Foto – Anda Krauze

Latvijā peldošais ezerrieksts zināms tikai trijos ezeros: Klaucānu un Priekulānu ezerā Jēkabpils novadā un Pokratas ezerā Balvu novadā. Šis ezerrieksts ir viengadīgs ūdensaugs. Tam ir 1–2 m garš lokans stublājs, ko iepriekšējā gada rieksts, no kura tas izaudzis, kā enkurs notur ezera gruntī; precīzāk būtu teikt – dūņās. Augs ir aizsargājams.

Lasītākie

TV24

“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu

7 pazīmes, ka tevī ir kaut kas no neandertālieša – no priekšrocībām līdz trūkumiem

Ukraiņiem izdevies sagūstīt “vagnerieti”, kurš piedalījās slavenajā gājienā uz Maskavu. Okupants izstāsta notikušā aizkulises

Lasīt citas ziņas

Ezerriekstu dzimtene ir Dienvidāzija, pie mums tas ir sens ieceļotājs. Zemā gaisa temperatūra ezera dibenā, kur augļi pārziemo, vienmēr ir dažus grādus virs nulles. Ezerriekstiem patīk ar barības vielām bagāts ezera ūdens, kas pavasarī un vasarā ātrāk sasilst. Jūnijā parādās īpatnēja lapu rozete. Siltā laikā augs drīz uzzied nelieliem baltiem ziediem, kas atveras dažas stundas no rīta.

Pēc noziedēšanas sāk attīstīties augļi ar četriem dzeloņainiem izaugumiem. Augļi ir bagāti vērtīgām barības vielām, arī cukuru, tajos daudz neorganisko vielu, sevišķi dzelzs un mangāna savienojumu. Nogatavojoties augļi kļūst smagāki un nogrimst ezerā, tos cilvēki jau senatnē lietojuši uzturā un ārstniecības nolūkos pret nierakmeņiem, caureju un citām kaitēm.