“Rezultāti ir ļoti iepriecinoši!” Eiropa gatavojas 2036.gadā izvietot savus datu centrus kosmosā, kas ļautu kļūt par nozares līderi 14
Iespējams, tas varētu kļūt par īstenību 2036.gadā, bet jau šobrīd Eiropa meklē ilgtspējīgus risinājumus, kā izvietot savus datu centrus kosmosā, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) uzplaukuma, pieprasījums pēc datu centru pakalpojumiem ir strauji pieaudzis. Taču, ņemot vērā atbilstošu, piemērotu vietu trūkumu to celtniecībai un nodrošinājumu ar pieklājīgu elektroenerģijas jaudu, Eiropa meklē iespēju nosūtīt savus datu centrus darbam kosmosā, tādejādi vienlaicīgi nodrošinot gan tajos noglabāto datu suverenitāti, gan arī to darbības energoefektivitāti.
Nesen veikts pētījums atklājis, ka tehnoloģisko prasību ziņā ir iespējams izvietot datu centrus orbītā ap zemi tādā veidā, kas ir ekonomiski pamatoti un mazāk energoietilpīgs nekā datu centru izveide tepat uz zemes. “Šodien mēs varam teikt, ka rezultāti ir ļoti iepriecinoši,” tā sacīja pētījuma vadītājs Damiens Dumestjē (Damien Dumestier) no uzņēmuma “Thales Alenia Space”.
“Mēs esam atraduši tehniski piemērotu risinājumu, kas ir finansiāli saprātīgs un kam ir mazāks oglekļa nospiedums nekā tādam pašam datu centram izvietotam uz zems,” viņš turpināja teikt “Euronews Next”.
Pētījuma norise prasīja 16 mēnešus darba un 2 miljonus eiro finansiālo ieguldījumu. To Eiropas Komisijas vārdā koordinēja “Thales Alenia Space”. Datu centri ir fiziska būve, kurā atrodas organizācijas datorsistēmas un liels datu apjoms, kam var piekļūt no jebkuras vietas pasaulē. To nepārtrauktas darbības, tostarp iekārtu dzesēšanas nodrošināšana patērē nesamērīgi daudz enerģijas.
Aplēsts, ka līdz 2026.gadam datu centri visā pasaulē varētu kopā patērēt 1000 teravatstundas elektroenerģijas gadā, lēš Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), piebilstot, ka tas ir aptuveni līdzvērtīgs visas Japānas visa gada elektroenerģijas patēriņam. Kosmosā izvietoto datu centra galvenā priekšrocība būtu tāda, ka tie varētu darboties ar saules enerģiju, padarot to darbības uzturēšanu mazāk energoietilpīgu.
Tik vērienīgs projekts, visticamāk, nebūs realizējams līdz 2036.gadam, sacīja Dumestjē, taču šis jautājums jau tagad ir mūsu dienas kārtībā.
“Ir neliela interesentu grupa, kas ir neticami ietekmīgi un izsalkuši pēc labām vietām jaunu datu centru izvietošanai, un viņiem ir dziļas kabatas,” norādīja Kevins Restivo (Kevin Restivo), kurš vada Eiropas datu centru izveides jautājumu izpēti nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumā “CBRE”.
Šie pircēji ir lielie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “Microsof”, “Amazon Web Services” un “Google”, kas ir pazīstami kā “hiperskeileri”. Restivo sacīja, ka lielākajā daļā Eiropas lielpilsētās tirgū trūkst pieejamās jaudas atbilstošu pieslēgumu izveidei un ka arvien grūtāk ir atrast vai nodrošināt konkrētu izvēlēto vietu ar piekļuvi pietiekami spēcīgam barošanas avotam.
Rezultātā mēs nākotnē redzēsim datu centrus, kas tiks celti daļā Eiropas valstu, kurās to iepriekš nekad nav bijis, viņš sacīja, norādot uz “Microsoft” veikto zemes iegādi Jorkšīrā Anglijas ziemeļos, kur jau iepriekš tīras sakritības dēļ bija izveidots atbilstošas jaudas pieslēgums.
Kas attiecas uz datu centru izvietošanu kosmosā, šobrīd tas ir “vairāk iztēles auglis, nekā realitāte,” tā skaidroja Restivo.”Tomēr es uzskatu, ka pētījumi, kuri tiek veikti, lai izvietotu šādus datu centrus kosmosā vai arī dziļi zem ūdens, ir patiesi ievērības cienīgi” viņš sacīja “Euronews Next”, piebilstot, ka “datu centru attīstības parametru pārbaude ir ļoti svarīga nozares turpmākai izaugsmei”.
Šāda attīstība varētu sevī ietvert iespēju iegūt datu centriem nepieciešamo enerģijas apjomu ar citām metodēm, nevis tikai ar pieslēgšanos vietējam elektrotīklam, kā arī datu centru autonomu darbības nodrošināšana ar minimālu iejaukšanos no ārienes. Taču ieguvumi no šādu ideju izpētes var veicināt arī citu kosmosa tehnoloģiju, piemēram, robotikas vai raķešu palaišanas iekārtu, attīstību.
Lai kosmosa datu centri būtu energoefektīvi, tiem būtu nepieciešams jauna veida nesējraķete, kas rada 10 reizes mazāk emisiju, liecina pētījums. Datu centru noturēšanai konkrētās orbītās arī būs nepieciešama raķešu degviela, tāpēc, iespējams, būs jāstrādā pie citām alternatīvām.
Dumestjē sacīja, ka ir apspriedies ar Francijas “Ariane Grou” un arī Vācijas kosmosa uzņēmumu, kuri ir paziņojuši, ka videi draudzīgākas nesējraķetes izstrāde uz rītdienas pusdienas laiku patlaban nav iespējama, taču jau pēc dažiem gadiem tas viss varētu strauji mainīties. Vēl viena problēma ir nodrošināt arī to, lai kosmosa datu centri nepalielinātu darbību pārtraukušo vai citādi iemeslu dēļ neizmantoto satelītu skaitu.
Dumestjē sacīja “Euronews”, ka šie datu centri, paredzams, riņķos ap zemi aptuveni 1400 kilometru augstumā, kas ir daudzkārt lielāks attālums no zemes nekā orbītas, kurās atrodas pašreizējie kosmosa satelīti. Taču, lai panāktu to, ka kosmosa datu centriem būtu ilgs kalpošanas laiks un izmantotie materiāli būtu atkārtoti izmantojami, ir ļoti svarīgi sasniegt arī atbilstoši definētus projekta ilgtspējības mērķus.
Kosmosa datu centri varētu “atgriezt eiropiešiem datu suverenitāti un dot Eiropai iespēju vēl neredzētam izrāvienam, iespējai kļūt par līderi kosmosa nozarē”, viņš teica. “Runājot par citām priekšrocībām, tas ir liels potenciāls tirgus, un tas iespējams pavērs jaunas durvis arī citiem pielietojumiem,” skaidroja pētījuma vadītājs Dumestjē medijam “Euronews”.
