Riekstiņš par NATO valstu Ukrainai piegādāto ieroču izmantošanu Krievijas teritorijā: “Ukraiņiem ir tiesības sniegt atbildes triecienus pa militārajiem mērķiem” 137
Komentāru par NATO valstu Ukrainai piegādāto ieroču izmantošanu Krievijas teritorijā TV24 raidījumā “Ziņu TOP” sniedza Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks NATO.
Būtiski norādīt, ka NATO organizācijai nav savas armijas vai NATO ieroči. Viss sastāv no NATO dalībvalstu karavīriem, ieročiem un kaujas spējām. “Tā palīdzība, kas tiek sniegta Ukrainai, ir tā, ko sniedz NATO dalībvalstis divpusējā veidā, līdzīgi kā to dara Latvija, kā to dara Igaunija, kā to dara Lietuva, kā to dara Polija un daudzas citas valstis. Un katra valsts šo palīdzību sniedzot ir vienīgā, kas lemj par to, kādā veidā šie ieroči var vai nevar tikt izmantoti, vai uz tiem attiecināmi kādi ierobežojumi,” raidījumā norāda Māris Riekstiņš.
Latvijas vēstnieks NATO stāsta, ka vienmēr tikusi aizstāvēta ideja, ka, lai Ukraina varētu realizēt savas pašaizsardzības tiesības, tad visiem tiem ieroču ierobežojumiem, ja tādi ir likti bruņojuma izmantošanai – tie būtu jāatceļ, redzot un ņemot vērā, ko pēdējo mēnešu laikā dara Krievija, uzbrūkot no militārām bāzēm Krievijas teritorijā.
“Arī Latvijas valsts prezidents šeit, Vašingtonā (red. Vašingtonā sācies NATO samits), sniedzot interviju, ļoti skaidri formulēja šo te Latvijas pozīciju – ņemot vērā, ka uzbrukumi Ukrainas teritorijā tiek veikti no Krievijas teritorijas, tad ukraiņiem ir tiesības sniegt atbildes triecienus pa šiem te leģitīmajiem, militārajiem mērķiem.
Un, kā mēs zinām, ukraiņi nekad nav apzināti uzbrukuši civilajiem mērķiem. Tas ir tas, ko Krievija dara, lai iebiedētu Ukrainu, lai iebiedētu ukraiņu sabiedrību, lai mēģinātu noskaņot Ukrainas sabiedrību pret savas valsts vadību, lai apturētu varbūt Rietumvalstis sniegt tālāku palīdzību. Bet es varu tikai apliecināt to, ka, atrodoties šeit, Briselē, sāktajās sarunās, kas mēnešus jau pirms šī samita tika veiktas dažādos līmeņos, tad tā attieksme, tomēr par to, ka Krievija ir šis agresors, ka Krievija ir pie vainas pie šī te konflikta izraisīšanas Eiropā un ka Ukrainai jāsniedz atbalsts, tas ir viennozīmīgi. Tur domas nedalās.
Varbūt ir dažādi viedokļi par to, cik tālu šis miera process, paralēlas iniciatīvas varētu veicināt karadarbības apstādināšanu, bet es domāju, ka būtu svarīgi valsts līderiem nebūt tādās tukšās ilūzijās.”
Vēstnieks norāda uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizītēm Maskavā un Ķīnā. “No vienas puses, viņš nepārstāv ne NATO, ne Eiropas Savienību (Ungārija ir prezidējošā valsts, viņiem nav mandāta runāt visu eiropiešu vārdā), viņš vairāk uzstājās divpusējo attiecību kontekstā, kā Ungārijas premjerministrs. Bet, ja viņam tiešām šķiet, ka šādi žesti varētu palīdzēt apturēt karadarbību, tad mēs redzam, ka divas dienas pēc viņa uzturēšanās Maskavā, pēc sarunām ar Putinu – Putina režīms veic brutālus uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem.”
Māris Riekstiņš norāda: “Viņam varbūt šķiet, ka viņš varētu būt miera balodis. Būs interesanti paklausīties, kā viņš tuvākajās divās dienās stāstīs par saviem iespaidiem, par savu redzējumu, bet, kā jau es teicu – reālās darbības frontes līnijā, šie Krievijas uzbrukumi, tie parādi tikai to, ka šajā brīdī Krievija nav gatava nekādām sarunām, Krievija nav gatava pārrunu procesam un vienīgā pareizā pieeja – un tā ir Latvijas pozīcija – ir sniegt iespējami lielu atbalstu ukraiņiem, lai viņi var sevi aizstāvēt, lai viņi var sniegt triecienus agresoram, kas savukārt var novest pie tā, ka agresors vai sabiedrība Krievijā, vai politiskā elite, ja tā mēs varam to vispār nosaukt, kādā brīdī sapratīs, ka ar militāriem, ar agresīviem paņēmieniem viņiem neizdosies realizēt savas impēriskās ambīcijas.”
