Tāda uzvedība jūs nenobiedēja? 0
Vīram jau bija bijuši 2 suņi no patversmes, un viņš teica, ka tie arī sākumā bija bailīgi. Patversmes darbiniece nerimās un turpināja savu stāstījumu, atklājot, ka suņukam kucēna vecumā esot dedzināts vēders ar cigaretēm, bija rauti laukā zobi. Bija pat doma viņu iemidzināt, jo gan fiziski, gan psihiski kucēns bija ļoti traumēts un cerība, ka viņš varētu atkopties un kāds viņu varētu adoptēt, tobrīd likās neiespējama. Tomēr darbiniekus uzrunāja kucēna skaidrās acis, kas viņu izglāba no iemidzināšanas.
Es nezinu, kāpēc mēs tajā brīdī nenobijāmies. Acīmredzot tā tam bija lemts notikt. Tas bija kā tāds “plāns no augšas” un mēs noteikti nemaz neapzinājāmies, ko mēs darām. Jo tagad es nevaru iedomāties, ka man būtu citādāks Bonifācijs. Viņš ir labākais iespējamais suns.
Kādas bija jūsu pirmās dienas mājās?
Protams, pirmās dienas un naktis bija trakas… Viņš nemaz nedevās rokās. Vaicājām palīdzību arī kinologam, tomēr suns nenāca arī pie viņa. Nevarējām pat iziet pastaigāt. Bet tad lēnītēm viss sāka notikt: viņš pārstāja kārtoties istabā, sāka drošāk uzvesties uz ielas. Mēs gājām uz masāžām, uz citām procedūrām, lai saglābtu Bonifācija traumēto nervu sistēmu.
Bija problēma ar mācīšanos, jo nevarēja ar degunu bakstīt piečurātā vietā – viņš bija piedzīvojis pārāk daudz vardarbīgas izturēšanās jau bērnībā. Visam bija jānotiek tikai pa labam un tas paņem daudz, daudz laika. Ar uzslavām viņš no visiem saviem netikumiem ir atbrīvojies. Tu atnāc mājās un viss ir sačurāts, bet tu nedusmojies – mierīgi savāc. Tomēr tajā pašā dienā, kad viņš nokārtojās laukā, viņu vajadzēja teju divkārtēji par to apbalvot. Un tā lēnām esam tikuši pie sava sapņu suņa.
Vai ievērojāt vēl kādas pārmaiņas?
Neticami, bet šo divarpus gadu laikā, ko Bonifācijs ir pie mums, viņam pacēlās ausis. Tiklīdz suņuks atkopās, sāka uzticēties, ausis pacēlās un tagad lepni liecina par to, ka viņš ir saimnieka suns. Arī citas pārmaiņas ir neticamas. Viņš nesen bija salauzis ķepu, un mēs viņu aizvedām uz klīniku pie tā paša neirologa, kurš strādāja ar viņu, kad mēs bijām viņu tikko paņēmuši. Ārsts saprot, par kuru suni ir runa, tomēr netic savām acīm, ka tas ir TAS PATS suns, kurš tik ļoti ir izmainījies. Bonifācijs ir ļoti “cilvēcīgs”. Piemēram, mašīnā viņš sēž un uzliek “rokas” uz roku balsta. Viņš apsēžas auto pie loga un skatās pa to, vēro.
