Rīdziniekus nepatīkami pārsteidz prasība maksāt 1,20 eiro par biļeti transportā 2
Stājoties spēkā jauniem biļešu tarifiem, rīdziniekus šorīt Rīgas sabiedriskajā transportā sagaidījis nepatīkams pārsteigums – pērkot biļeti sabiedriskajā transportā, par to jāmaksā 1,20 eiro.
Jau ziņots, ka Rīgas dome pagājušā gada nogalē apstiprinājusi jaunu tarifu – līdzšinējo 0,71 eiro (50 santīmu) vietā pilna biļetes cena no 1.janvāra palielināta līdz 1,20 eiro, kas atbilstot viena brauciena pašizmaksai. Iecerēts, ka pasažieriem, kuri dzīvesvietu deklarējuši Rīgā un izmanto par “Rīdzinieka karti” pārdēvēto personalizēto e-talonu, tiks nodrošināta 50% atlaide.
Tā kā noteikumi par atlaidēm joprojām nav stājušies spēkā, turklāt pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” nespēja nodrošināt “Rīdzinieka kartes” izsniegšanu visiem klientiem līdz 31.decembrim, tika noteikts pārejas periods līdz 1.martam, lai šajā laikā visi pasažieri biļetes varētu iegādāties par puscenu jeb par 0,60 eiro.
“Rīgas satiksmes” preses sekretārs Viktors Zaķis skaidroja, ka pārejas perioda atlaides attiecināmas tikai uz tām biļetēm, kas iegādātas iepriekšpārdošanā, bet sabiedriskajā transportā, pērkot biļeti pie vadītāja vai biļešu automātā, pasažieriem jāmaksā pilnā cena, kas ir divreiz lielāka – 1,20 eiro.
Kā liecina sociālajos tīklos internetā publiskotās pārdomas, daļa rīdzinieku ar šādu pavērsienu nav rēķinājušies un domājuši, ka visur biļetes būs pieejamas par solītajiem 0,60 eiro.
Iepriekš tika ziņots, ka no 1.janvāra līdz 28.februārim Rīgas sabiedriskajā transportā biļete vienam braucienam maksās 0,60 eiro (42 santīmus), paredz Rīgas domes pieņemtās izmaiņas sabiedriskā transporta biļešu cenu politikā. Savukārt no 1.marta Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem tomēr būs par biļeti jāmaksā 1,20 eiro.
Lai “Rīdzinieka kartes” ieviešanas “pārejas periodā” visiem Rīgas sabiedriskā transporta pasažieriem nodrošinātu vienādu biļetes cenu 0,60 eiro, Rīgas pašvaldība plāno papildu tēriņus 400 000 eiro apmērā, taču tie vēl tiks precizēti martā, pārejas periodam noslēdzoties, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (SC).
Domes deputāts Olafs Pulks (V) iepriekš paudis viedokli, ka šāda summa uz kopējā “Rīgas satiksmes” dotācijas fona ir pietiekami maza, lai apsvērtu iespēju piešķirt pašvaldības uzņēmumam papildus vēl 2 miljonus eiro, lai visi pasažieri arī pārējā gada laikā varētu braukt lētāk. Deputāts gan atzina, ka pats netic, ka Rīgas domei nodarītie zaudējumi par šiem diviem mēnešiem būs tik mazi.
Kā ziņots, Rīgas domes saistošie noteikumi par 50% atlaides piemērošanu Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem vēl nav stājušies spēkā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 8.novembrī, izvērtējot Rīgas domes pieņemtos grozījumus saistošajos noteikumos, kas nosaka diferencētas biļešu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā, uzdeva pašvaldībai šo normu atcelt. Savukārt Saeima pieņēma grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz aizliegt deklarēto dzīvesvietu izmantot kā vienīgo nosacījumu atlaižu piešķiršanai.
19.novembrī Rīgas domes valdošā koalīcija pieņēma jaunus noteikumus par diferencētām biļešu cenām, papildinot tos ar frāzi, ka atlaides Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā attieksies uz Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem “līdz 75 gadu vecumam”, taču VARAM arī šajos noteikumos vairākas normas atzinusi par prettiesiskām un pieprasījusi tās atcelt.
VARAM secinājusi, ka, nosakot diferencētu maksu par sabiedrisko transportu, ir pārkāpts cilvēku vienlīdzības princips, kas ir viena no cilvēku pamattiesībām. Šis princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos.
Tāpat secināts, ka saistošie noteikumi pieļauj atsevišķu iedzīvotāju grupu diskrimināciju, proti, Rīgas pilsētas dome ir palielinājusi sabiedriskā transporta biļešu cenas un vienlaikus ar saistošajiem noteikumiem nosaka braukšanas maksas atvieglojumus Rīgā deklarētām personām. Tādējādi tas ir pretrunā samērīguma principam, kas nosaka, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar atšķirīgo attieksmi pret salīdzināmajām situācijām, ir jābūt lielākam nekā zaudējumam, ko cieš tās personas, kuras atrodas nelabvēlīgākajā no abām situācijām.
VARAM norāda, ka uzņēmuma “Rīgas satiksme” un Rīgas domes vadības iecerētajam cenu pieaugumam sabiedriskajā transportā Rīgā, kas pārsniedz 60% no līdzšinējām brauciena cenām, ir grūti atrast līdzīgu precedentu. Jau patlaban “Rīgas satiksme” tiek dotēta apmēros, kas ir līdzvērtīgs Latvijas lielāko pašvaldību visa gada budžetam, piemēram, Daugavpils budžets 2013.gadā bija plānots 58 miljonu latu apmērā, bet Liepājas – 55 miljonu latu, norāda ministrijas pārstāvji. Turklāt dotācijas apmērs “Rīgas satiksmei”, kas tiek maksāts no nodokļu maksājumiem, nākamgad tiek saglabāts 2013.gada līmenī – vairāk nekā 85 miljonus eiro (59 miljonus latu) no Rīgas domes budžeta novirzot “Rīgas satiksmei”.
Kopumā Rīgas domes 2014.gada pamatbudžetā “Rīgas satiksmei” piešķirti 80,6 miljoni eiro, no kuriem pusmiljons eiro paredzēts pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Vēl 5,2 miljoni plānoti valsts budžeta mērķdotācijai pasažieru regulārajiem pārvadājumiem.
Rīgas domes piešķirtā summa ir krietni mazāka nekā “Rīgas satiksmes” pieprasītā – saskaņā ar uzņēmuma aprēķiniem neiegūtie ieņēmumi par Rīgas domes noteiktajām atlaidēm nākamgad varētu sasniegt 109 miljonus eiro. Vienlaikus pašvaldība atzīst, ka biļešu cenu izmaiņu ietekmi uz “Rīgas satiksmes” ieņēmumiem ir grūti prognozēt.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) vēl 2013.gada vasarā apgalvoja, ka brauciena pašizmaksa ir 70 santīmu un Rīgas dome katru nopirkto biļeti dotē par 20 santīmiem.
