Režisore Ilona Brūvere: Es NATO pazīstu sen, jo ilgi esmu dzīvojusi ārzemēs. Man tur nav romantisku jūtu… 106
“Es NATO pazīstu ļoti sen, jo ilgi esmu dzīvojusi ārzemēs. Man tur nav romantisku jūtu…” tā, viesojoties TV24 raidījumā “Preses klubs” un diskutējot par Stoltenberga izteikumiem, ka NATO ir spēks un politiskā griba aizstāvēt visus sabiedrotos, pauda režisore Ilona Brūvere.
“Es saprotu, tā ir militāra organizācija un katra militāra organizācija sevi definē kā miera uzturētāja organizāciju. (..) mēs esam tur iesaistījušies, un mēs varam cerēt, ka savlaicīgi mums nāks palīgā, bet tikpat labi cilvēki šo jautājumu var risināt arī savādāk. Tas ir iespējams, ka viņi tajā brīdī nogaidīs,” izteicās režisore.
Raidījuma vadītājs vaicāja, vai cilvēki tiešām nevar ticēt NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš sekundes simtdaļā apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai NATO nāks palīgā, ja gadījumā robežas tiks pārkāptas.
Režisore atbildēja: “Ko tad lai viņš citu saka?”
Viņa humoristiski turpināja: “Es, klausoties politiķus, ļoti retam varu vispār noticēt. Tam, ko viņi runā, vai tam vispār var noticēt? Tur jau tad cilvēkam jābūt slimnīcā sākumā un tad viņš var sāk noticēt. Pie Ērgļa kunga paguļ un pēc tam tic visam.”
Piebilde izraisīja smieklus arī kardiologam Andrejam Ērglim, kurš arī viesojās TV24 raidījumā. Viņš smejoties atbildēja: “Tik traki nav, mēs jau tur tā nezāļojam.”
“Protams, viss ir ļoti smuki, visi smuki uzvedās, visi saka – jā, mēs būsim klāt, mēs visi esam kopā un mēs aizstāvēsim, bet dzīve ir dzīve, un es domāju, ka dzīvē tas viss izskatās citādāk,” komentēja Ilona Brūvere.
Atgādinām, ka 12.jūnijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču pirms NATO Austrumu flanga valstu samita. Viņš pauda, ka nevajag šaubīties par alianses gatavību un spēju aizstāvēt visus sabiedrotos.
Taujāts par izskanējušo viedokli, ka Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO ir gatava aizstāvēt visus sabiedrotos. Viņaprāt, aizvadīto gadu laikā alianses dalībvalstis ir īstenojušas apjomīgāko kopīgās aizsardzības sistēmas paplašināšanu kopš aukstā kara.
Viņš uzsvēra, ka NATO kaujas grupas atrodas Austrumu flanga valstīs, tostarp arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc Stoltenberga paustā, NATO ir reģionā, lai aizstāvētu un aizsargātos. Viņš arī atzīmēja, ka tas ir veids, kā novērst uzbrukumus.
“Atturēšanas politika un spēcīga kolektīvā aizsardzība NATO ir svarīga nevis tāpēc, ka mēģinām izprovocēt konfliktu. Mēs mēģinām novērst jebkādus konfliktus, uzbrukumus NATO dalībvalstīm. Alianses galvenais uzdevums ir garantēt mieru, īstenojot pietiekami iespaidīgu atturēšanas politiku dažādās pakāpēs,” žurnālistiem teica NATO ģenerālsekretārs.
Viņš atsaucās arī uz Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kurā ir juridiski noteikts, ka uzbrukuma gadījumā alianses dalībvalstīm vienai otrai ir jāpalīdz – tam nav nepieciešams nekāds vienbalsīgs lēmums. Stoltenbergs uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā alianse ir būtiski pastiprinājusi kopīgās aizsardzības sistēmu, lai NATO būtu gatava tādiem gadījumiem.
