Rēzeknes mērs trijos gados sola pilsētā ap 1000 jaunu darbvietu 7
Tuvākajos trīs gados Rēzeknē tiks izveidotas 500 līdz 1000 jaunas darbvietas, intervijā sola Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC).
Pēc mēra stāstītā, Viļakas ielā, teritorijā, kas kādreiz piederēja “Rēzeknes siltumtīkliem”, plānots uzbūvēt gulšņu rūpnīcu ar 150 jaunām darbvietām. Patlaban rūpnīca tiek projektēta, paredzams, ka līdz gada beigām jau var iezīmēties pirmie jaunie korpusi. Jauno rūpnīcu, paplašinot ražošanu, Rēzeknē plāno atvērt kāds Krievijas uzņēmējs.
Maskavas ielas galā pašvaldībai piederošajā teritorijā dāņu uzņēmēji attīsta pirolīzes rūpnīcas izbūves projektu, kur varētu tikt radītas vēl aptuveni 50 jaunas darbvietas. Savukārt uzņēmums “Zaļās dzirnavas” uz pašvaldībai piederošas zemes attīsta kokapstrādi. Ar visu uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru plānots aprīkot arī pašvaldībai piederošo zemesgabalu Komunālajā ielā.
“Ja mēs realizēsim visu iecerēto, darbvietu skaits pilsētā turpmākajos trijos gados varētu pieaugt par 500 līdz 1000 vienībām, tādējādi daudzmaz atrisinot pilsētā darbvietu trūkuma problēmu. Infrastruktūras sakārtošanai, degradēto teritoriju sakārtošanai, kokapstrādes, metālapstrādes, pārtikas nozares un tūrisma attīstībai un jaunu darbvietu radīšanai Rēzeknē tuvākajos gados plānots tērēt kopumā vairāk nekā 30 miljonus eiro projektu naudas,” stāstīja Bartaševičs.
Politiķis ir apņēmies stimulēt uzņēmējdarbību Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un nepiekrīt, ka dažiem uzņēmējiem kavētu darbību pašvaldībā.
“Negribētos piekrist šādam apgalvojumam, jo tas ir vispārējs, bez atsaucēm uz kādu konkrētu “nožņaugtu” uzņēmēju. Kad mēs sākām strādāt, Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā (RSEZ) darbojās septiņi uzņēmumi, patlaban tādu ir 17. Vēl ir arī daudz tādu uzņēmumu, kas vēlas iegūt RSEZ uzņēmuma statusu un strādāt šeit. RSEZ piedāvātās nodokļu atlaides patlaban ir viena no labākajām iespējām piesaistīt nopietnus ārvalstu investorus, jo lielākā daļa pašmāju uzņēmēju patlaban diemžēl nav spējīga uz lielām investīcijām, kas varētu būtiski ietekmēt darba tirgu, jūtami samazinot Rēzeknē bezdarba līmeni,” norāda Bartaševičs.
Pilsētā tiek sekmēta arī industriālo teritoriju revitalizācija. Joprojām liela problēma šajā procesā ir īpašuma tiesības. Taču pašvaldība atpērk daudzus zemes gabalus, kas atrodas RSEZ teritorijā, sakārto tos un piedāvā uzņēmējiem. Aizlaisto, pašvaldībai nepiederošo industriālo teritoriju sakārtošanu sekmē arī pašvaldības pastāvīgais darbs ar to īpašniekiem. Patlaban ir nojaukta lielākā daļa pilsētas graustu, sakārtotas teritorijas un iezīmējas šī procesa beigas.
“Varbūt kāds teiks, ka pašvaldība rīkojas pārāk bargi, taču mūsu mērķis ir atgūt izmantošanai visas industriālās teritorijas, jo tās ir ļoti labas no infrastruktūras viedokļa,” skaidro Rēzeknes mērs.
