Rībena: Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi notiks uz slikta un nepateicīga fona 8
Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi Rīgā 2014.gadā notiks uz “slikta un nepateicīga fona”, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda deputāte Inguna Rībena (V).
“Daudzi šobrīd pārmet, kā mums nav kauna saukties par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ja valsts vēstures muzejs šobrīd ir gandrīz bez jumta, mākslas un mūzikas muzejs atrodas nezin kur. Prezidenta pils ir nodegusi – to mēs neviens nevarējām paredzēt, bet to, ka tā tiks restaurēta, varējām paredzēt. Darbi netika izdarīti – grāmatu krātuve un viss tas ļembasts. Mākslas muzejs ir remontā, vēl jo vairāk – tā centrālā daļa ir apstīpota un parādījušās plaisas vēsturiskajā ēkā un kupolā. Tas nozīmē, ka pietrūks nauda un ievilksies būvniecības periods. Arī Ķemeru sanatorija, kas ir arhitektoniski viens no atpazīstamiem simboliem Latvijā, ir sabrukuma stāvoklī,” uzskaitīja Rībena.
Deputāte uzskata, ka kopējais fons Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem ir slikts un nepateicīgs, gan piebilstot, ka cilvēki ir taktiski un, visticamāk, neviens ārzemnieks neko neteiks un smalkjūtīgi nejautās par šīm lietām.
Rībena uzskata, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka kopš brīža, kad bijušā Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) un toreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) laikā pieņemts lēmums virzīties uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, Rīgā nav bijusi “politiskā pārmantojamība” – mainoties politiskajai vadībai, kultūra kā prioritāte netika saglabāta.
“Ja mēri un kultūras ministri būtu atbildīgāk pret to izturējušies, šī fona varēja arī nebūt vai tas varēja veidoties pavisam citādāks,” uzskata Rībena.
Nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle atzina, ka situācija ar kultūras infrastruktūru nav spīdoša, turklāt projekts bija jāveido uz ekonomiskās krīzes fona. “Mēs varam cerēt, ka šis projekts parādīs to, kas varbūt politiķiem liek pieņemt cita veida lēmumus attiecībā uz kultūras infrastruktūru un kultūras nozīmīgumu, jo, manuprāt, šis atjaunotās brīvvalsts laikā ir lielākais kultūras notikums, kāds ir bijis gadu garumā. Tas izteiksmīgi parādīs to, cik liela nozīme ir kultūras procesam un varbūt arī pacels kultūras projektus no tās rindas beigām uz sākumu,” sacīja projekta vadītāja.
Deputāts Raivis Dzintars (“Visu Latvijai!”-TB/LNNK) savukārt interesējās, vai “Rīga 2014” laikā nepastāv risks, ka vēlēšanu priekšvakarā valsts vai lokāla līmeņa politiķi nākamgad kultūras pasākumus varētu izmantot savas popularitātes vairošanai. Čivle norādīja, ka līdz šim par kultūras vērtībām un procesiem ar politiķiem ir bijis iespējams vienoties, tāpēc viņai negribētos domāt, ka kāds šo notikumu varētu izmantot nekrietnu mērķu labad.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti “Rīga 2014” sagatavoto kultūras pasākumu programmu Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam novērtēja atzinīgi, it īpaši dažādu citu Latvijas pilsētu iesaistīšanu. Čivle pastāstīja, ka ar “Rīga 2014” saistīti pasākumi notiks arī Siguldā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē un citur. Viņa uzsvēra, ka “Rīga 2014” mērķis ir nevis izveidot pasākumus “ķeksīša pēc”, bet panākt, ka iedzīvotāji arī paši iesaistās pasākumu veidošanā, jūtas ieinteresēti un gaidīti.
Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumi Rīgā norisināsies no 17. līdz 19. janvārim, un visa pārējā gada laikā sagatavota kultūras programma ar aptuveni 150 kultūras projektiem un vairāk nekā 200 koncertiem, izstādēm, izrādēm, festivāliem, konferencēm un performancēm, kas veidoti sešās tematiskajās līnijās. Reizē ar Rīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss nākamgad būs arī Ūmeo pilsētai Zviedrijā.
