Draud ūdens sadārdzinājums 15
Nākamgad rīdziniekiem, arīdzan vairāku galvaspilsētai tuvējo novadu iedzīvotājiem varētu ievērojami sadārdzināties rēķini par ūdens piegādi un notekūdeņu aizvadīšanu.
Oktobra beigās Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kurā paredz no nākamā gada 1. aprīļa paaugstināt maksu par ūdeni – līdz šim maksāto 63 centu vietā 86 centus par kubikmetru, nerēķinot 21% pievienotās vērtības nodokli (PVN). Par kanalizāciju līdzšinējo 65 centu vietā 77 centi par kubikmetru, nepieskaitot PVN. iznākumā par vienu ūdens kubikmetru būtu jāmaksā vairāk nekā viens eiro, savukārt par viena kubikmetra notekūdeņu aizvadīšanu – aptuveni 93 centi. Par ūdeni izdevumi tādējādi sadārdzinātos par 36%, bet par kanalizāciju – par 18%.
Apmēram 10 miljoni no iedzīvotāju kabatām
SPRK iesniegtajā projektā vajadzību krasi paaugstināt cenrāžus “Rīgas ūdens” izskaidro ar lielākiem izdevumiem. Uzņēmumam esot jāmaksā lielāki nodokļi, to skaitā dabas resursu nodoklis, ūdens saimniecības pakalpojuma apjomi samazinājušies, savukārt ekspluatācijas izdevumi palielinājušies.
Pēc tarifa, kuru SPRK apstiprināja 2014. gadā un pēc “Rīgas ūdens” aprēķiniem, izdevumi par ūdens ieguvi un piegādi gadā sasniedzot ap 24,4 miljoniem eiro. Bet pagājušajā gadā tie esot bijuši par aptuveni 4,5 miljoniem lielāki nekā tarifā.
Savukārt par notekūdeņu aizvadīšanu un attīrīšanu izdevumi uz papīra esot apmēram 24,7 miljonu eiro apmērā. Toties pērn tie sasnieguši ap 25,4 miljonus eiro.
Pēc regulatoram iesniegtā projekta par ūdens ieguvi un piegādi “Rīgas ūdens” turpmāk rēķinājis izdevumus ap 29,6 miljoniem eiro, bet par notekūdeņu aizvadīšanu un attīrīšanu – aptuveni 28,3 miljonu eiro apmērā.
Ja SPRK apstiprinātu šo plānu, tad gadā “Rīgas ūdens” no iedzīvotāju kabatām izpurinātu aptuveni 10 miljonus eiro vairāk, nekā rēķinot pēc pašlaik spēkā esošajiem tarifiem.
Naudu vajagot remontiem, algām un nodokļiem
Uz manu jautājumu, kāpēc jāpaceļ tarifi, “Rīgas ūdens” pārstāvis Arturs Mucenieks atbild, ka plānotajam sadārdzinājumam esot trīs galvenie iemesli. Pirmkārt, kopš šā gada 1. janvāra ieviestais paaugstinātais dabas resursu nodoklis, kas uzņēmuma izdevumus palielina par aptuveni 250 000 eiro gadā. Otrkārt, no 2018. gada 1. janvāra par 50 eiro ceļas minimālās algas apmērs, kā arī darba devējam par 0,5% būs lielāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Treškārt, vajagot papildu naudu ūdenssaimniecības remontam un modernizēšanai.
Kā 1. decembrī SPRK rīkotajā sanāksmē skaidrojusi “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa, remontu apjoms palielināsies par vairāk nekā 40%. Pēc ūdens un kanalizācijas cauruļu remonta papildu izdevumus prasot arī ielu segumu atjaunošana, ko paredz stingrāki Rīgas domes saistošie noteikumi.
SPRK pārstāve Ieva Bethere mierina, ka “Rīgas ūdens” iesniegtais projekts vēl neesot apstiprināts. SPRK pieprasījusi papildu paskaidrojumus par lielu daļu tarifu projektā paredzēto izdevumu, tostarp par pamatlīdzekļu nolietojumu, tehnikas un iekārtu apkopes, remontu izdevumu pieaugumu. Paskaidrojumi jāsniedz līdz nākamā gada 8. janvārim. Pēc tam tos rūpīgi vērtēšot un tikai tad izlemšot, vai var apstiprināt tarifu projektu. Tas, protams, nenozīmē, ka līdz 1. aprīlim to nevarētu izdarīt, līdzīgi kā pērn apmierināja cita monopolista – “Sadales tīkla” – pieprasījumu ieviest mājokļos abonēšanas maksu 1,50 eiro mēnesī neatkarīgi no tā, vai elektrība bijusi vai nav bijusi patērēta.
Deputāti šaubās un brīnās
“1. decembrī piedaloties SPRK rīkotajā sanāksmē, kurā uzklausīja uzņēmuma, pašvaldību un iedzīvotāju pārstāvju viedokļus, radās iespaids, ka “Rīgas ūdens” jūtas SPRK kā savās mājās un ka būtībā viss jau ir izlemts,” stāsta Rīgas domes deputāts Lauris Ērenpreiss (“Vienotība”), kurš apšauba tik krasa sadārdzinājuma nepieciešamību. “Mani pārsteidza arī tas, ka Mājokļu un vides komitejā, kuru es pārstāvu, par šo tarifu celšanas projektu uzzina tad, kad tas jau bija iesniegts regulatoram. Deputātiem pat nav iespēju rūpīgi iepazīties ar tarifu celšanas pamatojumu, kaut arī “Rīgas ūdens” ir pašvaldības uzņēmums,” viņš pārmet.
“Izbrīna tas, ka par šī pašvaldības uzņēmuma tarifu celšanas plāniem pašvaldības deputāti uzzina no plašsaziņas līdzekļiem. Tikai pēc opozīcijas deputātu pieprasījuma un tikai 12. decembrī “Rīgas ūdens” sniedza paskaidrojumus Mājokļu un vides komitejā,” piebilst Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija).
Pēc abu deputātu domām, apšaubāms ir “Rīgas ūdens” pārstāvju skaidrojums, ka tarifi esot jāceļ tāpēc, ka Rīgā samazinājies iedzīvotāju skaits. To publiski noliedzis pat Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, atzīstot, ka šogad galvaspilsētas iedzīvotāju skaits pat mazliet pieaudzis, sasniedzot 704 476.
“Ceļoties ūdens piegādes cenām, drīzāk samazinājies ūdens patēriņš. Turklāt “Rīgas ūdens” piegādā ūdeni ne tikai Rīgai, bet arī pieciem galvaspilsētai tuvākajiem novadiem,” spriež Lauris Ērenpreiss.
Zudumos teju pieci miljoni kubikmetru!
Kamēr SPRK gaida paskaidrojumus un kamēr tos novērtēs, tikmēr ielūkosimies pašlaik iesniegtajā jaunajā tarifu projektā.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada izdevumiem ūdenssaimniecības remontam jaunajā tarifu projektā vairākās pozīcijās paredzēts tos dubultot vai trīskāršot. Tātad iedzīvotāji it kā varētu cerēt, ka par viņu maksāto naudu saņems labākus pakalpojumus, tostarp samazināsies milzīgie ūdens zudumi, kuru cēloņus “Rīgas ūdens” nav noskaidrojis un pat nemēģina.
Arī jaunajā tarifu projektā zudumi paredzēti 13% apmērā no piegādātā ūdens daudzuma. Tarifu projektā kopējais apgādes inženiertehniskajā tīklā padotais ūdens daudzums plānots 37 640 540 kubikmetru apmērā. Tādējādi 4 893 270 kubikmetru ūdens jau iepriekš paredzēts zudumos, par ko, protams, arī turpmāk iedzīvotāji pacietīgi maksās no savām kabatām.
Tā kā Daugavas vidējais caurplūdums pie ietekas jūrā ir 678 m³/s, tad var izrēķināt, ka zudumi “Rīgas ūdens” cauruļu tīklā ir tikpat lieli kā Daugava ienestu jūrā divās stundās.
Iedzīvotāji jau pārmaksā aptuveni 20%
Jau pašlaik rīdzinieki, galvenokārt daudzstāvu namu dzīvokļu īpašnieki, ir sašutuši par to, ka spiesti maksāt par tādu ūdens daudzumu, kuru nekad nav patērējuši un nepatērē. Kā uzskata iedzīvotāji, viņiem netaisni uzrēķina to starpību, kas veidojas starp dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem un nama ievadā uzstādīto, kurš parasti uzrāda lielāku ūdens patēriņu par katrā dzīvoklī atsevišķi patērēto. Pēc neoficiālas informācijas, par ūdeni ik gadu rīdzinieki vidēji pārmaksā aptuveni piekto daļu no reāli patērētā. Rīgas pašvaldība un pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” būtībā nedara neko, lai iedzīvotājiem nebūtu katru mēnesi jāpārmaksā. Tā vietā iet vieglāko ceļu, paceļot tarifus.
Uz iedzīvotāju iebildumiem “Rīgas ūdens” atbilde parasti ir viena un tā pati – uzņēmuma atbildība ir līdz nama ievadā uzstādītajam skaitītājam. Kā ūdeni patērē namā un katrā dzīvoklī, par to uzņēmums neatbild. “Rīgas ūdens” parasti vainu noveļ uz iedzīvotājiem. Namos esot vecas caurules, kas rada noplūdi, iedzīvotāji zog ūdeni, laikus nenomaina skaitītājus vai nokavē skaitītāju rādījumu nolasīšanu. Savukārt namu iedzīvotāju pārstāvji apgalvo, ka noplūdes ir “Rīgas ūdens” saimniecībā, citiem vārdiem, ūdens aizplūst zemē. Tāpēc arī namu ievadu skaitītāji uzrāda kubikmetru simtos mērāmus zudumus, par ko spiesti maksāt iedzīvotāji.
Iedzīvotāju iebildumus pret atšķirīgajiem rēķiniem izraisa arī tā dēvētais lietus nodoklis. Kā zināms, no 2016. gada 1. aprīļa spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu nosaka obligātu šādas maksas ieviešanu. Šis papildu maksājums lielākoties skāris pilsētas centrālās daļas, kā arī Čiekurkalna un daļēji Pārdaugavas iedzīvotājus, kopskaitā 39 000 ģimeņu. Pērn par lietus ūdens novadīšanu kopīgajā kanalizācijas notekūdeņu sistēmā uzņēmumam “Rīgas ūdens” jau ļāva papildus iekasēt 125 000 eiro.
Ārprātīgs projekts!
“Jaunais tarifu projekts, ja SPRK to apstiprinās, ir ārprāts! Vissmagāk sadārdzinājums skars pensionārus un daudzbērnu ģimenes,” teic Rīgas domes deputāte Juta Strīķe, “”Rīgas ūdens” paskaidrojumi mani nepārliecina. “Rīgas ūdens” pat nav meklējis citas iespējas, kā pārskatīt izdevumus tā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā vairāk. Tā vietā iedzīvotājiem plāno uzkraut lielākus izdevumus.”
