Māris Antonevičs: “Rīdzinieku ideoloģijas” augļi 0
Kad Rīgas domes vadoņi atklāja savu nodomu ieviest atšķirīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas rīdziniekiem un nerīdziniekiem (vai precīzāk – deklarētajiem un nedeklarētajiem galvaspilsētas iedzīvotājiem), tā sākotnēji atgādināja noskaņojuma “taustīšanu”. Politikā tas nav nekas neparasts, īpaši pirms nepopulāru lēmumu pieņemšanas – vēlētāji vai nu pierod un samierinās ar domu, ka turpmāk būs citādāk, vai arī aktīvi protestē pret iecerētajām izmaiņām. Dažreiz valdības gan ir neatlaidīgas un īsteno savas ieceres, tomēr samaksā par to ar savu politisko nākotni.
Tomēr Rīgas kungi “taustīties” nebija domājuši. Viss jau bija izlemts un šonedēļ domes sēdē varēja redzēt, ko nozīmē, ja kādai partijai ir slavenais 50+1 procents. Tajā pašā dienā publicētās pētījumu aģentūras TNS aptaujas dati uzrādīja pilnīgi pretēju rezultātu – 74 procenti norādīja, ka ir pret jauno kārtību.
Nils Ušakovs un Andris Ameriks, skaidrojot savu ideju, līdz šim izmantojuši saimnieciskus argumentus. Ne velti N. Ušakova raksts, kas publicēts interneta portālā “Delfi”, ir ar nosaukumu “Par biļetēm. Bez politikas”. Bet, kā vēsta teiciens – ja tu nenodarbojies ar politiku, tad politika nodarbojas ar tevi, un it kā nepolitiskā lēmuma sekas var izrādīties pat ļoti politiskas. Pēc Ušakova un Amerika loģikas, rīdziniekiem it kā vajadzētu atbalstīt lēmumu un pat justies pateicīgiem, jo viņiem nākamgad braukšana sabiedriskajā transportā kļūs izdevīgāka. Taču šī loģika nedarbojas, jo minētajā aptaujā pret lēmumu iebilst arī ļoti daudzi rīdzinieki. Kāpēc? Latvija nav tik liela, lai sašķeltos kaut kādos feodālos veidojumos, un te nav jēgas piesaukt Siguldas vai Jūrmalas piemēru, kas saviem iedzīvotājiem piešķirot atsevišķus “bonusus” – galvaspilsētai un tās infrastruktūrai tomēr ir pavisam cita nozīme, kas sniedzas pāri municipālajam līmenim. Mēģinājums galvaspilsētas “pierakstu” padarīt par kaut ko ekskluzīvu atgādina Maskavas pieredzi, kur iebraucējiem nākas piedzīvot daudz neērtību, lai gan par atšķirīgām biļešu cenām pat tur vēl nav aizdomājušies.
Rīgas domes lēmumu ir ļoti viegli iztulkot kā paziņojumu pārējai Latvijai: “Jūs mums neesat vajadzīgi!” Un tieši te sākas politika. A. Amerikam tas varētu būt vienaldzīgi, jo viņš vada vietēja līmeņa partiju “Gods kalpot Rīgai” un paziņojis, ka pārstāv “rīdzinieku ideoloģiju”. Savukārt N. Ušakova vadītais “Saskaņas centrs” mērķē augstāk – uz Saeimu un valdību, bet tam ar Rīgas vēlētāju balsīm ir par maz. Iepriekš politiskajiem oponentiem vajadzēja lauzīt galvu, kā sašķelt “SC” uzticīgo krievu elektorātu, bet tagad ir parādījusies iespēja, un interesantākais, ka to ir sagādājis pats apvienības līderis.
