riepu ražotāji un pārdevēji to diemžēl dara – gan nevajadzētu, jo rites pretestības pārvarēšana veido tikai 10. daļu no visa dzinēja veicamā darba, pārējo apēd no riepām neatkarīgā gaisa pretestība). Svarīga. Bet arī jau pieminētais “Westlake” ritenis šajā jomā ir moderns (gumija ar īpašām silikona piedevām) un pietiekami labs.
Izvēlēties prestižo marku (lielākie pasaules riepu ražotāji tātad ir “Bridgestone”, “Goodyear” un “Dunlop”, “Continental”, “Michelin”, “Pirelli”) vieglāk ir tiem, kuriem pieticis prāta (vai veiksmes) auto izvēles procesā tikt pie braucamā, kurš nav auto modes un pēdējos 15 gados, manuprāt, izkropļoto “drošības” tendenču ietekmē aprīkots ar liela diametra diskiem un zema profila riepām. Šis process ir bijis varen straujš. Tipisks kompaktklases auto “Opel Astra”, piemēram, gadsimta sākumā tika aprīkots ar 15 collu riteņu diskiem, pēc 10 gadiem jau ar 16, šobrīd – 17. Un tas vēl ir tikai tā sauktais standarta aprīkojums. Piedāvājumā ir arī 18 un 19 collu riteņi, kuri gadsimtu mijā bija tikai ekskluzīviem sporta auto. Kāda no tā visa jēga, tas ir atsevišķa raksta temats. Ja īsi – nekāda. Tās ir lamatas, kurās mēs esam ievilkti. Ja neesam – jaunas riepas nopirkt ir relatīvi viegli. 14 un 15 collu plauktos pat “top brendu”, pat jaunāko modeļu riepas ir atrodamas aptuveni par 50 – 60 eiro. “Ķīnieši” maksās ap 40. Ieguvums uz komplektu tātad nepārsniedz 100 eiro un ir attaisnojams, ja gribat justies labi savā drošībā investējis.
Ja jūsu auto prasa 16 collu “kurpes”, aritmētika jau būs skarbāka. Latvijā izcili populārajam krosoveram “Nissan Qashqai”, piemēram,”West lake” maksās ap 50 eiro, bet “premium” markas var cenā pat sasniegt un pārsniegt simtu. Un – jo tālāk, jo trakāk. Deviņpadsmit collu labu riepu komplekta cena jau var sasniegt un pārsniegt pat tūkstoti. Un “ķīnieši” šajā teritorijā pat nelien. Nav viņu piedāvājumā tādu. Tieši tas, manuprāt, ir viens no tipiskiem Latvijas satiksmes drošības draudiem – jaudīgi auto, kuru saimniekiem naudas labām, jaunām riepām nepietiek.
Vai iespējams kaut ko te labot? Pirmkārt, pērkot citu auto, vajadzētu līdzās citām aizdomīgām preces īpašībām kritiski skatīties uz pārāk “skaistiem un sportiskiem” riteņiem. Tādi pavisam drīz prasīs bargu naudu. Ja auto mainīts netiek, varētu un vajadzētu papētīt iespēju pāriet uz mazāka diametra diskiem ar augstāka profila riepām. Ne vienmēr tas iespējams – neļauj liela izmēra bremžu mehānismi. Ja var uzlikt, varat pameklēt citu disku komplektu (lietoti nemaz nav dārgi) sākumā vienas sezonas riepām. Izdevumus kompensēs ietaupījums nākamajā riepu nomaiņā.
Un – ja vien neesiet “lielceļa Šūmahers” – nebaidieties no “Made in China”…
