Ribās dur un sāp. Kā palīdzēt? 0
Durošas sāpes starp ribām, kas saasinās kustoties un šķaudot, ir visai mulsinošas, it īpaši, ja dūrējs iemeties krūškurvja kreisajā pusē, kur atrodas sirds.
“Parasti tā izpaužas starpribu neiralģija, kas var būt gan sekas kādai slimībai, gan kā atsevišķa vaina, kuras cēloņi ne vienmēr tiek atklāti,” skaidro GK neiroklīnikas neirologs, asociētais profesors Guntis Karelis.
Šajā gadījumā vaina visbiežāk meklējama mugurkaulā, taču sāpes pa starpribu nerviem izplatās uz krūškurvi vai vēdera dobuma orgāniem. Smeldzi provocē kustības, īpaši pagriešanās un noliekšanās, klepošana un šķaudīšana, kas palielina spiedienu krūškurvī un vēdera dobumā. Sāpes var būt gan vienā, gan abās krūškurvja pusēs ar atšķirīgu intensitāti – no vieglām līdz ļoti stiprām. Citkārt tās ir pastāvīgas, bet nereti īslaicīgas – šaujošas vai durošas. Reizēm ir nepārejoša spiediena sajūta. Ribu starpās mēdz būt gan nejutība, gan pastiprināta jutība, dedzināšana un skudriņu skraidīšanas sajūta.
Meklēt cēloni!
Nereti starpribu neiralģija piemeklē tos, kuru vājā vieta ir mugurkauls, it īpaši pēc saaukstēšanās, atrašanās caurvējā vai gaisa kondicioniera ietekmē. Biežākie iemesli ir deformējošā spondiloze, osteoartroze, starpskriemeļu disku slimības – trūce vai protrūzija, sabiezējušas vai sastieptas saites, osteoporoze, kad samazinās skriemeļu augstums un saspiež nervus. Cēlonis var būt arī ribu un skriemeļu lūzumi traumu vai osteoporozes gadījumā.
Šāda problēma mēdz piemeklēt pēc operācijām, kuru laikā tiek bojāti starpribu nervi, piemēram, asinsvadu šuntēšanas vai citām, kad nepieciešams atvērt krūškurvi.
Reizēm sāpes starp ribām var ierosināt dažādas slimības, kas skar krūškurvi un vēdera dobuma sienu, kā arī audzēji, kas lokalizējušies mugurkaulājā vai krūškurvī.
Dažkārt starpribu neiralģiju izraisa herpesvīrusa infekcija jeb jostas roze (herpes zoster). Guntis Karelis iesaka lūgt citiem vai spogulī apskatīt savu muguru, lai pārliecinātos, vai uz tās nav parādījušies herpetiskie izsitumi – sīki, ūdeņaini, caurspīdīgi pūslīši. Tādus ieraugot, uzreiz jāiet pie ārsta un nekavējoties jāsāk lietot pretvīrusu medikamenti, kas mazinās arī sāpes. Īpaša uzmanība ādas izskatam jāpievērš, ja ir dedzinoša sajūta un pretiekaisuma līdzekļi nepalīdz. Laikus nesākot ārstēt herpesvīrusa infekciju, var iedzīvoties grūti ārstējamās sāpēs, kas nepāriet gadiem ilgi.
