Rēzeknes un Varakļānu novados vadība nemainās 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmajā jaunā Rēzeknes novada domes sēdē par priekšsēdētāju piektdien ievēlēja Monvīdu Švarcu (“Jaunā Vienotība”), savukārt Varakļānu novada domes priekšsēdētāja vēlēšanās deputāti izteica uzticību bijušajam pašvaldības vadītājam Mārim Justam, kurš īsi pirms vēlēšanām pievienojās “Latvijas attīstībai”.
Varakļānu novada robežas nemainās, un tas būs mazākais novads. Savukārt jau tā lielais Rēzeknes novads ir apvienots ar Viļānu novadu, kas var radīt papildu grūtības jaunajai domei.
Situāciju vēl vairāk sarežģī M. Švarca pārstāvētā “JV”, “Kustības Par” un Latgales partijas saraksta pretrunas ar “Saskaņu”, kas bija pie varas Viļānu novadā un vada Rēzeknes pilsētu, ar kuru lauku teritoriju plānots apvienot 2025. gadā.
Vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados pārcēla uz 11. septembri, jo Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā.
Līdz ar to abos novados bija jāgatavojas jaunām vēlēšanām. Uz vietām Rēzeknes novada domē pretendēja astoņi saraksti, no kuriem vietas domē ieguva seši. M. Švarca pārstāvētie politiskie spēki un arī “Saskaņa” saņēma sešus mandātus katrs.
Pa divām vietām ieguva Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība, “Latvijas attīstībai” un Zaļo un zemnieku savienība, bet vienu – Jaunā konservatīvā partija, kas visas arī veido koalīciju. “Saskaņa” palika opozīcijā.
Iepriekšējos sasaukumos Rēzeknes novada koalīcija “cieņpilni sadarbojās arī ar “Saskaņu”,” kā to “Latvijas Avīzei” raksturoja M. Švarcs.
Taču pirms šīm pašvaldību vēlēšanām attiecības mainījās. Bijusī Viļānu novada priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova (“Saskaņa”) uzskata, ka tajā vainojams M. Švarcs, kurš vienpersoniski kā pagaidu administrācijas vadītājs pieņēmis svarīgus lēmumus, kas, pēc viņas domām, bija jāpieņem jaunajai domei.
Runa vispirms ir par Viļānu apvienības pārvaldes vadītāja izvēli, ieceļot šajā amatā bijušo Varakļānu novada domes izpilddirektoru Ivaru Ikaunieku. Līdz ar to viļāniešiem vairs nebūšot nekāda teikšana par savu teritoriju, vairāki speciālisti jau atraduši citu darbu Rēzeknē un pat Līvānos.
Ar viņas viedokli Rēzeknes novada vadītājs neesot rēķinājies, tāpēc esot bažas, ka tā notiks arī turpmāk, sacīja J. Ivanova.
Savukārt M. Švarcs uzsvēra, ka Viļānu apvienības pārvaldes vadītāju izvēlējās neitrāla konkursa atlases komisija, kas I. Ikaunieku atzina par galvastiesu pārāku. M. Švarcs konflikta iemeslus redz “Saskaņas” darbībā pirms pašvaldību vēlēšanām, kad tā “gāja uz visu banku”, lai pārņemtu varu arī novadā.
Situācija vēl vairāk nokaitēta ir tāpēc, ka nākotnē Rēzekni un novadu plānots apvienot, bet pilsēta nevēlējās ar lauku pašvaldību uzsākt sarunas, kā dēļ ir risks pazaudēt iespējas pretendēt uz ES fondu līdzekļiem. M. Švarcs norādīja arī uz Viļānu pašvaldības sarežģīto finanšu situāciju.
Tāpēc tagad dome nevis atstās Viļānus novārtā, bet tai nāksies pastiprināti par šo teritoriju rūpēties, uzskata M. Švarcs. Viļānu pilsētu viņš arī redz kā potenciālo attīstības centru līdzās Maltai, kas gan vēl nav pilsēta.
To M. Švarcs piektdien norādīja arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kur ministrija piedāvāja savu redzējumu par valstpilsētu un novadu apvienošanos. Ja Viļāni kļūtu par centru, tad nebūtu jāapvienojas ar Rēzekni.
“Saskaņas” pārstāve uzskata, ka novada vadībai bija jāmainās, jo M. Švarcs ir pašvaldības vadītājs jau vairāk nekā 20 gadus un viņa izpratne par novadu esot kā par agrāko rajonu, bet laiks ir gājis uz priekšu un lauku teritorijas iedzīvotāji lielu daļu pakalpojumu saņem pilsētā.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vēlēšanās “Saskaņa” mēra amatam izvirzīja Kasparu Melni no Zaļo un zemnieku savienības, kas viņam, šķiet, bija negaidīti.
Viņš kandidatūru neatsauca, bet pats nobalsoja pret sevi, paužot atbalstu M. Švarcam, par kuru nobalsoja 13 no 19 deputātiem. Par Rēzeknes novada priekšsēža vietnieci ievēlēta Ērika Teirumnieka (NA).
