Rēzeknis Bryuvers radošais direktors Ivans Solodovs (no kreisās), valdes loceklis Nikolajs Solodovs un ražošanas direktors Vasīlijs Zeļeņins ir gatavi Rēzeknē saražoto miestiņu piedāvāt plašākam pircēju lokam ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Rēzeknis Bryuvers radošais direktors Ivans Solodovs (no kreisās), valdes loceklis Nikolajs Solodovs un ražošanas direktors Vasīlijs Zeļeņins ir gatavi Rēzeknē saražoto miestiņu piedāvāt plašākam pircēju lokam ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Foto: Timurs Subhankulovs

Alus darītava “Rēzeknis Bryuvers” atjauno zīmolu un gatavojas eksportam 0

Festivālu “Latviabeerfest 2019” ar simboliskās pirmās alus muciņas atvēršanu šodien atklās uzņēmums “Rēzeknis Bryuvers”. Šāda tradīcija – pirmās alus mucas piepildīšana un atvēršana – noris visos lielākajos alus festivālos. “Rēzeknis Bryuvers” kā pirmās muciņas piepildītājs izvēlēts, jo šogad uzņēmums veic pilnu rebrendingu jeb zīmola atjaunošanu un sācis jaunu attīstības posmu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Jāatgādina, ka alus darīšanas tradīcijas Rēzeknē var atrast jau padomju gados, kad Rēzeknes alus brūzis bija apvienots ar Daugavpils alus darītavu un spēja saražot būtisku alus daudzumu. Mainoties iekārtām, brūzis tika slēgts. 2003. gadā kā Daugavpils uzņēmuma “Mamas-D” filiāle Rēzeknes alus darītava atsāka ražošanu, taču finansiālu grūtību dēļ atkal slēgta. Trešoreiz, piesaistot ievērojamas investīcijas, Rēzeknes alus darītava atsāka darbu 2005. gadā jau kā atsevišķs uzņēmums Rēzeknes ekonomiskajā zonā. Pagājušajā gadā uzņēmums piesaistīja jaunu investoru, un šobrīd ir jauni attīstības plāni.

Veicinās atpazīstamību

“Latgalē mūs jau labi pazīst, tagad galvenais uzdevums ir iepazīstināt visu Latviju ar savu produkciju,” stāsta kompānijas valdes loceklis Nikolajs Solodovs. Lai mērķus sasniegtu, uzņēmums izstrādājis savu mārketinga un reklāmas stratēģiju, un liels uzsvars tikšot likts uz atpazīstamības veicināšanu. Pašlaik uzņēmums ražo septiņu nosaukumu produktus: piecu veidu alu – Nefiltrētais gaišais Rēzeknis Bryuvers, Filtrētais gaišais Rēzeknis Bryuvers, Tumšais Rēzeknis Bryuvers, Gaišais Latgales alus, Mārtiņa alus – un divu veidu kvasu – Maizes kvass un Latgales kvass. Produkcija tiek ražota vidējā cenu segmentā. Jau pašlaik to var nopirkt vairākos tirdzniecības tīklos, degvielas uzpildes stacijās, bet vēl daudz darāmā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tirgū būsim agresīvāki un kļūsim pamanāmāki. Gribam atšķirties no citiem brūveriem. Lepojamies, ka esam no Latgales, no Rēzeknes, un to arī uzsvērsim savā stratēģijā,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis. Solodovs uzskata, ka uzņēmumam ir visas iespējas audzēt tā atpazīstamību plašākā mērogā. Lai arī, neskatoties uz labajiem laikapstākļiem, alus tirgus pērn piedzīvoja samazinājumu, rēzeknieši jau šogad cer palielināt realizāciju.

“Rēzeknis Bryuvers domāts tiem, kas vēlas baudīt alu, nevis vienkārši sadzerties. Mēs piedāvājam izbaudīt garšas un to nianses, un tā ir jauna tendence tirgū, kas izplatās visā Eiropā un būs jūtama arī Latvijā,” stāsta uzņēmuma radošais direktors Ivans Solodovs. Uzņēmums iecerējis sākt bezalkoholiskā alus ražošanu, kam varētu būt labs noiets. Tāpat iecerēts papildināt kvasa sortimentu. Šos jaunumus uzņēmums iecerējis piedāvāt nākamgad. Taču šogad iecerēts balstīties uz pašreizējo sortimentu un produkciju, kas top pēc klasiskām sentēvu metodēm.

Tāpat iecerēts veikt rebredingu jeb esošā zīmola pārveidi un atjaunošanu. “Cilvēkiem patīk piederība noteiktam reģionam vai pilsētai. Vērtību sajūta, ko dod šī piesaiste, ir ļoti svarīga. Latgale ir īpašs novads ar savu valodu, tradīcijām, kultūras vērtībām. Gribam ar to piesaistīt patērētājus, lai Rēzeknes alus būtu pieejams visiem,” tā uzņēmuma īpašnieki.

Plāno eksportēt

Konkurence tirgū ir liela, Latvijā ir daudz prasmīgu miestiņa ražotāju, taču uzņēmuma jaunos īpašniekus tas nebaida. Pagaidām savus plānus konkrētāk viņi neatklāj, bet esot gaidāmi vairāki pārsteigumi.

Lai paplašinātu noieta tirgu, rēzeknieši iecerējuši savu produkciju eksportēt. Pirmie eksportā varētu būt kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – tirgi. Esošā uzņēmuma jauda ļauj palielināt ražošanas apjomus un nodrošināt produkciju vietējam tirgum, taču eksporta nodrošināšanai vajadzēs investēt jaunās tehnoloģijās un iekārtās. Visticamāk, tas varētu notikt nākamgad.

Alus festivālā rēzeknieši iecerējuši piedāvāt visu savu produktu klāstu.

VIEDOKLIS
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš

Reklāma
Reklāma

Pozitīvi vērtēju rēzekniešu centienus. Tie sasaucas ar alus nozarē notiekošajām tendencēm, ka jāpievērš uzmanība arī vizuālajam tēlam un noformējumam. Labi, ka uzņēmumā to saprot, jo alus nozare ir diezgan konservatīva. Īpaši priecē tas, ka aktivizēties plāno uzņēmums no Latgales. Šis novads kļūst aizvien aktīvāks, latgalieši pievērš uzmanību tūrisma aktivitātēm un alus darītava labi iekļaujas šajā kontekstā. Var apsveikt uzņēmuma eksporta plānus, jo Latvijas tirgus ir samērā neliels. Plāns sākt ar kaimiņvalstīm ir loģisks, taču jārēķinās, ka arī Lietuvas un Igaunijas tirgus ir piesātināts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.