Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas 68
“Raugoties no rīdzinieku viedokļa, es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai nebūtu tā, ka Rīgas attīstība ir iesaldēta. Jo Rīgā bez tematiem, kas skar šauras nozares, piemēram, kā jau pieminētais viss azartspēļu stāsts, ir ļoti svarīgi, lai pilsēta vienkārši sakot attīstītos. Mēs arī redzam, ka pēdējo gadu laikā Rīgā ir ļoti izteikta atpalicība no Tallinas un Viļņas, tīri vizuāli vērojot. Kādreiz bija atpalicība tikai no Tallinas, tad tagad arī no Viļņas,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja laikraksta “Diena” Ekonomikas rubrikas redaktore Magda Riekstiņa.
Riekstiņa raidījumā norādīja, ka Rīgā esot ārkārtīgi daudz ko darīt. “Sākot no visas ēku siltināšanas, un beidzot ar tādiem globāliem pilsētvides sakārtošanas jautājumiem. Jo ātrāk kaut ko “atbloķē”, un var virzīties, teiksim, tālāk pa visiem birokrātijas līkločiem, jo noteikti labāk,” tā raidījumā atzina Riekstiņa, vērtējot Saeimā pagājušonedēļ, 26.janvārī, pieņemto lēmumu – nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā grozījumus Rīgasvēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļaus “atbloķēt” apturēto pilsētas attīstības plānu.
Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.
Iecerēts, ka pēc pieņemšanas likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas.
Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām – Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).
Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās “Latvijas attīstībai“, “Par” un “Progresīvie”. No savas līdz tam pārstāvētās partijas “Par” izstājās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.
Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.
Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks rosināja, ka varētu tikt veikti likuma grozījumi, kas pieļautu situāciju, ka Rīgā ir divi aktuāli attīstības plānošanas dokumenti. Ja tas tiktu izdarīts, tad dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie “normālas attīstības vides”, norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.
Paralēli Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.
