Riepas – nu jau gan laiks mainīt. Kuras labākās? 11
Jau nedēļu vasaras riepas vadāju bagāžniekā un noskatījos uz pagaidām pustukšajiem maiņas punktiem. Un uz termometru arī. Par agru, laikam…
Bet nu vairs ne. Uzticamākais ziņu portāls rāda – šodien seši, rīt 12, parīt 15. Pat naktīs plus astoņi. Montējam!
Ko montējam? Man vienkārši. Izripināju no garāžas savus aizpērnos ķīniešus (“Westlake” RP28), ar mitru lupatu noslaucīju putekļus, ar bīdmēru pamērīju raksta dziļumu. Pēc nobrauktiem aptuveni 30 000 km – seši milimetri. Teicami. Un vēl viens pierādījums tam, ka izcili svarīgs (ja ne pats svarīgākais) skaitlis riepu izvēlē ir “tread weare”. Šīm ir 400. Superstraujos pagriezienos, izmisīgi ekstrēmā bremzēšanā mazliet pārākiem “premium” riteņiem dilšanas indekss mēdz būt reizes divas mazāks. Un ar šādu nobraukumu tās jau būtu krietni plikākas un pārākumu zaudējušas. Sevišķi dziļā ūdenī (Jūrmalas šosejas garenrisās, piemēram), kur svarīgākais no visiem riepas parametriem ir raksta dziļums. Tādēļ – savu izvēli esmu izdarījis jau labi sen. Un neiespringstu, nepārmaksāju par gadskārtējo testu uzvarētājām, bet cenšos mainīt riepas pēc iespējas bieži. Šīm, piemēram, 2018. gada vasara būs pēdējā darba sezona, jo uzskatu, ka Latvijas apstākļos ziemai noteiktais 4 mm protektora dziļums ir obligāts arī vasarā. Sevišķi tiem, kuri zemo un plato profilu lamatās iebraukuši. Jo platāks ritenis, jo vairāk ūdens tam jāizspiež. Un nevis vienkārši nedaudz vairāk, bet traki straujā ģeometriskā progresijā. Un to nevar izdarīt, ja rievu vairs nav. Nekāds “premium” nevar. Bet jauns “demokrāts” var. Un var daudz lētāk.
Cenu atšķirības nav lielas tikai tad, ja jūsu auto mērķtiecīgas izvēles vai laimīgas sakritības dēļ ir nevis “sportiska smukuma”, bet saprātīga praktiskuma zonā. 14, 15, pat 16 collu riteņiem prestižāko brendu riteņi nemaz nav tik baigi dārgi. Pirmajos divos no nosauktajiem mēriem tie sadārdzina komplektu tikai par dažiem desmitiem eiro. Reizēm akcijās – pat ne tik. (Tad gan vajadzētu piesardzīgi pameklēt uz preces sāna gadskaitļa marķējumu.) 16 collās speramais solis lielāks. Bet 18… Tas ir diska diametrs, kuru nu jau sasnieguši pat citādi diezgan pieticīgi kompaktās klases auto. Un te cenas distance starp, piemēram, “Bridgestone” un to pašu manējo “Westlake” ir nevis desmiti, bet simti. Dārgākās vasaras riepas ar izmēru 225/45 R18 maksā 800 par komplektu. Lētākās (un ne jau lietotas, ne jau restaurētas, ne jau bez visiem nepieciešamajiem Eiropas marķējumiem) – 300. Tādas, lūk, gluži ciešamas mēnešalgas izmēra pārdomas…
Vēlreiz jāsaka – gatavu recepšu nav. Lielajos riepu testos lētie brendi gandrīz neparādās. Tie netiek ne slavēti, ne pelti. Vienkārši ignorēti. Apkārtējie kolēģi par savu pieredzi kautrīgi klusē. Nav jau pie mums pieņemts ar pieticību lielīties. Turklāt dārga izvēle ir ražotājam un tirgotājam izdevīga. Un no šā izdevīguma arī “ekspertiem” šis tas var atlēkt…
Es vēl vismaz šovasar turpināšu braukt ar “Made in China”. (Nākamajā ziemā arī, jo noņemto divas ziemas kalpojušo “Westlake” zīmējuma dziļums arī ir ap 7 mm). Tad redzēs. Kārojas kādu eksperimentu ar vissezonas riepām, kuru jaunumu klāsts pēdējos gados ļoti interesants.
Nobeigumā daži vārdi tiem daudzajiem, kuri šopavasar riepas nemainīs. Vēlu veiksmi. Neklausieties balsīs, kas sauc to par neprātu. Tās ir tirgotāju balsis. Viņiem nu nemaz nav izdevīgi, ka ziemai vairs nepietiekamos protektora milimetrus miskastē nemetīsiet, bet prātīgi un rātni nobrauksiet. To var darīt. Ir, protams, “ziemenes” nedaudz skaļākas, tērē mazliet vairāk degvielas. Bet par bīstamām mūsu mērenajā klimatā kļūst tikai tad, ja pilots aizmirst, ka raksts te tomēr jau sekls un lielam ātrumam dziļās peļķēs nepietiekams.
