Režisore Brūvere: “Mēs it kā esam Eiropa, bet mums tas paskats pilsētvidei ir diezgan atbaidošs” 88
TV24 raidījumā “Preses klubs” režisore Ilona Brūvere, kura ilgu laiku dzīvojusi ārzemēs – Vācijā, sacīja, ka viņa ir secinājusi to, ka tā stāstīšana par to, kā nu kurā valstī ir un, “cik labi ir tie vai šitie”, tas nestrādājot. Režisore raidījumā plašāk komentēja izskanējušo ziņu, ka Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums.
“Cilvēki, kam ir iespaids par kādu zemi vai valsti, kas ir pavisam sīkumos noskatīts, viņi nekļūdās. Teiksim, kaut kāda nekārtība, kaut kādas vecas un izpuvušas mājas, sētas, kuras nav uzliktas, netīrība… Mēs jau neesam trešā pasaules valsts. Mēs it kā esam Eiropa, bet mums tas paskats pilsētvidei, kas ir, izņemot centru un Āgenskalna tās jaunās mājas, ir diezgan atbaidošs! Tas tādā kā padomju kolhozā,” sacīja režisore Brūvere TV24 raidījumā.
Vai ir tik traki? Uz šo raidījuma vadītāja precizējošo jautājumu režisore atteica apstiprinoši: “Jā, tik traki tiešām! Tāpēc, ka vide ir jākopj! Tas ir šausmīgi svarīgi.” Brūvere raidījumā piebilda vēl, ka nesen viņai uz Latviju bija atbraukuši draugi no ārzemēm.
“Protams, viņi saka, cik skaists jums tas jūgenstila kvartāliņš! Cik skaists muzejs, jauki un tā… Bet, ja mēs stāstītu kaut ko par to, cik mēs esam izglītoti vai cik te viss ir brīnišķīgi, cik skaista mums tā daba… Nu visur pasaulē ir daba! Cilvēki taču nedabiski nedzīvo! Tāpēc būtībā es piekrītu tam, ka vairāk ir jādomā par to, ko tu dari, kā tu dzīvo? Un to var redzēt no tālienes! To var sajust burtiski, iekāpjot tramvajā,” uzsvēra režisore Brūvere TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Jau vēstīts, ka Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, tā aģentūrai LETA 11.jūnijā sacīja aptaujātie nozares eksperti.
Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski. Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.
Lingebērziņš pauda, ka jau tagad ir jāsāk plānot finansējumu 2025.-2026.gadam, lai nodrošinātu tūristu skaita pieaugumu, tomēr, kolīdz jautājums par tūrismu nonāk Finanšu ministrijā (FM), tā nozarei nākas saskarties ar virkni problēmu un process uz priekšu nevirzās. Tikmēr Ekonomikas ministrijā, kura ir atbildīga par nozari, ir gan izpratne, gan vēlēšanās strādāt, ir idejas un sadarbība ar nozari, tomēr, ņemot vērā, ka visi jautājumi ir saskaņojami ar FM, process neiet raiti.
Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš uzsvēra, ka valsts nepiešķir pietiekamus finanšu resursus Latvijas tēla reklamēšanai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mārketinga aktivitātēm tūrismā.
Viņš uzsvēra, ka ienākošais tūrisms ir eksportējoša nozare un tādēļ nav saprotams, kādēļ tā atstāta novārtā. “Tāpat nav arī izprotams, kādēļ laikā, kad Latvijas valdība aicina pārorientēt Latvijas eksportu projām no Krievijas, nav nekāda atbalsta ienākošā tūrisma nozarei, lai tā varētu pārorientēties un sasniegt pirmspandēmijas rezultātus, kā to ir jau izdarījušas vairums Eiropas valstu,” uzsvēra LVRA vadītājs.
Kopumā asociācijas vadītājs paredz, ka šis gads un aktīvā tūrisma sezona Latvijā būs līdzīga kā 2023.gadā. Turklāt, ja netiks būtiski mainīts valdības skatījums uz ienākošā tūrisma nozari, investīcijām mārketingā un valsts tēlā, arī turpmākajos gados nav sagaidāms būtisks ārvalstu tūristu plūsmas “uzrāviens” un Latvija turpinās saglabāt pēdējo pozīciju visā Eiropā.
“Valdībai ir jāapzinās, ka ienākošais tūrisms ir rentabla un eksportspējīga nozare, kurai potenciālie investori ir tūristi, kurus salīdzinoši viegli var uzrunāt,” atzīmēja Kalniņš, piebilstot, ka, piemēram, 2023.gadā eksporta pienesums no ārvalstu tūristiem Latvijā bija vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.
Tikmēr LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava norādīja, ka šajā gadā LIAA piešķirti 2,632 miljoni eiro, lai īstenotu iesāktās un jaunas tūrisma veicināšanas mārketinga aktivitātes. Arī 2025. un 2026.gadā plānots īstenot aktivitātes līdzīgā apjomā.
