Kāpēc lazdām vairs neienākas rieksti? 0
Kādēļ Latvijas mežos ilgus gadus lazdām vairs neienākas rieksti? Lazdu audžu ir ļoti daudz – gan jaunas, gan vecākas. AUSMA Smiltenes novadā
Riekstu maz ir gan meža lazdām, gan mājas lielaugļu lazdām. Dendroloģe Zaiga Graudiņa teic, ka tajā nav vainojams ne kaitēklis, ne slimība, bet gan pēdējo gadu laika apstākļi. Ir mainījušies vasaras un ziemas ritmi, gaisa temperatūras, vismaz pēc lazdu domām, kļuvušas nepareizas. Tās nebīstas sala, bet nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Lazdas zied agri – marta vidū, beigās, vēlās ziemās – aprīļa sākumā. Pēkšņie siltuma periodi ziemas vidū izprovocē lazdu ziedēšanu nelaikā, un tiem sekojošais sals ziedus vai piebriedušos ziedpumpurus nobeidz.
Cilvēki parasti ievēro garās zeltainās vīrišķās spurdzes un cer uz riekstu ražu, taču neievēro sīkos, sarkanos sievišķos ziediņus, no kuriem veidojas rieksts, kas varbūt jau ir nosaluši. Daži mīnus grādi naktī lazdai nekaitēs, taču sals gan. Vienīgā cerība uz riekstiem – augi Latvijā nemostas vienā laikā, un gausākās reaģētājas pielāgosies laika apstākļiem.
Cilvēks savā dārzā nekādi nevar ietekmēt vai pasargāt lazdu ražu. Atliek vien gaidīt, ka laika apstākļi, kam ir ciklisks raksturs, atkal iegriezīsies lazdām labvēlīgi. Lazdas noteikti vajag stādīt, jo tās aug lēni. Pirmā raža būs gaidāma pēc pieciem sešiem gadiem.
No ilgajiem rudeņiem, vēlajām ziemām un garajiem pavasariem cieš arī citi augi. Piemēram, pēdējos gados pat skujkoku sēklām ir slikta kvalitāte, zema dīdzība.
