Rīdziniekiem sadārdzināsies siltums 0
Rīdziniekam, kurš līdz šim maksāja 100 eiro mēnesī, pēc jaunā cenrāža, jau būs jāmaksā 117 eiro mēnesī. Tas ir vēl dārgāk, nekā uzņēmumā “Rīgas siltums” plānoja, pagājušā gada 27. decembrī iesniedzot jaunā cenrāža projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Toreiz uzņēmumā plānoja siltuma sadārdzinājumu par 12,6%. Bet šogad dienu pirms vasaras saulgriežiem SPRK apstiprinātais cenrādis paredz sadārdzinājumu jau par 16,9%.
Tādējādi pašlaik noteikto 44,39 eiro par megavatstundu (MWh), nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vietā no 1. augusta būs jāmaksā 51,90 eiro par MWh.
Neparedzēts sadārdzinājums
Šāds cenrādis gan būs spēkā tikai divus gadus. No 2021. gada 1. augusta tarifs būs vēl augstāks, salīdzinot ar to, ko rīdzinieki maksā patlaban – 49,99 eiro par MWh –, kā “Rīgas siltums” bija izplānojis sākumā, iesniedzot šo plānu apstiprināšanai SPRK.
Nepieciešamību pacelt cenas “Rīgas siltums” izskaidro, pirmkārt, ar izejvielu sadārdzināšanos, ko neesot bijis iespējams paredzēt. Par trešdaļu sadārdzinājusies no Krievijas iepirktā dabasgāze, tāpat kāpušas arī iepirktās siltumenerģijas un koksnes šķeldas cenas. Turklāt pašlaik spēkā esošo cenrādi uzņēmums neesot mainījis kopš 2013. gada.
Otrkārt, uzņēmumam esot jāiegulda vairāk naudas siltumapgādes remontā un uzlabošanā. Bet ar pašlaik nopelnīto visiem projektiem nepietiekot. Pagājušā gada beigās Regulatoram iesniegtais plāns paredzēja sadārdzinājumu jau no šī gada 1. aprīļa. Bet SPRK samulsināja tas, ka pēc sākotnēji plānotā paaugstinājuma par 12,6% uzņēmuma peļņa pieaugtu astoņas reizes. Tagad iznāk, ka no 1. augusta turpmākos divus gadus tā būs vēl lielāka.
Grib pelnīt vairāk
Aizvadītajā gadā “Rīgas siltuma” apgrozījums bija 152 miljoni eiro, bet peļņa 3,297 miljoni eiro. Ja pēc sākotnējās ieceres peļņu bija paredzēts palielināt astoņas reizes, tad tā būtu vismaz 24 miljoni eiro.
Vēl lielāku sadārdzinājumu SPRK izskaidro ar to, ka jaunā tarifa projekta izskatīšanas laikā “Rīgas siltums” bija to papildinājis, aizbildinoties ar neparedzētiem izdevumiem 15,4 miljonu eiro apmērā. Šie tā dēvētie neparedzētie izdevumi radušies tāpēc, ka pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas divus gadus “Rīgas siltums” bija atstājis spēkā agrāko tarifu. Ja jauno tarifu projektu tas būtu iesniedzis agrāk, tad šādi labojumi jaunā tarifa projektā nebūtu nepieciešami.
AS “Rīgas siltums” valdes locekle Birute Krūze piebilst, ka arī ar jauno cenrādi par siltumu rīdzinieki tik un tā maksāšot mazāk, nekā maksās citu lielāko pilsētu iedzīvotājiem. Ja būtiski samazināsies kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenas, tad “Rīgas siltums” iesniegšot SPRK siltumenerģijas tarifa samazināšanas projektu jau agrāk.
Sola ierobežot peļņu
Iedzīvotāju prātu nomierināšanai SPRK vēsta, ka “Rīgas siltuma” papildus pieprasītie 15,4 miljoni samazināti līdz 11,7 miljoniem eiro. Lai attaisnotu 20. jūnijā apstiprināto vairākkārtīgo peļņas pieaugumu, SPRK sola izsludināt publisko konsultāciju par peļņas ierobežojumu ieviešanu siltumenerģijas komersantiem. Konsultācija gan vēl nenozīmē, ka peļņas ierobežojumus ieviesīs. Ja nu tomēr ieviesīs, tad Regulators varētu pieprasīt “Rīgas siltumam” un siltumapgādes uzņēmumiem citās pilsētās samazināt peļņu, kas savukārt iedzīvotājiem samazinātu izdevumus par siltumu.
76% no Rīgas siltumenerģijas
Uzņēmuma “Rīgas siltums” īpašnieki ir Rīgas pašvaldība, Latvijas valsts un SIA “Enerģijas risinājumi”. Uzņēmums ar siltumu apgādā lielāko daļu galvaspilsētas – 76% no visas siltumenerģijas, kas nepieciešama Rīgai. Siltumenerģiju ražo 45 siltumavotos (siltumcentrālēs un katlumājās). Siltuma ražošanai izmanto dabasgāzi un koksnes šķeldu. “Rīgas siltums” arī iepērk siltumenerģiju no “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 un vēl pieciem citiem siltumenerģijas ražotājiem.
