Rēzija Kalniņa, Vestards Šimkus un Rainis satiekas “Dailes Kanonā” 3
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
31. augustā Dailes teātra koncertizrāžu cikla “Dailes Kanons” ietvaros pirmizrādi piedzīvos aktrises Rēzijas Kalniņas un pianista Vestarda Šimkus izrāde.
“Tālas noskaņas zilā vakarā” ir pirmais Raiņa dzejoļu krājums, kas veltīts jauna cilvēka personības tapšanai, ideālu sadursmei ar realitāti un dzīves ceļa meklējumiem.
Tas ir aktrises Helgas Dancbergas iemīļotākais dzejas krājums. Tieši tajā apskatītais jaunības un personības tapšanas posms Helgu Dancbergu saista ar Dailes teātri.
Viņa absolvējusi leģendāro Dailes teātra trešo studiju, viņas kursabiedri ir Juris Strenga, Olga Dreģe, Lidija Pupure un Ilze Vazdika, bet viņi visi kopā – teātra zinātnieces Lilijas Dzenes vārdiem izsakoties – pēdējie romantiķi.
Pavisam nesen, pagājušā gada nogalē, kāda cita Dailes teātra romantiķe Rēzija Kalniņa svinēja savu piecdesmit gadu jubileju.
Šovasar viņa to atzīmēs kopā ar skatītājiem, komponista un pianista Vestarda Šimkus klaviermūzikas pavadījumā piedāvājot iepazīt savas mammas iecienītākos dzejoļus.
“Klāvas tantes skūpsts” jeb “Maskava – Gailīši” JRT. 28. augustā JRT Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos Ulda Tīrona iestudējums “Klāvas tantes skūpsts”, kas tapis pēc Venedikta Jerofejeva pazīstamās poēmas “Maskava – Gailīši” motīviem.
“No Bētlēmes zvaigznes attāluma viss tiešām šķiet blēņas, poēmas galvenajam varonim Veņičkam taisnība. Celtnieku vagoniņā trijos 1969. gada ziemas mēnešos viņam izdevās šo attālumu veikt vārdos, stāstot par iedvesmotu dzērāju, kas paģiru rītā cenšas no Maskavas nokļūt debesu Gailīšos. Tā kā viņa moku ceļš ir neizsakāms, Venedikts Jerofejevs par to runā netieši, aplinkus, metoties garās literārās atkāpēs un mainot stāstījuma stilu, izsmejot nopietno un raudot par smieklīgo – tikai lai atrastu kādu stūrīti, kur nebūtu vietas izaicinājumiem, vietiņu, kur cilvēku pažēlotu,” par iestudējumu raksta tā veidotāji.
Izrādē piedalās: Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Ivars Krasts, Inga Tropa-Fišere, Marija Linarte, Jevgēnijs Isajevs un Ilona Bagele.
Jāņa Purviņa 50. jubilejā izdejos “Vilkaču mantinieci”. Liepājas Jūrmalas parkā 28. augustā notiks horeogrāfa, dejas pedagoga un vairāku Deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa 50 gadu jubilejas dejas izrādes “Vilkaču mantiniece” pirmizrāde, tapusi pēc Ilonas Leimanes romāna motīviem.
“Šogad, atzīmējot jau 50. reizi savu piedzimšanas dienu, vēlos skatīties uz priekšu, neapstāties, būt kustībā. Tīri cilvēcīgi un arī kā horeogrāfs esmu pilnbriedā. Ir iekrājies daudz emociju un dvēseles piedzīvojumu, kurus ir vērts pārvērst dejā. Tāpēc esmu izveidojis jaunu dejas izrādi “Vilkaču mantiniece”. Būs jaudīgi un emocionāli piesātināti kā pati dzīve,” teic izrādes autors.
Izrādes libretu radījusi Rasa Bugavičute-Pēce, mūzikas autors ir Edgars Lipors, bet režisors un scenogrāfs ir Reinis Suhanovs.
“Vilkaču mantinieces” stāstu izdejos Purviņa vadītais Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Tautas deju ansamblis “Līgo” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līgo”.
Gorbačova impērijas sabrukums filmā. 26. augustā Rīgas kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvoja režisora Vitālija Manska dokumentālā filma “Gorbačovs. Paradīze”, savukārt no 27. augusta kinolenti plānots izrādīt galvaspilsētā, Talsos, Kuldīgā, Cēsīs, Madonā un citviet.
“Gorbačovs. Paradīze” ir dokumentāla filma par izmaiņām, kuras, viena vīra izraisītas, atbalsojās visā pasaulē. “Padomju impērija sabruka viņa vadībā, un viņa paša cilvēki viņu nosoda,” norāda filmas veidotāju pārstāve Ilze Pelnēna.
Filmas radošajā komandā Latvijas pusi pārstāv skaņu režisors Anrijs Krenbergs, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisors Jevgēņijs Ribalko, kā arī režisors Vitālijs Manskis un producente Natālija Manska.
