Ušakovs: “Rīdzinieku karšu saņēmējiem nebūs iemesla sūdzēties” 6
Kas šogad un nākamgad sagaida Rīgas sabiedriskā transporta pasažierus? Un kādus labumus varēs izmantot rīdzinieka karšu saņēmēji? Par to iztaujāju Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (“Saskaņas centrs”).
– Kā mainījies deklarēto rīdzinieku skaits kopš rīdzinieka kartes ieviešanas? Sākotnēji cerējāt uz 10 000 pieaugumu. Vai izdevās to sasniegt?
– Līdz šim ik gadu galvaspilsētā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājās vidēji par četriem pieciem tūkstošiem. Pēdējos divos gados oficiāli rīdzinieku skaits bija nokrities zem 700 000, pārkāpjot tādu kā psiholoģisko robežu. Taču šogad mums ir pieaugums par gandrīz septiņiem tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to varam droši teikt, ka kopumā tos desmit tūkstošus cilvēku esam piesaistījuši.
Vidēji viens strādājošais gada griezumā pašvaldības budžetam ienes aptuveni pusotru tūkstoti eiro. Tāpēc varam rēķināties ar papildu ienākumiem līdz pat 15 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka kampaņa izmaksāja 300 000, rezultāts ir labs.
– Un kādiem nolūkiem pašvaldība tērēs šos papildu iegūtos 15 miljonus? Vai “Rīgas satiksmes” dotācijām?
– Pateicoties tiem cilvēkiem, kas deklarējās Rīgā, mēs varēsim nodrošināt, ka biļete sabiedriskajā transportā arī turpmāk būs 42 santīmi (60 eirocenti) gan rīdziniekiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēc būtības ir pirmskrīzes tarifs. Mums vienīgajiem Latvijā izdevies samazināt tarifus. Taču tas nenozīmē, ka visi 15 miljoni tiks atvēlēti “Rīgas satiksmei”, lai nodrošinātu kopīgās izmaksas saistībā ar tarifu samazināšanu. Tik daudz tur nebūs nepieciešams.
– Bet cik liela dotācija tad būs nepieciešama “Rīgas satiksmei”?
– Kopīgās izmaksas varēsim pateikt tikai pēc pirmā pusgada. To nevar rēķināt tīri mehāniski, jo sakarā ar cenu izmaiņām uz leju varētu pieaugt maksājošo pasažieru skaits. Pat ja pieņemam, ka neviens pasažieris nenāks klāt, mums vēl atliks līdzekļi citiem projektiem.
– Kādiem tieši?
– Mums prioritātes ir nemainīgas. Atlikušie līdzekļi, visticamāk, tiks pielikti klāt ceļu un pagalmu remontiem.
– Kāda tad īsti ir “Rīgas satiksmes” biļetes pašizmaksa? Pat paši pašvaldības pārstāvji saukuši dažādas summas – sākot no 70 santīmiem, kas ir aptuveni eiro līdz pat 1,20 eiro.
– Precizēšu – septiņdesmit santīmi bija pašizmaksa bez PVN un amortizācijas izdevumiem. Pieskaitot tos, sanāk viens eiro 20 centi. Pašizmaksu rēķina pēc īpašas formulas, kas noteikta MK noteikumos, ņemot vērā pasažieru skaitu un prognozēto izdevumu attiecību. Mūsu aprēķinus pašlaik pārbauda arī Valsts kontrole.
Sabiedriskais transports kā joma nekad nevar būt pelnošs. Tādi tālie maršruti kā Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Jaunciems vienmēr būs mīnusos. Arī tādos izdevīgos maršrutos kā Purvciems dienas reisi strādā ar mīnusiem. Turklāt ir sociāla funkcija, par kuru pilsēta piemaksā – brīvbiļetes skolēniem, pensionāriem. Esmu bijis pilsētās, piemēram, Arhangeļskā, kur sabiedriskais transports ir privatizēts un strādā ar peļņu, bet kursē tikai sev izdevīgos maršrutos un sev izdevīgos laikos.
– Netrūkst arī tādu rīdzinieku, kas sabiedrisko transportu neizmanto, bet brauc ar velosipēdu vai privāto transportu. Kā jūs viņiem pamatotu, ka arī viņu maksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa tiek izmantota sabiedriskā transporta dotēšanai?
– Tā ir tāda mūžīga filozofiska dilemma. Ja kādam nav bērnu, tad viņam nav intereses par skolu un bērnudārzu remontiem. Tie, kas neizmanto velosipēdus, ir neapmierināti, ka pašvaldība tērē līdzekļus kaut kādu veloceliņu būvei. Imantas iedzīvotājiem nav nekādas vajadzības pēc promenādes Ķengaragā, bet Ķengaraga iedzīvotājiem nav nekāda prieka no atjaunotās “Ziemeļblāzmas” Vecmīlgrāvī. Vienmēr būs grupas, kas būs neapmierinātas.
– Tātad šogad visi maksās 60 centus par biļeti. Bet kas notiks nākamgad?
– Vienošanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju paredz, ka arī nākamgad biļetes maksa visiem būs vienāda. Vienkārši par nerīdziniekiem pašvaldība saņems kompensāciju caur izlīdzināšanas fondu.
Jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs ir atzinis, ka Rīgai, no vienas puses, ir pienākums nodrošināt vienādu braukšanas maksu visiem, no otras – tiesības saņemt par to kompensāciju. Pēc savas būtības tas ir ļoti taisnīgi attiecībā pret rīdziniekiem. Ja rīdzinieki maksātu par visu, tad tā būtu viņu diskriminācija. Šajā situācijā ministra priekšlikums likumā “Par pašvaldībām” paredz precizēt gan galvaspilsētas pienākumus, gan kompensēšanas mehānismus caur izlīdzināšanas fondu.
– Galvenais iemesls, kādēļ cilvēki deklarējās Rīgā un izņēma rīdzinieku kartes, bija iespēja saglabāt iespēju braukt ar sabiedrisko transportu par mazāku maksu. Tagad izrādās, ka viņi ir maldināti un to izdarījuši bezjēdzīgi?
– Varu apliecināt, ka rīdzinieku kartes to īpašniekiem dos izdevīgu labumu. Tā ir mana personiskā atbildība – nodrošināt, lai šiem cilvēkiem jau uz pavasara beigām būtu daudz citu priekšrocību. Nevienam nebūs iemesla sūdzēties, ka velti tērējis zināmu laiciņu šīs kartes saņemšanai. Pagaidām vēl nevaru nosaukt konkrētu sarakstu, kur un kādas atlaides viņi saņems, bet šobrīd notiek aktīvas sarunas ar pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm, lai sagatavotu juridisko pamatu.
