Riba pušu! Kāpēc ribu lūzums tik traki sāp 3
Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kam reiz bijusi lauzta riba, otrreiz to vairs negribēs piedzīvot – tik stipras ir sāpes. Kāpēc tā un kā pareizi ārstēt ribu lūzumus, plašāk skaidroja Medicīnas centra ARS traumatoloģe-ortopēde, traumpunkta vadītāja Sarmīte Dūze.
Lūst pat dejas laikā
Ribu lūzumus gūstam gan autoavārijās, gan slēpojot no kalna, gan vienkārši kaut kur aizķeroties un nokrītot. Gados vecāki cilvēki – visbiežāk līdzsvara traucējumu dēļ – pat nokrīt mājās, atsitoties pret galda, vannas malu, krēsla atzveltni un salaužot ribas. “Gadās, ka dancotāji, kas ceļ partneres augšā, salauž viņām ribas. Arī jūtu uzplūdumā kādreiz var gadīties, ka tiek salauzta riba un ne viena vien,” turpina uzskaitīt traumatoloģe-ortopēde. Ribu lūzumi atkarīgi ne tikai no traumas, bet arī no pašiem kauliem, tas ir, cik tie kļuvuši trausli, piemēram, osteoporozes dēļ vai vienkārši ir smalkākas uzbūves. Protams, atkarīgs arī no tā, cik stiprs spēks iedarbojies uz ribām.
Ķermenī var salūzt jebkura riba, kas guvusi traumu, norāda traumu ārste. “Piemēram, ja sitiens būs no aizmugures, ribu lūzums būs mugurpusē, ja no sāniem – sānā, ja no priekšpuses – var būt lauztas ribas gan priekšā, gan sānos. Viss krūškurvis ir kustīgs, un tur, kur ir tā vājākā vieta, tas arī pārlūst.”
Mēdz lūzt ne tikai pašas ribas, bet arī to skrimšļainā daļa, piemēram, vietā, kur skrimslis savienojas ar krūškaulu. Skrimšļu lūzumus rentgena izmeklējumā neredz, tāpēc jāveic ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Ja ir lauzta riba, jāvēršas pie traumatologa. Pat ja lauzta tikai viena riba, nekad nevar zināt, vai tas nav ietekmējis iekšējos orgānus, piemēram, vai riba nav ievainojusi plaušu vai pleiru. Dažkārt ribas gali beržas viens gar otru, un rodas pleiras kairinājums, tajā sāk krāties šķidrums. Parasti gan sāpes pamudina apmeklēt ārstu, īpaši, ja lauztas vairākas ribas, kad sāpju dēļ nevar ne īsti pastaigāt, ne apgulties, zina teikt ārste.
Informatīvais rentgens un citi izmeklējumi
“Vispirms noskaidrojam, vai pacientam traucē tikai sasistā vieta vai arī ir problēmas ar vēdera pūšanos, čurāšanu, kārtīgu ieelpošanu. Rentgenu veicam pie visiem ribu lūzumiem, jo rentgenā apskata ne tikai ribas, tajā redz arī šķidrumu plaušās, ieelpoto gaisu, vai plauša ir saspiesta šķidruma vai gaisa ietekmē, vai ir nobīdīti videnes orgāni,” stāsta Sarmīte Dūze. Ja būs redzami nopietni iekšējo orgānu bojājumi vai izmaiņas, ar neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientu nogādās slimnīcā. Ar parastu ribu lūzumu uz slimnīcu neviens netiek sūtīts.
Ribu lūzumus, kas ir kā plīsumi, rentgenā ne vienmēr uzreiz var redzēt. “Piemēram, cilvēks nokritis, sasitis ribas un tajā pašā dienā atnācis pie ārsta, veicis rentgenu, bet ārsts tajā neko neredz. Ribu ir daudz, un tās var pārklāties. Kaut cilvēku groza pie rentgena aparāta, var būt grūtības kaut ko saskatīt. Plīsums ir labi saskatāms kādā piektajā līdz septītajā dienā.” Tāpēc svarīgi rentgenu atkārtot desmitajā dienā, lai redzētu, vai kaut kas nav nobīdījies. Savukārt nestabila lūzuma gadījumā traumatologs var ieteikt rentgenu atkārtot jau 3.–4. dienā un, ja ir nobīde, sūtīt pacientu uz operāciju. “Ja lūzums bijis tikai mazs ieplīsums, atkārtotam rentgenam nebūs jēgas, jo nekas nebūs mainījies. Turklāt rentgenizmeklējuma laikā tomēr tiek saņemta starojuma deva, kaut kaulu pārbaudē tā nav tik liela kā iekšējiem orgāniem,” atzīst traumatoloģe-ortopēde.
Zem ribām ir ne tikai plaušas, piemēram, zem 11. ribas stiprinās nieres, aiz ribām ir aknas, liesa. Tāpēc, ja ribu lūzumi ir ķermeņa kreisajā pusē, obligāti tiek veikta ultrasonogrāfija, lai pārliecinātos par liesas stāvokli. “Ja ir trauma, liesa ne vienmēr uzreiz pārplīst, tā var iekšēji asiņot un pārplīst pēc kāda laika. Šādā situācijā cilvēka dzīvību jau ir grūti izglābt. Tāpēc pie zemajiem ribu lūzumiem ir tik svarīgi pārbaudīt vēdera orgānus,” uzsver speciāliste.
Kāpēc ribu lūzums tik traki sāp
Ribu sasitums sāp vismaz mēnesi, bet lūzums vismaz trīs mēnešus – sāpes mazinās ap kādu desmito dienu, bet nozīmīgāks uzlabojums ir pēc trim nedēļām.
“Ribas tik stipri sāp tāpēc, ka starp tām iet starpribu nervi, un faktiski nav iespējams salauzt ribu tā, lai nekairinātu nervu. Jebkurā lūzuma vietā rodas arī asinsizplūdums, tas spiež uz nervu un kairina apkārtējos muskulīšus. Turklāt lauzto ribu nevaram kā roku nekustīgu pakarināt kaklā, jo mums ir jāelpo un krūškurvis visu laiku kustas, traucējot ribu dzīšanas procesam. Tāpēc bieži vien pēc ribu lūzumu sadzīšanas ir sataustāmi sabiezējumi – tā sauktās kaulu tulznas lūzuma vietā, jo ribas nav iespējams padarīt nekustīgas. Vēl viens sāpju iemesls ir tas, ka visas ribas ir pārklātas ar kaula plēvi, kas ir ļoti jutīgs orgāns, jo tajā atrodas daudz nervu galu,” sāpju iemeslus skaidro Sarmīte Dūze.
Viens no risinājumiem pret sāpēm ir tā sauktā ribu josta, ko var nopirkt aptiekās. To nostiprina ar lipekli tajā pusē, kur nav ribu lūzuma.
Elastīgās saites pie ribu lūzumiem nav ieteicams izmantot.
Papildus jāieņem pareiza pozīcija, piemēram, guļot, – pusguļus, ko mājās var panākt, saliekot aiz muguras cietākus spilvenus. Slimnīcās ir funkcionālās gultas, ko atbilstīgi noregulē. Pusguļus stāvoklis īpaši svarīgi tiem, kam ir lauztas 3–4 ribas (šāds skaits nemaz nav tik rets!). Tāds stāvoklis jāievēro trīs nedēļas (ar vienu lauztu ribu nedēļa).
Zāles – labāk pēc ārsta ieteikuma
Parasti traumatologi arī izraksta pretsāpju medikamentus. Tie var būt vairāki, lietoti pēc noteiktas shēmas, piemēram, no rīta viens, bet uz nakti cits ne tikai ar pretsāpju, bet arī nomierinošu efektu. Konkrētus zāļu nosaukumus gan daktere nemin – kas der vienam, var nederēt otram. Gadoties arī tā, ka pat ar recepšu pretsāpju zālēm cilvēks mokās sāpēs, savukārt parastas bezrecepšu zāles palīdz. Liela nozīme esot arī tam, vai ikdienā tiek lietots kāds pretsāpju līdzeklis un organisms varbūt pie tā ir pieradis.
Par pretsāpju plāksteriem daktere izsakās tā: “Nav jēgas tērēt par tiem naudu, jo pie ribu lūzuma tie nelīdzēs. Jebkura lūzuma gadījumā svarīgākā ir imobilizācija, lai lauztā vieta būtu nekustīga un varētu mierīgi sadzīt. Diemžēl ar ribām to izdarīt nevaram, jo mums ir jāelpo.” Ārste arī iesaka sākumā neko nesmērēt uz ribām, bet labāk izmantot ribu jostu. Arī vēlāk, īpaši, ja ribas lauztas sirds pusē, rūpīgi jāizvēlas, kādu līdzekli smērēt. Ja lūzums ir labajā pusē, var lietot kādu, kas samazina asinsizplūdumus, piemēram, Doloben gelu.
Parasti pie ribu lūzumiem cieš arī pleca muskulis, tāpēc to vajag pasaudzēt, piemēram, traumētajā pusē nevajag rokā nest somu, ar šo roku vērt durvis vai veikt citas darbības.
Ribu lūzuma gadījumā jārēķinās ar sešas nedēļas ilgu dzīšanas periodu. Dzīšanu var pasliktināt citas slimības, piemēram, cukura diabēts, kādas asinskaites. Parasti ribu lūzumi nekādas sekas neatstāj.
Ielāgo!
Svarīgi, kamēr dzīst ribu lūzums, nenoķert kādu vīrusu infekciju. Traumētajā pusē ir grūti gan kārtīgi izelpot, gan atklepoties, tāpēc, vīrusam nokļūstot plaušās, tur var sākties stāze – sastrēgums, un bieži pievienojas plaušu karsonis, pleirīts.
Zināšanai
• Ja gada laikā piedzīvoti vairāki lūzumi, piemēram, gados vecākam cilvēkam vai tādam, kurš lieto hormonterapiju, ieteicams vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai palūgtu nosūtījumu uz osteodensitometriju – kaulu blīvuma pārbaudi. Atkarībā no rezultātiem un iemesla, kas tieši novedis pie kaulu trausluma, varēs lemt par ārstēšanu.
• Izteikta D vitamīna trūkuma gadījumā pie ribu lūzuma vēlams forsēti palietot šo vitamīnu, lai atjaunotu normālu tā līmeni.
• Ja ribu sasitums negrib mazināties, noteikti vajag ārstam palūgt norīkojumu uz sonogrāfiju, lai pārbaudītu gan ribu skrimšļu (to lūzumus rentgenā nevar redzēt), gan vēdera dobuma orgānu stāvokli. Lai būtu droši, ka nav cietušas nieres, ieteicams veikt urīna analīzi. Ja urīnā ir asiņu piejaukums, jāvēršas pie urologa.
• Iespējams, vajadzēs parādīties neirologam, jo varbūt ir saspiests starpribu nervs, tā satraumēts, ka jādomā par ārstēšanu.
