Rēzeknes mēra partijas biedru saraksts un ideoloģija rada virkni jautājumu – vai tiešām tā būs prokremliska partija? 56
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aprīļa pirmajā svētdienā Rēzeknē dibinātā partija “Kopā Latvijai”, kuras priekšsēdētājs ir bijušais saskaņietis, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, ir divu mēnešu laikā izveidots politiskais spēks, par kura vietu partiju spektrā vēl grūti spriest.
Viens no tā līderiem, bijušais Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs, kurš ir viens no nedaudzajiem rīdziniekiem partijā, apgalvo, ka “Kopā Latvijai” nebūs tik radikāla kā Latvijas Krievu savienība vai “Stabilitātei”, “Kopā Latvijai” neapšaubot Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā un NATO, kuru uzskata par Latvijas drošības garantu.
A. Bartaševiča agrākie izteikumi, kas bija pievērsuši arī valsts drošības iestāžu uzmanību, gan radījuši citu iespaidu. A. Bartaševičs “Saskaņas” slēgtajā domes sēdē pirms partijas kongresa gada sākumā esot teicis, ka Latvijai ir jābūt neitrālai valstij. Tas atšķiras no “Saskaņas” pozīcijas, kurā bija nosodīta Krievijas agresija Ukrainā.
“Saskaņas” kongresā ievēlētā jaunā valde februāra sākumā lēma A. Bartaševiču no “Saskaņas” izslēgt, norādot, ka viņš ir diskreditējis partiju un pārkāpis statūtus. A. Bartaševičs bija aicināja Latgales nodaļas “Saskaņas” kongresu boikotēt, kam daļa biedru arī atsaucās un uz Rīgu neaizbrauca.
“Saskaņa” ilgus gadus bija populārākā partija, bet 14. Saeimas vēlēšanās vairs nepārvarēja 5% barjeru, iespējams, pārāk paļaujoties uz sev gadiem lojālo vēlētāju, kuru tagad savā starpā sadalīja citi politiskie spēki. Saeimā “Saskaņa” vienmēr bija opozīcijā, bet ne reizi vien atbalstīja balsojumos valdības partijas, pretim saņemot pretimnākšanu valsts budžeta pieņemšanas laikā. Rēzekne bija viena no pašvaldībām, kuras projektu īstenošanai valdības vairākkārt ir piešķīrušas finansējumu.
Partijas dibinātājus medijiem nerāda
A. Bartaševičs “Saskaņu” atstāja februāra sākumā, bet jau aprīļa pirmajā svētdienā nodibināja “Kopā Latvijai”, kļūstot arī par tās līderi. Jaunajā partijā nav daudz plašākai sabiedrībai zināmu cilvēku. Viens no viņiem ir bijušais Saeimas deputāts A. Klementjevs, kurš ir tuvs A. Bartaševiča politiskais domubiedrs kopš laikiem, kad abi vēl bija parlamentā. “Kopā Latvijai” dibinātāju vidū bijis arī bijušais Saeimas deputāts Jānis Tutins, kādreizējā Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova, bijusī Ludzas novada vadītāja Jevgenija Kušča.
Valdē ir arī deputāti no Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Jēkabpils un Salaspils novada. Viņi pašvaldību vēlēšanās startēja no “Saskaņas”. Taču Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” sižetā parādītajos kadros bija vērojami cilvēki, kas iepriekš politikā nav redzēti. Kongress bija slēgts, tāpēc informācijas par partijas dibinātājiem nebija daudz.
Saeimas deputāte Leila Rasima (“Progresīvie”) pirms ievēlēšanas parlamentā Rēzeknes domē bija opozīcijā A. Bartaševičam. Par “Kopā Latvijai” dibināšanu viņa sociālajos medijos rakstīja, ka tā būs prokremliska partija, par ko liecinot A. Bartaševiča izteikumi. “Tas, ka kongresā neielaida žurnālistus, liecina, ka Bartaševičs nevēlējās rādīt, kas un kādi ir viņa partijas biedri,” tviterī rakstīja L. Rasima.
Viņai bija informācija, ka pašvaldības iestādēs strādājošie “brīvprātīgi – piespiedu kārtā bijuši spiesti stāties partijā, aģitācija notikusi arī uz ielas un sociālajos tīklos”. L. Rasima pieļāva, ka daļa dibinātāju nevēlējās publiski parādīties.
Elksniņam būs pilsētas partija
Rēzekne savulaik bija viens no “Saskaņas” atbalsta centriem Latgalē. No Rēzeknes novada ir arī bijušais “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš arī tagad tajā dzīvo. Saeimā Rēzekni allaž pārstāvēja vairāki deputāti, bet visi nav pārgājuši uz jauno partiju. Viens no nepierādāmiem pieņēmumiem ir, ka to izdarīja tie, kuriem aktuāls ir jautājums par iekārtošanos darbā, jo Rēzeknes mērs ir viens no vērā ņemamiem darba devējiem pilsētā, ar ko var skaidrot to, ka viņa partijā ir pašvaldības iestādēs strādājošie.
J. Urbanovičs “Latvijas Avīzei” teica, ka varot tikai novēlēt veiksmi jaunajam politiskajam spēkam, jo “tur ir gan cilvēki, kas ir izgājuši “Saskaņas” skolu, gan biedri, kuri guvuši iekšlietu sistēmas rūdījumu, kas ir pozitīvi”. Vaicāts par pašvaldības iestāžu darbinieku iesaistīšanu partijā, J. Urbanovičs atzina, ka viņam nebūtu korekti par to izteikties, bet acīmredzot cilvēki, kopā strādājot, satuvinoties arī ideoloģiski.
Neoficiāli bija dzirdēts, ka starp A. Bartaševiču un J. Urbanoviču jau pirms vēlēšanām bijušas pretrunas, bet daudz labāk J. Urbanovičs saprototies ar citu bijušo “Saskaņas” biedru – Daugavpils mēru Andreju Elksniņu. Publiski izskanēja ziņa, ka A. Elksniņš nav atsaucies A. Bartaševiča aicinājumam pievienoties jaunajai partijai. Taču A. Elksniņš “Latvijas Avīzei” teica, ka viņam ar Rēzeknes mēru nekad nav bijušas sarunas par kopīgas partijas veidošanu.
Ja arī A. Bartaševičs to piedāvātu, viņš nepiekristu, jo abu mērķi atšķiroties. “Man nav plānu aizceļot uz Eiropu un lielo politiku. Es vēlos veidot pilsētas partiju, jo mana prioritāte ir Daugavpils un tās cilvēki,” teica A. Elksniņš. Pilsētas partijas dibināšana varētu notikt gada nogalē, jo tagad, kad līdzās daudziem saimnieciskajiem jautājumiem vēl esot jātiek galā ar plūdu sekām, par partijas veidošanu neesot laika domāt. Uz vaicāto, vai viņa un J. Urbanoviča ceļi politikā atkal varētu tuvināties, A. Elksniņš atbildēja, ka par to esot pāragri spriest.
Mērs nevar būt ārpus partijām
“Kopā Latvijai” priekšsēdētājs A. Bartaševičs uzskata, ka nevar vadīt pašvaldību un pildīt savus solījumus, ja nav nevienā partijā. Tāpēc jauna politiskā spēka veidošana bijusi neizbēgama. Tas, ka partija izveidota tik īsā laikā, esot saistīts ar nākamgad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas būšot pirmais “Kopā Latvijai” pieteikums lielajā politikā. Tā dēļ bija svarīgi partiju reģistrēt gadu pirms vēlēšanām. Jauno politisko spēku nodibināja 217 biedri, bet A. Bartaševičs nedomā, ka varētu rasties grūtības piepulcēt vēl vairākus simtus cilvēku, lai pārsniegtu dalībai lielajā politikā nepieciešamos 500 biedrus.
Uz vaicāto par nosaukuma izvēli A. Bartaševičs “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka sākumā, kad partiju bija nolemts saukt “Kopā”, viņš nav zinājis, ka līdzīga nosaukuma kreisas prokremliskas partijas ir Igaunijā un Bulgārijā. Kad to uzzinājis, kopā ar domubiedriem nolēmis nosaukumu paplašināt un tagad tā ir partija “Kopā Latvijai”.
A. Bartaševičs noraida pārmetumus par iespējamu likuma pārkāpumu, liedzot žurnālistiem sekot klātienē līdzi kongresa gaitai. Likums nosaka, ka medijiem ir tiesības piedalīties partijas kongresā, bet partija tajā brīdī vēl nebija nodibināta. Pēc tam kad tā būs reģistrēta, žurnālisti tikšot aicināti uz “Kopā Latvijai” kopsapulcēm. Tagad tas esot bijis riskanti, jo Rēzeknes mēram bijušas šaubas, vai žurnālisti objektīvi atspoguļošot šo sapulci.
Uz ikvienu jautājumu par politiskā spēka ideoloģiju A. Bartaševičs un arī A. Klementjevs atbildēja, ka partijas darbībā uzsvars būšot uz ekonomiskiem jautājumiem un tautsaimniecības attīstību. “Mums ir svarīga vienota Latvijas nācija un konsolidēta sabiedrība, nepieļaujot diskrimināciju,” teica A. Bartaševičs.
A. Klementjevs papildināja, ka svarīgi būs arī sociālie jautājumi, kuros viņš ir eksperts, jo Saeimā strādājis Sociālo un darba lietu komisijā. A. Klementjevs uzskata, ka “Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs pirmais lielākais notikums, kur mēs varēsim patrenēties un iepazīstināt ar sevi, taču galvenais pārbaudījums, kam nopietni jāgatavojas, būs pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā”.
Viņš apstiprināja, ka “Kopā Latvijai” ir ambīcijas uz lielo politiku. Taču pagaidām partijā pārsvarā ir cilvēki no Latgales, neliels skaits biedru no Rīgas, Vidzemes un Zemgales, bet no Kurzemes, šķiet, nav vispār, kā var secināt no publiski pieejamās informācijas.
