Režīmi mainās, magones paliek: Afganistānas zemniekiem viens no galvenajiem ienākumu avotiem ir opija magoņu audzēšana 4
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Afganistānas zemniekiem viens no galvenajiem ienākumu avotiem ir opija magoņu audzēšana, kas nodrošina izejvielas heroīna ražošanai.
Pie varas nākušais “Taliban” režīms solījis cīnīties pret narkobiznesu, taču zemniekiem bieži vien nav citas iespējas, kā nodrošināt iztiku savai ģimenei.
Afganistānā pašlaik pilnā sparā turpinās sējas sezona, bet daudzu afgāņu zemnieku iecienītā lauksaimniecības kultūra nav kvieši vai kāda cita mums zināma labība.
Viņu bizness ir opija magoņu audzēšana, kas ir sākums narkotiku ceļam no trūcīgās Afganistānas līdz bagātās Eiropas patērētājiem.
Opija magones tiek izmantotas arī morfija un citu legālo medikamentu ražošanai, jo magoņu sastāvā ir viela, kas medicīnā pazīstama kā lielisks iemidzinošs un pretsāpju līdzeklis.
Taču morfijs arīdzan rada eiforijas sajūtu, kas izraisa atkarību un pārdozēšanas risku. No opija magonēm tiek izgatavots heroīns, kas ir ļoti bīstama narkotika. Tiek lēsts, ka pasaulē ir līdz pat 17 miljoniem opiātu lietotāju, šīs narkotikas iedzen pāragrā nāvē vairāk nekā 120 000 cilvēku gadā.
Apgādā ar heroīnu visu Eiropu
Afganistāna ir kalnaina valsts, tajā ir salīdzinoši maz lauksaimniecībā izmantojamas zemes, taču tieši Afganistānā tiek iegūti vairāk nekā 80% no visa pasaules opija.
Saskaņā ar ANO datiem opija magones Afganistānā tiek audzētas 224 000 hektāru platībā, no viena hektāra iespējams iegūt ap 28 kg opija, tātad pagājušogad Afganistānas opija raža bijusi ap 6300 tonnu. Opija magonēm atvēlētā platība pērn augusi par 37%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Afganistāna ir ļoti nabadzīga valsts, opija magoņu audzēšana zemniekiem ir svarīgs ienākumu avots.
Šajā nozarē nodarbināti simtiem tūkstošu cilvēku, tiek lēsts, ka opija bizness nodrošina līdz pat 10% no Afganistānas iekšzemes kopprodukta.
Afgāņu zemnieki nodarbojas ar opija magoņu audzēšanu, jo šajā biznesā peļņa ir krietni lielāka nekā no kviešu, rīsu, vīnogu un citu Afganistānā tradicionālo lauksaimniecības kultūru audzēšanas. Opija magones nav pārāk prasīga kultūra, tās labi pārcieš ilgstošu sausumu un nelabvēlīgus laika apstākļus. Raža ir viegli uzglabājama un transportējama.
Afganistānā opija magones parasti tiek sētas no septembra līdz decembrim, ziedēšanas laiks ir aptuveni pēc trim mēnešiem. Opijs tiek iegūts no šķidruma, ko savāc, veicot iegriezumus magoņu pogaļās. Savākto šķidrumu attīra un izkaltē, tādējādi tiek iegūta viendabīga masa, ko tālāk iespējams izmantot heroīna ražošanai.
“Islāms aizliedz ar to nodarboties, bet mums nav citas izvēles,” ziņu aģentūrai “AFP” stāsta Kandahāras provinces tirgū sastaptais opija pārdevējs Muhammeds Masūms. Kilogramu opija masas viņš pārdod par aptuveni 90 eiro.
Tālāk pie darba ķeras narkobiznesa grupējumi, kas no opija masas saražo heroīnu un pa kontrabandas kanāliem nogādā līdz Eiropai un citiem turīgiem pasaules reģioniem. Eiropā narkomāni par heroīnu maksā līdz pat 50 eiro par gramu aizliegtās vielas. Tiek lēsts, ka Eiropas tirgū līdz pat 95% heroīna ir “afgāņu izcelsmes”.
Talibu viltīgais plāns
Afgāņu zemnieki opija magones audzējuši jau gadsimtiem ilgi, bet šis bizness uzplauka pagājušā gadsimta 80. gados, kad pēc PSRS karaspēka iebrukuma Afganistānā plosījās asiņains karš.
Tas ievadīja juku un vardarbības periodu, kas Afganistānā turpinās jau vairākus gadu desmitus.
Šādos apstākļos nav viegli nodarboties ar lauksaimniecību, bet opija magones kā izturīga un viegli audzējama kultūra izrādījās īpaši piemērotas kara apstākļiem. Turklāt tā ir ļoti ienesīga kultūra, kas “Taliban” kaujiniekiem un citiem grupējumiem nodrošināja ļoti labu peļņu. Talibi iekasēja nodevas no opija magoņu audzētājiem, bet iegūto naudu varēja izmantot ieroču iegādei un savas ietekmes palielināšanai.
Islāma likumi gan aizliedz lietot un izplatīt atkarību veicinošas vielas, bet talibi ir pievēruši acis uz šo noteikumu pārkāpšanu. Sak, ja no opija magonēm iegūtais heroīns tiek izmantots Eiropas “neticīgo” ātrākai iedzīšanai kapā, tad tā īsti nav talibu problēma.
“Taliban” režīma iepriekšējās valdīšanas laikā 2000. gada vasarā talibu vadonis mulla Muhammeds Omārs gan izdeva rīkojumu, kas aizliedza opija magoņu audzēšanu. Šis rīkojums izrādījās patiešām iedarbīgs, jo magoņu audzēšana saruka par vairāk nekā 90% un pasaules tirgū ievērojami kāpa heroīna cena. Ciniķi spriež, ka tieši tāds bija talibu mērķis, jo viņu rīcībā bija lieli opija krājumi, ko deficīta apstākļos varēja pārdot ar pamatīgu uzcenojumu.
“Tas bija viltīgs plāns, jo talibi varēja ļoti labi nopelnīt, kad opija cena pasaules tirgū palielinājās desmitkārtīgi,” sarunā ar “AFP” secina pētniece Grečena Pītersa, kas sarakstījusi grāmatu “Terora sēklas: kā heroīns finansē “Al Qaeda” un “Taliban””.
Talibu cīņa pret opija magoņu audzēšanu gan neturpinājās ilgi, jo Afganistānā tas izrādījās ļoti nepopulārs solis.
Daudzi zemnieki, maigi izsakoties, nebija sajūsmā, kad talibi viņiem atņēma galveno ienākumu avotu. Bet vēl pēc gada, 2001. gada rudenī, Afganistānā iebruka ASV vadītie starptautiskās koalīcijas spēki, kas gribēja saukt pie atbildības 11. septembra terora aktu organizatorus. “Taliban” režīms drīz vien tika gāzts, varu valstī pārņēma amerikāņu balstītā Afganistānas valdība.
Opija laukos aug granātmetēji
Tagad, pēc 20 gadiem, amerikāņi ir aizgājuši, bet “Taliban” kaujinieki atgriezušies pie varas. Pītersa prognozē, ka talibi būs mācījušies no pagātnes kļūdām un nemēģinās aizliegt opija magoņu audzēšanu. “Viņi nemēģinās iznīcināt narkotiku biznesu, jo paši tajā ir pārāk iesaistīti. Afganistāna nevar izdzīvot bez opija. Tas vienlaikus gan nodara lielu postu Afganistānai, gan uztur daudzus cilvēkus pie dzīvības,” secina Pītersa.
Šo patiesību nebija ņēmuši vērā amerikāņi, kas 20 gadu ilgās militārās operācijas laikā Afganistānā atvēlēja milzīgus resursus opija nozares iznīcināšanai, bet bez vērā ņemamiem panākumiem. “Kad redzu opija magoņu lauku, es redzu, kā tajā aug nauda, ko kaujinieki vēlāk izmantos spridzekļu, automātu un granātmetēju iegādei,” reiz izteicās amerikāņu ģenerālis Dens Maknīls, kurš komandēja NATO spēkus Afganistānā.
Amerikāņi iztērēja līdz pat deviņiem miljardiem dolāru, mēģinot dažādos veidos iznīdēt opija magoņu audzēšanu Afganistānā. Magoņu laukus apsmidzināja ar ķimikālijām, afgāņu karavīri ar nūjām izpostīja magoņu tīrumus, zemniekiem tika maksāts par citu kultūru audzēšanu, bet viss izrādījās velti, šis bizness tikai turpināja paplašināties.
Sintētiskās narkotikas ir vēl bīstamākas
“Taliban” pārstāvji pēc atgriešanās pie varas solīja, ka Afganistāna nekļūs par narkobiznesa valsti, taču afgāņiem ir nepieciešama starptautiskās sabiedrības palīdzība, lai nodrošinātu alternatīvu iztikas avotu zemniekiem. Piemēram, zemnieki varētu audzēt kviešus, vīnogas, riekstus vai krokusus, no kuriem tiek iegūts safrāns. Taču šādas programmas prasa pamatīgus ieguldījumus, bet starptautiskās organizācijas un bagātās rietumvalstis nesteidzas sūtīt naudu uz Afganistānu, kamēr nav skaidrs, ko sagaidīt no “Taliban” režīma.
Talibiem arīdzan jārēķinās, ka pēc Afganistānas armijas un policijas izformēšanas līdz pat 150 000 afgāņu vīriešu palikuši bez darba, un šobrīd talibu interesēs noteikti nav iegūt jaunus ienaidniekus, pie kā varētu novest opija magoņu audzēšanas aizliegums.
Narkobiznesa pētnieki spriež, ka, gadījumā ja opija magoņu audzēšana tomēr tiktu aizliegta, šoreiz tas, visticamāk, neizraisītu tik strauju heroīna cenu kāpumu kā pirms 20 gadiem.
Tagad narkomāniem ir plašāk pieejamas sintētiskās narkotikas, kuru iedarbība līdzinās heroīnam, piemēram, fentanils.
“Ja talibi un Afganistāna ieviestu opija magoņu aizliegumu, viņi strauji tiktu izspiesti no Eiropas narkotiku tirgus. Narkomāni ātri pārslēgtos uz sintētiskiem opiātiem, kas tiek ievesti no Ķīnas un Indijas. Sintētiskie opiāti ir daudz bīstamāki, tādēļ heroīns uzskatāms par mazāku ļaunumu,” intervijā laikrakstam “Los Angeles Times” spriež pētniece Vanda Felbaba-Brauna.
Pēc viņas domām, pat ideālos apstākļos Afganistānai būtu vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai atbrīvotos no opija atkarības. Bet, kā reiz izteicās toreizējais Afganistānas prezidents Hamīds Karzajs: vai nu Afganistāna iznīcinās opiju, vai arī opijs iznīcinās Afganistānu.
