Režisores Dzintras Gekas stila pārvērtības un mīļlietiņas 0
– Cik sevi atceros, man bijusi milzīga vēlēšanās pucēties, – atzīst režisore un producente DZINTRA GEKA. Viņai jau no bērnības paticis vērot sievietes un izdomāt, kāds apģērbs katrai vislabāk piestāvētu. Mamma teikusi, ka Dzintra šo interesi par tērpšanos mantojusi no vecmāmiņas. Viņa bijusi tāda pati.
– Ja man būtu talants uz zīmēšanu, izvēlētos kļūt par modes dizaineri. Mūsu ģimenē nebija tādas rocības, lai es varētu īstenot savas ieceres ģērbšanās ziņā. Dažreiz tas mani noveda līdz asarām. Kad pabeidzu 6. klasi, mamma nopirka audumu un teica – šuj sev pati skolas kleitu. Es uzklāju audumu uz grīdas, tam virsū uzliku iepriekšējā gada kleitu un izgriezu, paturot prātā, ka jaunajai kleitai jābūt lielākai. Pēc tam ar “Singer” šujmašīnu sašuvu. Kleita iznāca diezgan šausmīga, bet bija vien jāvelk, jo citu nevarēja atļauties. Taču kopš tā laika es pati sev sāku šūt drēbes. Vēlāk, kad jau veikalos varēja iegādāties pienācīgu apģērbu, šujmašīnu darbināju mazāk. Pirms desmit gadiem mēģināju mazmeitai pašūt kleitu un sapratu – lai darbs būtu kvalitatīvs, ir biežāk jāšuj. Tagad šai nodarbei esmu metusi mieru. Toties adu gan labprāt, jo adīšana nomierina prātu. Pirms divdesmit gadiem, kad Talsos veidoju filmu par rakstnieku Aleksandru Pelēci, vakaros ar mīlestību adīju vīram džemperi. Gadu gaitā tas ir krietni nonēsāts, un Pēteris to vairs nevalkā, bet šis džemperis kā tāda dārga atmiņa vēl aizvien glabājas skapī. Tagad es Pēterim adu šalles, – pastāsta Dzintra.
{gallery id=”1938″}
Viņai patīk eksperimentēt ar apģērbu, taču vienmēr ieklausās iekšējā balsī, kas pasaka priekšā – tā var vai tā nevar.
– Var uzvilkt nezin ko, taču, ja labi jūties un iekšējā balss teic – tas der, tad viss kārtībā. Sieviete var “iznest” tērpu ar savu pārliecību. Dažādos dzīves periodos mēs dažādi jūtamies un tad arī attiecīgi ģērbjamies. Pēc tā, kā cilvēks izskatās, var spriest par viņa iekšējām sajūtām. Kostīmus velku, kad jātiekas ar svarīgām amatpersonām vai uz oficiāliem pasākumiem. Vasarā mans iecienītākais apģērbs ir garās bikses, jo tad ir ceļojumi, pārbraucieni, kuros ērtāk, ja kājās ir bikses.
Savukārt ziemā es tās nevalkāju, tad priekšroku dodu svārkiem. Man patīk košas krāsas, taču gadās arī dienas, kad negribas vilkt spilgtu apģērbu, tad izvēlos ko pelēcīgu. Viss atkarīgs no tā, kā jūtos.
Mīļas lietas
Melnā kaķa figūriņa līdzinās mūsu kaķim Pērsim, kas pirms mēneša pazuda. Droši vien bija pienācis viņa aiziešanas laiks. Izcilais un skaistais Pērsis jau bija nodzīvojis astoņpadsmit gadus. Mēs ar vīru viņam no ceļojumiem vedām kaķu figūriņas, kas tagad jau veido kolekciju. Pērsim gan tās īpaši neinteresēja.
Cepure ar tīkliņu, kas pasargā no odiem, iegādāta Sibīrijas brauciena laikā. Tai ir ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme, jo manā dzīvē Sibīrijas tēma ieņem lielu vietu. Šogad jau ceturto reizi došos turp ar cepuri, kas lieliski pasargā no odiem, dunduriem un visādiem knišļiem. īpaši daudz to ir taigā un purvainās vietās. Platmale ar tīkliņu no uzmācīgajiem lidoņiem nepasargā, jo tie pamanās ielīst pa apakšu. Taču šī cepure cieši pieguļ galvai un melnais tīkliņš ir tik smalks, ka nekas nevar izlīst cauri.
Stikla skulptūru ar apskāvušos pārīti atvedām no Venēcijas. Mums tā ļoti iepatikās, un Pēteris nolēma iegādāties. Skulptūriņa stāv mūsu guļamistabā, un, kad no rīta lec saule, tās stari krāsaini izgaismo divus tēlus. Figūriņa ir askētiska un simboliska.
Grāmata “Renesanses portreti”, kurā apkopoti daudzu pasaules vecmeistaru gleznoti portreti, ir dāvana no vīra manā dzimšanas dienā. Savulaik es aizrāvos ar fotografēšanu. Gan fotografējot, gan filmējot mani īpaši saista cilvēku portreti.
Gleznu, kurā simboliski vērojama jaunības satikšanās ar vecumu, gleznojis mans jaunākais dēls Giors. Viņam jau kopš bērnības patika gleznot. Giors netika Mākslas akadēmijā, izmācījās par datorspeciālistu, bet gleznošana ir viņa hobijs. Dēls ir piedalījies arī izstādē un gleznotāja Aija Zariņa slavēja viņa īpašo gleznošanas manieri. Man mājās ir vairākas Giora gleznas.
Akcenti
Tā kā sieviete caur matiem uzņem enerģiju, Dzintra jau gadiem ilgi izvēlējusies pagarāku matu griezumu. Tāpēc friziere nekādas lielas pārmaiņas neveica, vienīgi tos ieveidoja.
Vasarīga pasākuma apmeklēšanai stiliste Dzintrai ieteica sulīgi puķainu blūzi, kā arī garus, plandošus koraļļkrāsas svārkus.
Ikdienas valkāšanai – pelēkas bikses turku stilā un šīs vasaras aktuālās – neona rozā krāsas tunika.
No stilistes piedāvātajiem variantiem Dzintras favorīts – trikotāžas bikškostīms ar košiem, afrikāniskiem rakstiem.
Ieguvumi
– Esmu priecīga, pusi dienas izbaudot lielisku sajūtu, ka par mani rūpējas. Ikdienā esmu režisore, producente, sieva, mamma, vecmāmiņa un man ar to jārēķinās, jādara, kas nepieciešams. Bet tagad citi veltīja laiku man. Katrā jau sēž tāds egoistiņš, kas vēlas izbaudīt to prieku, ka visi par tevi rūpējas, – uzskata Dzintra Geka.
