Guna Roze: “Dzeju lasām vienlaikus – spēka vārdi ir iedarbīgāki, ja tos izrunā kopā.”
Guna Roze: “Dzeju lasām vienlaikus – spēka vārdi ir iedarbīgāki, ja tos izrunā kopā.”
Publicitātes (Matīsa Markovska) foto

Guna Roze: Rezidenču ledus ir izkustējies, to neignorē prese un Kultūras ministrija 5

Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Lielais karš, postošs sausums un gads, kad uz Zemes vairs nebūs dzīvības – aklās gaišreģes Vangas drūmie pareģojumi 99
Sieviete pēc klīniskās nāves: Es pabiju gan debesīs, gan ellē. Dievs lika man atgriezties, lai nodotu ziņu visiem dzīvajiem 161
Veselam
“Svilini” taukus miegā: četri padomi, kā efektīvi atbrīvoties no “riepas” uz vēdera
Lasīt citas ziņas

Ticu, ka planētu stāvoklis ietekmē norises uz Zemes, gluži tāpat kā krusa nevar neietekmēt ražu. Katrs laikmets nāk ar noteiktu kosmisku impulsu, kurš īpašā veidā ietekmē cilvēci tās evolūcijas gaitā.

21. gadsimtā ir sācies Ūdensvīra laikmets, kas turpināsies vismaz 200 gadus. Un, ko viens laikmets ir sabojājis, to nākamajam nākas par labu vērst. Ūdensvīra ietekmē pasaules attīstībai nepieciešama garīga un humāna ievirze, lai cilvēce neaizietu bojā savu primitīvo un iznīcinošo instinktu ietekmē, no kuriem viltīgākais un bīstamākais ir bezemociju aprēķins. Prognozē, ka šajā laikmetā sabruks alianses, kuru pamatā ir peļņa, liekulība, pārākuma apziņa, kontrole vai piespiešana. Žēl, ka mēs nepiedzīvosim šo pārmaiņu kulmināciju, tomēr esam tie, kas iesāk Ūdensvīra laikmeta ūdeņu sakustināšanu. Brīžiem bikli un nemākulīgi, brīžiem pārgalvīgi, bet – nenovēršami.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iespējams, tieši Ūdensvīra laikmets ir iesvārstījis radošo profesiju atkal atzīšanu pēc vismaz 30 gadu ilguša nolieguma. Pagājušajā nedēļā Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdis Arno Jundze kolektīvā e-pastā LRS biedriem ziņoja, ka ļoti nervozā, laiku un resursus patērējošā cīņa pret valdības plāniem no 2025. gada 1. janvāra likvidēt autoratlīdzības ir beigusies ar to, ka vismaz vēl nākamos trīs gadus viss paliek pa vecam. Otrs aizvadītās nedēļas nozīmīgākais un, iespējams, vēsturisks notikums norisinājās Laidu muižas rezidencē “Radošais visums”. 20. un 21. septembrī tur notika Kurzemes Rezidenču tīkla dibināšanas simpozijs.

Aizlaistais rezidenču jautājums šogad ir pamanāmi sakustējies. To uzdrošinājušies aktualizēt paši rezidenču turētāji un programmu veidotāji, neignorē prese un Kultūras ministrija. Īpaši apsveicami, ka beidzot jūtama arī pašu rezidenču sadarbība. Pieminētajā simpozijā kopā strādāja un diskutēja 20 dažādu jomu rezidenču vadītāji – laikmetīgās mākslas, rakstniecības, mūzikas, dejas, dizaina, restaurācijas un dažādu šo jomu kombinācijas, bet īpašā viešņa bija Igaunijas Radošo rezidenču tīkla direktore Evelīna Grziniča, un arī šajā ziņā kaimiņvalsts mums ir vismaz divus soļus priekšā. Tā ir sapratne valstiskā līmenī, ka arī radošo profesiju pārstāvjiem, bez kuriem dzīves telpa būtu nebaudāma, ir nepieciešama darba vieta. Jo ne tuvu visiem mājās ir apstākļi radošam darbam. Laba rezidence ir trīs vissvarīgāko noteikumu sakritība mākslas darba radīšanai – vieta, laiks un atbalstoši ap­stākļi. Rezidence ir vieta produktīvam darbam, no kura ieguvēja ir visa sabiedrība – arī radošā darba kā amata noliedzēji.

Ko tad paveica simpozija dalībnieki Laides “Radošajā visumā”? Barbara Freiberga – Liepājas Rezidenču un Kultūras centra vadītāja un rezidenču tīkla izveidošanas iniciatore, kura ikdienā pārstāv ne vien savu rezidenci, bet arī Latvijas dizainu un kultūras izglītību Latvijas Dizaineru savienībā, Latvijas Dizaina padomē, Kultūrizglītības padomē un Latvijas Kultūras augstskolu sadarbības padomē, vērtē, ka iedvesmojošākais brīdis bija Nodomu protokola parakstīšana – ar vismaz 25 parakstiem apstiprināta pārliecība, ka šāda organizācija – Radošo rezidenču tīkls – ir nepieciešama un ka parakstītāji gatavi tajā iesaistīties. Izskanēja pārliecība, ka esam kopiena ar stiprā pleca sajūtu, jo viens nav cīnītājs, – kopā būsim labāk sadzirdēti, pārstāvot rezidenču intereses valdības līmenī. Arī finanšu jautājums visiem ir būtisks, un šāds tīkls varētu būt spēcīgs finanšu piesaistes instruments. Jau tagad esam kopiena, kas viens otru atbalsta ar zināšanām, arī problēmu gadījumos ir pie kā vērsties pēc atbalsta, pēc informācijas un kaut vai tikai pēc viedokļa. Nostiprinājās pārliecība, ka mēs katrs savā rezidencē neesam vieni.

Reklāma
Reklāma

Skaidrs, ka tikšanās Laidē bija tikai viens no pirmajiem soļiem līdz organizācijas dibināšanai tai vispiemērotākajā juridiskajā formā. Taču jau tagad iezīmējusies tendence, ka, lai arī Kurzemē atrodas puse Latvijas rezidenču (apmēram 16 no 35), tomēr jaunā organizācija būs Latvijas Radošo rezidenču tīkls. Nākamais solis būs pieredzes gūšana Baltijas un ziemeļvalstu rezidenču sanāksmē novembrī Narvā. Pēc tam plānotas “ZOOM” darbnīcas Latvijā iesāktajam darbam, lai jau nākamgad Latvijas Radošo rezidenču tīkls varētu pilntiesīgi iekļauties pasaules tendenču plūdumā. Jo ledus ir izkustējies.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.