Rīdziniekiem un valstij vajadzīgs projekts 0
Rīgas domes deputāti aizvadītajā nedēļā atbalstīja pašvaldībai piederošā ūdenssaimniecības uzņēmuma SIA “Rīgas ūdens” priekšlikumu par meitas kapitālsabiedrības “Aqua Rīga” dibināšanu.
Šis uzņēmums, nodarbojoties ar fasētā ūdens ražošanu un pārdošanu, tostarp eksportu, pelnītu naudu, kuru SIA “Rīgas ūdens” ieguldītu ūdensvadu saimniecības uzturēšanai un ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās. Rīgas domes lēmuma lietderību jau apšaubījušas un pieprasījušas skaidrojumu vairākas uzņēmēju sabiedriskās organizācijas, kuru biedri nodarbojas ar līdzīgu uzņēmējdarbību. Savukārt atbalstu SIA “Rīgas ūdens” guvis no citām pašvaldībām. SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja DAGNIJA KALNIŅA intervijā stāsta, kāpēc galvaspilsētas pašvaldībai svarīgi sākt fasētā ūdens ražošanu un pārdošanu.
D. Kalniņa: – Līdz iecerei par meitas komercsabiedrības dibināšanu mēs nonācām, gatavojot SIA “Rīgas ūdens” ilgtermiņa stratēģiskās attīstības plānu laika periodam līdz 2025. gadam. Vissvarīgākā atziņa, ko guvām šā plāna izstrādes laikā, bija – Rīgas pilsētai ir neierobežoti ūdens resursi, kas galvaspilsētas cilvēkiem nav nepieciešami. Proti, ja vērtējam SIA “Rīgas ūdens” tehnisko kapacitāti, tās ir sūkņu jaudas, mūsu ūdens komunikāciju tīkls, tad redzam, ka divas trešdaļas no šīm jaudām Rīgas iedzīvotājiem nav nepieciešamas. Šāda situācija izveidojās galvenokārt pēdējo divdesmit gadu laikā, kad būtiski samazinājās galvaspilsētas iedzīvotāju skaits. Sākotnēji paredzēja, ka iedzīvotāju Rīgā būs ievērojami vairāk un komunikācijas līdz aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam veidoja vienam miljonam cilvēku, bet patlaban, saskaņā ar demogrāfu prognozēm, līdz 2025. gadam Rīgā dzīvojošo cilvēku skaits samazināsies līdz 584 000 cilvēku. Patlaban Rīgā ir 650 000 cilvēku.
Mēs labi apzināmies, ka šiem 650 000 cilvēku ir jākompensē tās komunikāciju uzturēšanas izmaksas, kas paredzētas daudz lielākam cilvēku skaitam. Lai vismaz daļēji rīdziniekiem sniegtu atspaidu par šīm izmaksām, SIA “Rīgas ūdens” nāca ar iniciatīvu veidot meitas kapitālsabiedrību fasētā ūdens ražošanai. Mums ir brīvi ūdens resursi un neizmantotas jaudas, mēs arī uzskatām, ka pietiek zināšanu šā biznesa sākšanai.
– Plašsaziņas līdzekļos var lasīt komentārus, ka pašvaldības uzņēmuma iecere ražot un pārdot fasētu ūdeni neatbilst likumu prasībām un deformēs Latvijā konkurenci dzeramā ūdens nozarē. Ko jūs teiktu šo viedokļu paudējiem?
– Strādājot pie šā projekta, mēs pērn gada otrajā pusē ļoti rūpīgi izvērtējām visus normatīvos aktus, kas attiecas uz šādas uzņēmējdarbības veikšanu. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka SIA “Rīgas ūdens” izveidotais projekts pilnībā atbilst gan likumam par valsts un pašvaldību kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, gan arī konkurenci regulējošo normatīvo aktu prasībām. Visriskantākie šajā projektā ir konkurences nosacījumi, tāpēc piesaistījām šīs tiesību nozares eksperti Ievu Azandu. Viņa novērtēja mūsu projektu un secināja, ka kapitālsabiedrības dibināšana un darbība atbilst godīgas konkurences nosacījumiem. Protams, īpaši tika akcentēts, ka turpmāk sadarbībai starp SIA “Rīgas ūdens” kā mātes komercsabiedrību un SIA “Aqua Rīga” kā meitas komercsabiedrību ir jābūt pilnīgi pārskatāmai, tostarp no finanšu un komercdarbības skatpunkta. Mēs īpaši uzsveram – lai visi Rīgas iedzīvotāji pēc jaunā uzņēmuma darbības sākšanas varētu pārliecināties par mūsu teiktā patiesumu, mēs sabiedrību veidojam, ievērojot līdzdalības principu.
Proti, tā būs SIA “Rīgas ūdens” meitas kapitālsabiedrība, kuras darījumus ar mātes sabiedrību auditēs starptautiskā auditorfirma. Tā detalizēti informēs par savstarpējo darījumu atbilstību Koncerna likuma normām un atspoguļos secinājumus gada pārskatā, kas ir pieejami ikvienam cilvēkam.
Aizvadītajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā mums uzdeva jautājumus par SIA “Rīgas ūdens” meitas sabiedrības komercdarbību un par iespējām daļu no peļņas novirzīt investīciju projektu īstenošanai. Manuprāt, mums izdevās viest skaidrību vismaz par daļu no problēmjautājumiem.
Mēs saprotam, ka svarīgi ir vairāk skaidrot Rīgas pašvaldības un “Rīgas ūdens” viedokli, vairāk ir jāanalizē normatīvie akti, tā apliecinot mūsu projekta tiesiskumu. Lai šo mērķi īstenotu, esam iniciējuši tikšanos ar lielāko Latvijas uzņēmēju organizāciju – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, meklējam tikšanās iespējas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju.
– Tātad jaunā uzņēmuma “Aqua Rīga” darbība būs rīdziniekiem izdevīga, tā neļaus strauji kāpt maksai par “Rīgas ūdens” pakalpojumiem?
– SIA “Rīgas ūdens” ūdens ieguves vietās iegūst ļoti labu, augstas kvalitātes ūdeni. Šī atziņa daudzas reizes ir pārbaudīta neatkarīgās laboratorijās. Visticamāk, šā brīža problēma galvaspilsētā ir, ka, nonākot pie gala patērētāja pa ūdensvadiem, kuru kopējais garums pārsniedz 1300 kilometrus, ūdens ir zaudējis daļu no savām labajām īpašībām. Iemesls ir pilsētas ūdensvadu ilgais kalpošanas laiks. Ūdens padeves laikā rodas saduļķojumi. Visu komunikāciju atjaunošana prasa ļoti lielus naudas līdzekļus.
Šā iemesla dēļ mēs neuzskatām, ka jaunā ražotne ar iespējamo peļņu, ko dividenžu veidā saņems “Rīgas ūdens”, atrisinās visus nākotnes samezglojumus. Mūsuprāt, šis ieguldījums, kuru saskaņā ar desmit gadu darbības programmu plānojam 4,6 miljonus latu lielu, ir svarīgs galvaspilsētas cilvēkiem. Viņiem šī nauda paliks maciņos.
– Cik tālu “Rīgas ūdens” patlaban ir ticis ar jaunā uzņēmuma veidošanu?
– Ir apstiprināti visi juridiskie dokumenti šīs kompānijas veidošanai. Mums nav iemesla apšaubīt savas ieceres lietderību. Uzņēmums dod skaidrojoša rakstura atbildes uz pieprasījumiem no Ekonomikas ministrijas un no Vides un reģionālās attīstības ministrijas. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu skaidrojumi būs pietiekami, lai attiecīgās valsts iestādes pārliecinātos par šā projekta īstenošanas mērķtiecību.
– Kas valsts iestādes visvairāk uztrauc šā projekta īstenošanā?
– Valsts iestādes saistībā ar šo projektu visvairāk akcentē jauno Ekonomikas ministrijas sagatavoto koncepciju par komercdarbību. Mūsu meitas kompānija pilnībā atbilst šajā koncepcijā izvirzītajiem nosacījumiem un pamatprincipiem, kas ir jaunajā koncepcijā par komercsabiedrības darbības pārvaldību.
Rīgas cilvēki iegūs vēl vienu dzeramā ūdens veidu, to būs ražojis SIA “Rīgas ūdens”. Ņemot vērā, ka dzeramā ūdens klāsts veikalu plauktos ir ļoti plašs, tie ir vairāki simti dažādu ūdens zīmolu, mēs konkurenci noteikti nekropļosim. Mēs pretendējam uz dažādas kvalitātes dzeramā ūdens ražošanu, tomēr visvairāk skatāmies uz vidējo un zemāko tirgus cenu segmentu. Mēs vēlamies piedāvāt kvalitatīvu dzeramo ūdeni par adekvātu cenu.
Precizēšu, ka ūdens kvalitāte gan ir stiepjams jēdziens. Dzeramajam ūdenim ir jāatbilst visām likumos noteiktajām nekaitīguma prasībām. Runa ir par ķīmisko elementu sastāvu ūdenī. Garša ir gaumes lieta. Mums šķiet, ka mūsu ūdens ir ļoti garšīgs. Šis projekts patiešām var dot papildu naudas ienākumus un palīdzēt strauji necelt maksu par “Rīgas ūdens” sniegtajiem pakalpojumiem. Projekts ir īstenojams.
Valsts iestāžu mums teiktais, ka valsts un pašvaldību sabiedrībām nevajadzētu iesaistīties nekāda veida komercdarbībā, gluži neatbilst starptautiskajai praksei. Arī Latvijā darbojas citu valstu uzņēmumi, kuru īpašnieks ir valsts. Pašmērķis nav kapitālsabiedrības juridiskā forma vai dibinātāji, bet mērķis ir šai sabiedrībai gūt pozitīvu rezultātu un nodrošināt rīdziniekiem papildu ūdeni dzeramā ūdens piegādēm.
Mūsu biznesa plāns ir galvenokārt orientēts uz dzeramā ūdens eksporta produktu ražošanu. Proti, galvenokārt uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju un Krievijas ziemeļrietumu daļu. Arī uz Skandināvijas valstīm. Protams, esam detalizēti izvērtējuši visas ar ūdens eksporta produkcijas ražošanu saistītās loģistikas izmaksas. Tās vērtējam kā objektīvi iespējamas.
– Lai varētu sākt darboties, jaunajam uzņēmumam ir vajadzīgs sākuma kapitāls. No kādiem naudas līdzekļiem to iecerēts ņemt?
– Simts piecus tūkstošus latu lielo ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitāla mēs neveiksim no pakalpojumu tarifu ieņēmumiem, ko maksā rīdzinieki, bet gan no naudas, ko gūstam no citas komercdarbības, tostarp no nekustamā īpašuma nomas. Es ļoti novērtēju mūsu oponentu interesi par šīs naudas ieguldījumu jaunā kapitālsabiedrībā, tomēr salīdzinājumā ar citām Latvijā notikušajām aktivitātēm.
– Kāds varētu būt īsākais termiņš, kad pie pircējiem nonāks pudelēs pildīts Rīgas dzeramais ūdens?
– Dome lēmumu pieņēma 12. jūnijā. Tālāk SIA “Rīgas ūdens” valdei ir jālemj par tālāko rīcību un jāsāk uzņēmējdarbības organizēšana. Mēs lēšam, ka ražošanas sākšanai vajadzēs ne mazāk kā četrus mēnešus. Tātad ražošanu varētu sākt un pie pircējiem ūdens nonāktu šā gada beigās.
“Rīgas ūdens” ieceri dibināt meitas uzņēmumu, kas sāks ražošanu, vajadzētu vērtēt no sasniedzamā mērķa, nevis citiem skatpunktiem. Ja Rīgas iedzīvotājiem varam papildus piedāvāt dzeramo ūdeni un vienlaikus nodrošināt resursus SIA “Rīgas ūdens” investīciju projektu īstenošanai, tad neredzu iemeslu, kāpēc šo projektu vajadzētu vērtēt kā neatbilstošu. Turklāt mēs paredzam arī eksporta iespēju. Ja vērtējam no makroekonomiskā skatpunkta, tad visu veidu eksporta veicināšana neapšaubāmi ir Latvijas interesēs.
Manuprāt, teikt, ka konkurence būtu ierobežojama ar 14 aktīvajiem ūdens ražotājiem, nav korekti. Nevienā konkurenci reglamentējošā likumā nav teikts, cik ūdens ražošanas uzņēmumiem valstī ir jābūt. Tirgus taču ir brīvs un atvērts.
Ja vērtējam no SIA “Rīgas ūdens” iniciatīvas skatpunkta, tad mēs varam savus ūdens krājumus piedāvāt arī citiem dzeramā ūdens tirgus dalībniekiem. Proti, esam atvērti dažādiem inovatīviem sadarbības projektiem ar privātajiem dzeramā ūdens ražotājiem. Mēs meitas kompāniju fasētā dzeramā ūdens ražošanai veidojam tāpēc, ka tas ir saistīts ar reālu ūdens resursu izmantošanu īpaša režīma teritorijā. Proti, teritorijā, kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikts īpašs statuss. Ja ir ražotne, kas saistīta ar mūsu dzeramā ūdens patēriņu, mums ir centralizētā ūdens apgāde, to var izmantot. Ja vajadzīgs, var izveidot arī komunikācijas.
Mums teic – tikai neražojiet šāda veida ūdeni. Varētu saprast, ja mēs lauztos sarežģītu tehnoloģiju tirgū, proti, kā no ūdens ražot kaut ko inovatīvu, tad, iespējams, liktos dīvaini. Mūsu iecerētā uzņēmējdarbība nozīmē pārtraukt tehnoloģisko ciklu, tātad ūdens padevi ūdens ieguves vietā, nevis pie gala patērētāja un pārdot ūdeni, kas nav pārvadīts par cauruļvadiem, kas neatbilst augstajam ūdens kvalitātes līmenim. Ar to es vēlos teikt, ka pa krānu tek visām nekaitīguma prasībām atbilstošs ūdens, tomēr tā ieguves vietā kvalitāte ir labāka.
– Vai patlaban var pateikt, no kurienes ņemto ūdeni pildīs pudelēs?
– Mēs savam meitas uzņēmumam nodrošināsim pieeju resursiem un noteikti neiznomāsim urbumus. 2006. gadā jau bija noslēgts līgums par urbuma iznomāšanu, mēs šo līgumu vērtējam kā ļoti neveiksmīgu un lauzām. Tolaik neliela kapitālsabiedrība pildīja “Zaķumuižas” ūdeni, bet mēs gadā par urbuma nomu saņēmām 755 latus.
Dažas SIA «Rīgas ūdens» fasētā ūdens biznesa plāna ieceres ar fasētā ūdens ražošanu un pārdošanu nodarbojas meitas uzņēmums SIA “Aqua Rīga”, kura pamatkapitālā “Rīgas ūdens” iegulda Ls 105 000, ražošanas iekārtu pirkšanai “Aqua Rīga” naudu aizņemas bankā, aptuvenā aizdevuma summa Ls 400 000, meitas uzņēmuma izveide nodrošinātu arī 15 – 20 jaunas darba vietas, gadā iecerēts ražot 23 miljonus litru ūdens, kas desmit gados ļautu nopelnīt Ls 4,6 milj. un šo naudu ieguldīt 1380 km garās ūdensvada sistēmas atjaunošanai, kas ļautu strauji necelt maksu par pakalpojumiem iedzīvotājiem, vajadzīgās izmaksas Rīgas ūdensvada atjaunošanai ir Ls 64 milj., eksporta tirgi – Baltijas valstis, Krievija, Skandināvijas valstis, kā arī starptautiskās palīdzības programmas. |
Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens”
