Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās paredzama pašreizējā mēra uzvara 0
Pašreizējam Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam (“Saskaņas centrs”) ir labas izredzes palikt amatā arī pēc vēlēšanām. Tomēr pilsētā, kurā parasti balso pēc nacionālā principa, viņa spēcīgākais pretinieks varētu būt apvienības “Kopā Rēzeknes izaugsmei” kandidāts, Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, kurš sola, ka šajās vēlēšanās “SC” tik viegli neklāsies.
Celtnieka vēriens
Kamēr pašreizējais domes vadītājs cildina infrastruktūras objektus, kas uzcelti, piemēram, Latgales koncertzāli un kultūras centru “Zeimuļs”, viņa oponenti kritizē, ka šo projektu dēļ pilsēta nonākusi kredītu “žņaugos”, un pārmet Bartaševičam autoritāru vadības stilu un to, ka pilsēta mēra vadībā uzņēmusies kredītu žņaugus. Domes uzsvars uz celtniecību skaidrojams ar Bartaševiča izglītību – viņš ir būvnieks inženieris.
Ar Rēzeknes mēru tiekos viņa kabinetā – tas iekārtots pedantiski, bet īpaši uzmanību pievērš svētbilde kreisajā stūrī. To dāvinājusi pareizticīgo baznīca, kas atrodas pāri ielai. Mērs sevi sauc par pareizticīgo, uz baznīcu dodas tās svētku dienās. Pašreizējais pilsētas galva dzimis Rēzeknē, viņa dzimtu caurvij gan celtniecības, gan politiskās tradīcijas.
Aleksandra tēvs Anatolijs bijis celtnieks un darbojies politikā jau Augstākās padomes laikos, bet brālim pieder vietējais būvuzņēmums “Latgale”. A. Bartaševiča vienīgais dēls gan nolēmis kļūt par menedžeri un pašlaik raksta bakalaura darbu augstskolā RISEBA.
A. Bartaševičs ar lepnumu stāsta, ka bijis viens no tiem trim sava kursa studentiem, kam izdevies togad pabeigt būvinženiera programmu Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad – RTU). Esot bijis viegli iestāties, taču mācības gan neesot bijušas vieglas, jo bijuši dažādi “eksperimenti”. Pirmajā kursā viņu iesaukuši padomju armijā, dienējis divus gadus Rīgas gvardes divīzijā artilērijas vadā, kur bijis uguns korektors. Studiju laikā mēru sagaidījis vēl viens “eksperiments”. “Pusgadu strādājām objektā – Ķīpsalas peldbaseinā, un mācības nenotika. Daļa no būves ir mans darbs – nodarbojos ar betonēšanu,” teic A. Bartaševičs. Pēc studijām viņš atgriezās dzimtajā pilsētā un kopā ar tēvu izveidoja uzņēmumu. “Toreiz vairāk nodarbojāmies ar būvmateriālu ražošanu nekā ar būvniecību. Sākums bija grūts, tomēr ar laiku viss attīstījās un izveidojās liels būvuzņēmums,” atceras A. Bartaševičs.
Nokļūšanu politikā viņš saista ar savu tēvu Anatoliju, kurš savulaik darbojies kā AP deputāts un rosinājis dēlu kandidēt 5. Saeimas vēlēšanās no “Līdztiesības” saraksta. Bartaševičs iekļuvis 5. Saeimā un pēc tam darbojies parlamentā vēl trīs Saeimas sasaukumos. Pēdējos divos viņš bija ievēlēts no “SC”, bijis arī Saeimas sekretāra biedrs.
“27 gadu vecumā iegāju Saeimā, biju jauns. Pietika ar gadu, lai iejustos politikā un spētu piedāvāt savas idejas. Darbs opozīcijā bija nepateicīgs – daudz jāstrādā, taču rezultātu neredzēju. Tā bija morāli smaga apziņa un iemesls, kādēļ pēc 13 gadiem atgriezos Rēzeknē.”
Jāatgādina, ka Saeimā “Līdztiesība” bija interfrontes politikas turpinātāja, kas regulāri iesniedza priekšlikumus par pilsonības “nulles variantu”, izmaiņām valodas politikā un tamlīdzīgi. Jāatgādina, ka arī pērn Rēzeknes mērs neslēpa, ka balsos referendumā par krievu valodu kā valsts valodu. Pats gan viņš latviešu valodu apguvis, lai gan žurnālisti atceras, ka vēl 90. gados runāšana latviski sagādājusi Bartaševičam problēmas.
“Bez līdera nevar…”
“Uz lietām skatījos uzņēmēja acīm. Kad ieraudzīju notiekošo, nolēmu, ka vēlos virzīt pilsētas attīstību citā gultnē,” par motivāciju kļūt par pilsētas galvu stāsta A. Bartaševičs. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņš bija “SC” saraksta lokomotīve, un “SC” domē ieguva desmit vietas no 13. Tagad gan no frakcijas izstājušies deputāti Viktors Barovskis un Diāna Abramova. “Izdarītie darbi ir pamats manai pārliecībai, ka mani ievēlēs no jauna. Ja kāds cits var nākt un pierādīt, ka māk labāk, lai nāk. No politiskās pieredzes zinu, ka bez stipra līdera nevar gūt panākumus,” saka A. Bartaševičs. Vietējās dzīves pārzinātāji teic, ka lielākajā daļā pašvaldības iepirkumu uzvarot viņa brāļa Mihaila būvfirma “Latgalija”, taču A. Bartaševičs to noliedz, sakot, ka tā esot labi ja piecos procentos iepirkumu.
Viņa kolēģis, deputāts no “SC” frakcijas Jānis Krišāns slavē savu kolēģi, raksturo viņu kā atsaucīgu cilvēku: “Viņš ir ļoti vienkāršs, var aizbraukt pie cilvēkiem, ja ir tāda vajadzība. Viņš pieņem jebkuru, pasākumos viņam var viegli pieiet klāt.” J. Krišāns gan saka, ka kolēģis varētu vairāk lietas izrunāt ar komandu, jo kopā dažādus smagumus iznest esot vieglāk.
Atzinīgus vārdus nākas dzirdēt arī no sastaptajiem pilsētniekiem. “Balsošu par pašreizējo mēru. Daudz kas ir uzcelts – ceļi, oranžais tilts, interešu centrs “Zeimuļs”. Tajā darbojas arī mani mazbērni. Ir jau cilvēki, kas kritizē Bartaševiču, taču es esmu par viņa paveiktajiem darbiem,” spriež invalīde Regīna Uškāne.
Vietējā laikraksta “Rēzeknes Vēstis” galvenā redaktore Māra Nizinska teic, ka “SC” rokās ir visvairāk resursu, tādēļ A. Bartaševiča uzvara vēlēšanās esot paredzama, bet kā alternatīvu kandidātu “SC” frakcijā viņa min J. Krišānu, kurš pats gan noliedz, ka viņam šobrīd būtu tādas ambīcijas.
Pēc darba A. Bartaševičs velta laiku ģimenei un nodarbojas ar sportu. Ar sievu viņš iepazinies studiju gados, tagad viņai Rēzeknē ir firma, kas nodarbojas ar ģeodēzijas darbiem un arī īpašumu apsaimniekošanu. Kopš skolas gadiem A. Bartaševičs nodarbojas ar peldēšanu, bet no komandu sporta veidiem ir iecienījis volejbolu un hokeju. Skolas laikos A. Bartaševičs īslaicīgi nodarbojies arī ar boksu. “Boksēties un iesist varu, vismaz kādu labumu no šā sporta veida guvu,” atceras Bartaševičs. Viņam patīk ceļot. Divas eksotiskākās valstis, kurās viņš bijis, ir Indonēzija un Ķīna.
“Ķīna ir valsts ar diženu vēsturi, to var redzēt ik uz stūra. Mani pārsteidz viņu būvniecības apjomi – ķīnieši iežogo kvartālu un jau pēc gada jaunceltnēs var dzīvot miljons cilvēku. Ārzemju būvēs skatos risinājumus, ko varu paņemt sev,” teic A. Bartaševičs.
Brīvajā laikā viņš klausās klasisko mūziku, bet jo īpaši viņam patīk lasīt grāmatas par vēsturi. “Visvairāk man patīk lasīt par lieliem politiķiem, piemēram, Šarlu de Gollu vai Vinstonu Čērčilu. Mani interesē Otrā pasaules kara vēsture – daudz secinājumu var izdarīt no šīs vēsturiskās pieredzes, ko mēs bieži neizmantojam,” piebilst A. Bartaševičs. Ikdienā viņš brauc ar savu “Lexus” markas automašīnu, jo tā neprasot lielu apkopi.
Brūnā josta
“Mēs Rēzeknes attīstībai” (tajā apvienojušās piecas partijas) saraksta līderi, Rēzeknes Augstskolas rektoru Edmundu Teirumnieku var uzskatīt par nopietnu konkurentu Bartaševičam. Šīs ir viņa otrās vēlēšanas – jau 2009. gada vēlēšanās viņš kā saraksta otrais numurs kandidējis no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta. Toreiz, pēc viņa aplēsēm, partijai pietrūcis apmēram 30 balsu, lai “TB”/LNNK būtu pārstāvēta domē. Toreiz vēlēšanās bijis daudz mazo sarakstu, kas sadrumstalojušas vēlētāju balsis. “Pagājušajā vasarā mēs, centriskie un labējie spēki, vienojāmies par vienotu sarakstu. Šķelties līdzīgas ideoloģijas spēkiem nav jēgas,” piebilst E. Teirumnieks.
Kad tiekos ar viņu rektora kabinetā, viņa rokās ir kāda no A. Bartaševiču slavinošajām avīzēm. Tajā publicēta kāda sabiedriskās domas aptauja, kas vēsta, ka vairāk nekā 63 procentu vēlētāju balsošot par “SC”, bet Teirumnieka vadītajai apvienībai prognozēti deviņi procenti. “Mēs varam paņemt no viņiem nost 20 procentus,” pārliecināts E. Teirumnieks, kurš domā, ka šajās vēlēšanās “SC” tik viegli neklāsies.
A. Bartaševiča vadības stilu viņš raksturo kā autoritāri vienpersonisku un tas Rēzeknei nederot. Viņaprāt, “SC” visur pozicionējot Bartaševiču, un E. Teirumnieks kā rēzeknietis vairs nezinot, kādi deputāti darbojas domē un par ko viņi ir atbildīgi.
“Pilsēta jāvada komandai, bet mēs pat nezinām, kas tajā komandā darbojas,” piebilst E. Teirumnieks. Daudzie infrastruktūras projekti pilsētu esot ieveduši kredītu žņaugos, no kuriem izkļūt būs grūti. “Ko Bartaševičs pats ir uzsācis? Gan koncertzāle, gan “Zeimuļs” tika sākti Jura Gunta Vjakses laikos, aizmetņi nāk vēl no senākiem laikiem, kad pie varas bija Juris Začests. Pašreizējā dome ienāca pie jau gataviem projektiem, kad tikai nauda bija jāpaņem. Esošā dome ir devusi Festivāla parku, tas ir viņu veikums,” teic E. Teirumnieks.
Kopš dzimšanas augstskolas rektors saistīts ar Rēzeknes novadu. Līdz 8. klasei viņš dzīvojis ar ģimeni Pušas pagastā. Secen nav gājuši arī visi lauku darbi. “Tēvs uzskatīja, ka uz galda jābūt savam piena malkam,” atceras rektors. Viņš beidzis Lūznavas Lauksaimniecības tehnikumu, domājis nodarboties ar lauksaimniecību, taču, redzot, ka Latgalē tā neattīstās, izvēlējies studēt vides inženierzinātnes Rēzeknes Augstskolā. Toreiz programmu vadījis profesors Gotfrīds Noviks, kurš uzskatāms par vienu no iežu zinātnes pamatlicējiem Krievijā un bija atgriezies dzimtajā Rēzeknes pusē. “Jaunajos, zaļajos, kādi mēs bijām, Novika kungs no pirmās lekcijas spēja iedvest lielu pozitīvismu,” atceras rektors.
Skolas gados viņš aktīvi nodarbojās ar volejbolu un basketbolu, bet studiju laikā aizrāvies ar Austrumu cīņām – karatē šotokana novirzienu. “Ieguvu pirmo brūno jostu, bet līdz melnajai jeb augstākajai ir vēl trīs jostas. Taču ar katru jaunu jostu lieta kļūst sarežģītāka, un to var just,” piebilst E. Teirumnieks.
Viņa pirmais algotais darbs bijis Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, kur viņš strādājis pie jaunās atkritumu apsaimniekošanas vietas izveides Rēzeknei un Ludzai. E. Teirumnieks ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē un doktora grādu 2007. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē, aizstāvot disertāciju par poligona infiltrātiem un attīrīšanas tehnoloģijām.
Paralēli studijām viņš arī lasījis lekcijas Rēzeknes Augstskolā, bet 2010. gadā kļuvis par augstskolas rektoru. Darbs augstskolā prasa daudz laika, bet to saprot arī viņa sieva, kura ir dekāne vienā no fakultātēm.
E. Teirumnieka hobijs ir makšķerēšana, taču pēdējā laikā to sanāk darīt retāk un ar lieliem lomiem viņš nevarot lielīties. Kā ļoti relaksējošu pasākumu viņš min laivu braucienu ar studentiem pa vietējām ūdenstilpēm. Vislabprātāk viņš klausās latgaliešu mūziku.
No lidmašīnas vēroja sievu
Kā saraksts, kas “SC” varētu atņemt balsis, tiek minēts kādreizējā “SC” biedra Viktora Barovska vadītā “Mūsu partija”. Barovskis 2009. gadā kandidēja no “SC” saraksta, taču 2010. gada novembrī viņš no partijas izstājies. Tolaik vadījis uzņēmumu “Rēzeknes enerģija” un viņam nav bijusi pieņemama situācija, kāda ir ar siltumapgādi Rēzeknē. “Mums radās iekšējās pretrunas. Es pateicu savas domas atklāti,” stāsta V. Barovskis. Ar viņu tiekamies viņa privātmājā, tā esot drošāk, lai nav lieku acu un ausu. Viņš bilst, ka pēc aiziešanas no “SC” domājis nākamajās vēlēšanās nepiedalīties, taču pārdomājis, jo līdzīgi kā E. Teirumnieks redz A. Bartaševiča vadības stilā autoritārisma iezīmes.
“Daudzi baidās no pilsētā izveidotās sistēmas un no tā, ka var palikt bez darba. Piemēri tālu nav jāmeklē – Rēzeknes slimnīcai un 4. vidusskolai tagad ir citi vadītāji. Šeit notiek izrēķināšanās ar cilvēkiem, kas kaut ko pasaka pret “SC”,” argumentē V. Barovskis.
Uz tikšanos ar mani viņš jau sagatavojis materiālus – tajos ir A. Bartaševiču slavinošā avīze, A. Bartaševiča amatpersonas deklarācija, “SC” izdevums “Mūsu Rēzekne” latviešu un krievu valodā. Uz tās vāka gozējas mērs, pirmajās piecās lappusēs var atrast četras A. Bartaševiča fotogrāfijas. Kā jautājumus, kas būtu risināmi Rēzeknē, viņš min veselības un sociālās lietas, pilsētas sakārtošanu, kā arī jaunatnes lietas. “Rēzeknē cilvēks augstskolu pabeidz, bet darbu atrast ir grūti. Ja viņš nestrādā, sāk just atstumtību no dzīves,” teic V. Barovskis.
Saraksta pirmais numurs pārstāv lauksaimnieku dinastiju – savulaik gan viņa tēvs un brālis, gan viņš pats bijuši direktori vietējos kolhozos. V. Barovskis nāk no Maltas un sevi sauc par Latgales patriotu. Viņš studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā agronomiju un studiju laikos iepazinies ar savu sievu, kura ir Baltkrievijas poliete. Studiju gadus viņš atceras ar smaidu. “Daudz bastojām lekcijas – studentiem bija laba dzīve, jo varēja strādāt. Strādāju inkasācijā, bija paaugstinātā stipendija. Toreiz pelnīju vairāk nekā pēc absolvēšanas,” atceras V. Barovskis. Tolaik viņš iestājies DOSAAF aviācijas klubā un, kā pats saka, vērojis no gaisa, kā sieva raksta kursa darbus.
Būdams Latgales patriots, pēc studijām atgriezies Rēzeknes pusē un 13 gadus nostrādājis kolhozā “Ozolmuiža”. Vēlāk ieņēmis dažādus vadītāja amatus iestādēs un uzņēmumos. “2009. gadā ienācu politikā kopā ar “SC”, ko tagad ļoti nožēloju,” stāsta V. Barovskis.
Viņam ir 31 gadu veca meita, kas Rīgā strādā par menedžeri. Kad viesojamies pie deputāta, viņš paslēpj savu lielo 90 kilogramus smago kaukāziešu izcelsmes suni Urhanu, bet mājās visu laiku saimnieka tuvumā ir mazais terjers Dina. Ģimenei ir arī divi kaķi. Brīvajā laikā V. Barovskim patīk doties uz Rīgas “Dinamo” hokeja spēlēm, kā arī apmeklēt krievu izpildītāju koncertus Jūrmalā, piemēram, viņš bijis uz Jeļenas Vaengas un Stasa Mihailova koncertiem. Brīvajā laikā skatās dažādas filmas, kas saistītas ar kriminālām intrigām. To viņš skaidro ar savu otru augstāko izglītību – beidzis juristus Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.
Fakti Par 13 deputātu vietām Rēzeknes domē cīnīsies kopumā 155 kandidāti no vienpadsmit sarakstiem * “Vienota Rēzekne” (saraksta līderis – pašreizējais domes deputāts Jurijs Petkevičs) * Partija “Vienoti Latvijai” (saraksta līderis – AS “Rēzeknes siltumtīkli” izpilddirektors Rihards Melnis) * Partija “Par dzimto valodu!” (saraksta līderis – Latvijas–Krievijas kultūras un ekonomikas sadarbības biedrības “Slavija” valdes priekšsēdētājs Vadims Gilis ) * “Saskaņas centrs” (saraksta līderis – pašreizējās domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs) * Latgales partija, nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, Reformu partija, Latvijas Zaļā partija, Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība (saraksta līderis – Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks) * Apvienība “Iedzīvotāji” (saraksta līderis – jurists un Rēzeknes Augstskolas lektors Edgars Šilins) * “Mūsu partija” (saraksta līderis – pašreizējās domes deputāts Viktors Barovskis) * Politiskā partija “Alternative” (saraksta līderis – SIA “Mikrolines” tehniskais direktors Vjačeslavs Dubovskis) * “Tautas kontrole” (saraksta līdere – pašnodarbinātā persona Jeļena Stepule) * Partija “Savienība Latgales sirds” (saraksta līderis – Eiropas reģionu attīstības biedrības Latgales pārstāvniecības vadītājs Ernests Jurkāns) * “Vienotība” (saraksta līderis – SIA “Rēzeknes autobusu parks” valdes loceklis Vasilijs Smuļs) |
