Māris Antonevičs: Jāsaka tieši – Lukašenko nolaupīja lidmašīnu tikai tāpēc, lai sagūstītu vienu politisko oponentu 14
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Svētdienas notikumi, kad Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko – jāsaka tieši un nepārprotami – nolaupīja pasažieru lidmašīnu tikai tāpēc, lai sagūstītu vienu sev īpaši nepatīkamu politisko oponentu, liek citām acīm skatīties uz aviosatiksmi.
Līdz šim šķita, ka šajā jomā pasažieru drošībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Par ko katrs ir varējis pārliecināties pie sarežģītās drošības kontroles procedūras lidostās, kas nereti aizņem ļoti ilgu laiku, tāpēc ceļotāji vienmēr tiek brīdināti ierasties laikus – vismaz divas, bet labāk trīs un vairāk stundas pirms izlidošanas.
Cilvēki tiek pārbaudīti ar metāla detektoriem un apčamdīti, viņu bagāža – skenēta un detalizēti izpētīta, to aposta suņi, un jārēķinās ar dažādiem jautājumiem. Pasažieriem liek izmest atkritumu urnā šķidrumus un dažādus citus priekšmetus, kurus aizliegts ienest lidmašīnās, tiek pētītas pases, vīzas un citi dokumenti.
Taču, kad esi ticis cauri visai šai procedūrai, rodas sajūta, ka nu gan esi pasargāts, jo kam tad tas viss domāts, ja ne tevis paša drošībai. Protams, ik pa laikam pasaulē notiek traģiskas aviokatastrofas, taču vienmēr tiek uzsvērts, ka šāda iespēja statistiski ir daudz reizes mazāka nekā, piemēram, autoavārija vai kāda cita nelaime uz sauszemes.
Pēdējo gadu notikumi tomēr liecina, ka te briest lielas nepatikšanas, jo dažādi režīmi arvien vairāk sāk uzspļaut starptautiskajiem noteikumiem, ja tajā brīdī ir kāds būtiskāks mērķis.
Pirmais šāds gadījums bija 2014. gada 17. jūlijā, kad Krievijas atbalstītie kaujinieki virs Donbasa notrieca Malaizijas aviosabiedrības “Malaysia Airlines” lidmašīnu, plašāk zināmu kā reiss “MH17”.
Lai gan diezgan ātri bija skaidrs, ka pie notikušā vainojama Krievija, nu jau ir savākts ļoti daudz pierādījumu, kā tieši tas noticis, Maskava savu vainu joprojām nav atzinusi.
Krievijas politiskās intereses nostiprināties Donbasā tajā brīdī bija svarīgākas, tāpēc, sūtot turp zenītraķešu kompleksu “Buk”, tika ignorēti gan starptautiskie noteikumi, gan veselais saprāts.
Savā ziņā Lukašenko ir atkārtojis šo stāstu vēl ciniskākā izpildījumā. Varētu jau bilst, ka sekas nav tik traģiskas, taču nav zināms, kas būtu noticis, ja “Ryanair” pilots atteiktos pakļauties pavēlei novirzīt reisu uz Minsku.
Baltkrievijas diktatora psihiski emocionālais stāvoklis un viņa pēdējā laika darbības neļauj izslēgt variantu, ka sekotu pavēle lidmašīnu notriekt. Vietu uz apsūdzēto sola Lukašenko jau sen ir nopelnījis, tāpēc zaudēt viņam vairs īsti nav ko.
Ja nu vienīgi sabiedrotā – Krievijas prezidenta Vladimira Putina – labvēlību, taču arī te Baltkrievijas vadītājam bieži gribas izrādīt savu patstāvību.
Iekāpjot lidmašīnā, cilvēkam tagad jāpatur prātā iespēja, ka starp pārējiem pasažieriem var būt viņam nezināma, bet kādam režīmam netīkama persona un nevari būt drošs, vai tieši šajā reisā netiek gatavota nolaupīšanas operācija ar neparedzamām sekām.
Ir labi zināms, kas notiek, ja lidmašīnas mēģina sagrābt teroristi – ar viņiem sākumā, protams, ved sarunas, lai panāktu ķīlnieku atbrīvošanu, taču ir pavisam skaidrs, ka vēlāk šie noziedznieki tiks vajāti līdz mūža galam. Pagaidām nav skaidrs, kā pasaule reaģēs uz Lukašenko darbībām.
Dažādu valstu un starptautisko organizāciju līderi gan ir pauduši savu nosodījumu – cits skarbāk, cits maigāk.
“Tas ir pilnīgi nepieņemami piespiest piezemēties Minskā “Ryanair” lidmašīnu, kas lido no Atēnām uz Viļņu. Visiem pasažieriem ir jāļauj nekavējoties turpināt ceļu uz Viļņu, parūpējoties par viņu drošību. Jebkuram starptautisko gaisa transporta noteikumu pārkāpumam būs sekas,” tā svētdien paziņoja Eiropas Komisijas prezidente. Diezgan piesardzīgi un nekonkrēti…
Bet, lūk, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita ieraksts tviterī, stilistiski līdzīgs: “”Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšana Minskā ir smags starptautisko tiesību pārkāpums, kas ir jāizmeklē. Eiropas reakcijai jābūt skaidrai un stingrai.”
Šķiet, visasāk pašlaik reaģējušas Grieķijas un Lietuvas amatpersonas, jo abas valstis tieši bija iesaistītas šajā notikumā – lidmašīna bija ceļā no Atēnām uz Viļņu.
Lietuvas prezidents Gints Nausēda paziņojis: “Uzskatu, ka pienācis laiks skaidri pateikt – tā vairs nedrīkst turpināties. Laiks beigt runāt ar [Minskas] režīmu tikai deklarāciju un pabaidīšanas valodā. Ir vajadzīgi konkrēti soļi, kas palīdzētu mainīt Baltkrievijas režīma uzvedību… (..) Un, bez šaubām, jāveic ļoti detalizēta izmeklēšana Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, lai atbildētu uz jautājumu, kas īsti notika, ka gaišā dienas laikā pastrādāts valsts terorisma akts, un kādi secinājumi jāizdara, lai tas neatkārtotos.”
Tiesa, vismaz pagaidām nerodas iespaids, ka būtu kāds rīcības plāns šādām situācijām.
Tikmēr Rīgas ielās vēl vakarrīt mierīgi turpināja plīvot teroristiskā Lukašenko režīma karogi (nejaukt ar Baltkrievijas baltsarkanbaltajiem karogiem), jo mums taču jāizrāda tam cieņa hokeja čempionāta laikā.
