Māris Antonevičs: Režīmam vajag gaļu 20
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tik bieži nācies atzīt, ka Latvijas parlaments un valdība uz kaut ko reaģē novēloti, tāpēc šoreiz gandrīz vai jāuzslavē par tālredzību. Tikai pirmdien stājās spēkā Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, bet jau trešdien Krievijas prezidents izsludināja mobilizāciju, kas Putina režīmam nepieciešama, lai varētu turpināt karu Ukrainā. Pēc dažādām aplēsēm, krievi karā jau zaudējuši vairāk nekā 50 tūkstošus karavīru, turklāt viņu kara vešanas taktika, pēc visa spriežot, ir palikusi tāda pati kā maršala Žukova laikā Otrajā pasaules karā. Tai ir vajadzīgs daudz “lielgabalgaļas”, sava armija netiek taupīta.
Krievijas pilsoņiem varbūt nav iebildumu sekot karam no tāluma, sēžot dīvānā pie televizora, bet atziņa, ka arī pašiem var nākties doties uz fronti, tur radījusi ievērojamu paniku. Par to liecinot izpirktās aviobiļetes uz visiem iespējamiem reisiem, drūzmas lidostās un pie tiem robežpunktiem, kurus krievi var šķērsot. Krievijas varas iestādes, lai gan lielā ātrumā sākušas izsūtīt pavēstes, tomēr pagaidām nav noteikušas ierobežojumus mobilizācijai pakļaujamajiem izceļot no valsts. Acīmredzot ir priekšstats, ka pirmajā piegājienā pietiks ar tiem, kas kā paklausīgas nokaušanai paredzētas aitas paši dosies uz kara komisariātiem, bet tālāk – tad jau redzēs.
Trešdien vairākās Krievijas pilsētās notika arī protesta akcijas – pirmo reizi kopš februāra beigām. Tomēr lielu empātiju tās neizsauca. Daudzi uzreiz atgādināja, ka krievus ielās neizveda ne tās armijas pastrādātie noziegumi Bučā, Irpiņā un Mariupolē, ne Ukrainas pilsētu bombardēšanās nogalinātie bērni iepriekšējos mēnešos, viņi sarosījušies tikai tad, kad parādījies egoistisks iegansts. Redzams arī, ka rūpes lielākoties ir par to, kā pasargāt sevi, nevis nomainīt režīmu.
“Krievi pašlaik “google” aktīvi meklē, kā izvairīties no mobilizācijas un palikt dzīviem. Labāk būtu “google” izpētījuši, kā pagatavot Molotova kokteiļus, kamēr vēl laiks,” savā oficiālajā tvitera kontā norāda Ukrainas Aizsardzības ministrija, tā netieši aicinot neapmierinātos Krievijā uz bruņotiem protestiem. Katrā ziņā pagaidām nekas par šādu scenāriju neliecina. Visticamāk, būs dažādas pieejas, kā izvairīties no iesaukšanas – ar korupcijas, bēgšanas vai ekstrēmākajā veidā – savas veselības apzinātas bojāšanas paņēmieniem.
Latvijai šādam pavērsienam bija jābūt gatavai. Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) jau aprīlī intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja: “Par robežas pilnīgu slēgšanu varētu runāt tad, ja Krievija izziņotu vai slēptā veidā censtos īstenot vispārēju mobilizāciju.”
Un šoreiz lēmums par robežas slēgšanu arī tiem Krievijas pilsoņiem, kas tikuši pie Šengenas vīzām, tiešām ir iznācis apsteidzošs. Līdzīgus lēmumus pieņēmusi arī Igaunija, Lietuva un Polija, diemžēl vājais posms izrādījusies Somija, kas šo iespēju saglabājusi, paliekot par pēdējo Eiropas Savienības valsti, kurai ir atvērta sauszemes robeža ar Krieviju. Šajās dienās somi jau pārliecinājušies, ka tā bija kļūda, tāpēc jādomā, ka jau tuvākajā laikā tā tiks labota.
