Rēzekne, “Stalag 347” un Krievija: vai Rēzeknē par Krievijas naudu taps piemineklis padomju karagūstekņiem? 61
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rēzeknes pašvaldība varētu atteikties no šovasar plašu rezonansi izraisījušās idejas Ziemeļu rajona parka teritorijā par Krievijas naudu būvēt pieminekli vācu okupācijas laikā nometnē “Stalag 347” bojāgājušajiem padomju karagūstekņiem, pieļāva pašvaldības pārstāve Marina Sokolova.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka konceptuāls lēmums celt vai necelt nav pieņemts, bet tādu varētu sagaidīt novembra otrajā pusē.
Kauli parkā
Veicot pilsētas Ziemeļu rajona parka rekonstrukcijas būvdarbus, celtnieki uzgāja cilvēku kaulus jau 2019. gada oktobrī, bet daudz lielākos apjomos, rokot kabeļa tranšeju, – 2020. gada aprīlī.
Jau iepriekš bija zināms, ka Otrā pasaules kara gados šajā vietā atradusies karagūstekņu nometne “Stalag 347”, kurā, pēc aptuvenām aplēsēm, gāja bojā ap 20 tūkstošiem vācu gūstā kritušo sarkanarmiešu (vairāk par Rēzeknes nometni lasāms “Latvijas Mediju” apgādā vēsturnieka Kaspara Stroda redakcijā šogad iznākušajā grāmatā “Mēs visi esam gūstekņi”).
Precīzas mirušo apbedīšanas vietas tomēr nebija noskaidrotas pat padomju okupācijas gados, kad daļēji uz sarkanarmiešu un pēc kara nometnē turēto vācu karagūstekņu kauliem 60. gados tapa Rēzeknes Ziemeļu mikrorajona daudzstāvu dzīvojamās ēkas.
1974. gadā šajā vietā atklāja askētisku memoriālu, kurš pēdējā gada laikā parka rekonstrukcijas ietvaros pamatīgi izremontēts. Tā betona sienas noslīpētas, bet centrālā daļa noklāta ar granītu.
Memoriālā ar bronzas burtiem izveidots jauns uzraksts latviešu, krievu, angļu un vācu valodā: “Šeit nacistu nometnē “Stalag 347″ 1941.–1944. gadā no bada, slimībām, nežēlīgas izturēšanās un nošaušanas gāja bojā vairāki desmiti tūkstoši padomju karagūstekņu. Mūžīga piemiņa!”
Jaunu masu apbedījumu atrašana piešķīra jaunu dimensiju kā memoriāla, tā atpūtas parka veidošanā.
Meklēšanas vienība “Leģenda” minētā 2020. gada aprīlī lokalizēja 21 x 26 metru apbedījuma vietu un no zemes izcēla ap 50 cilvēku mirstīgās atliekas, precīzāk, cilvēku skeleta daļu fragmentus, jo 60. gados šī apbedījumu teritorija bija sapostīta ar būvtehniku.
Visas mirstīgās atliekas to sajauktības un izkliedētības dēļ ekshumēt un pārapbedīt Miera ielas Brāļu kapos nebija iespējams, tādēļ vietā pie memoriāla, kur atrada iepriekš nezināmo masu apbedījumu, uzbēra kurgānu, ko ieskauj apstādījumi. Ar domes lēmumu šī atzīta par oficiālu apbedījuma vietu.
Savādie meti
Priekšlikums jaunatklāto karagūstekņu kapavietu atzīmēt ar kaut ko papildus jau esošajam memoriālam, cik zināms, nāca no Krievijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī, no ģenerālkonsula Jevgeņija Koļesņikova, kurš esot solījis arī naudu.
Kad jūlija beigās Rēzeknes dome izsludināja vides objekta/skulpturālas kompozīcijas metu konkursu memoriāla teritorijā, žūrijā kā otrais aiz komisijas priekšsēdētāja – Rēzeknes pilsētas domes vadītāja Aleksandra Bartaševiča (“Saskaņa”) – ierindojās Krievijas ģenerālkonsuls.
Kopumā žūrijā ir sešas personas, no kurām, neskaitot diplomātu, tikai vēl viena – novadpētnieks Vladimirs Nikonovs – nestrādā domē.
Domes pārstāve Sokolova stāsta, ka konkursā iesniegti pavisam trīs priekšlikumi, no kuriem divi likti uz tautas balsošanu pašvaldības vietnē “rezekne.lv” ar noslēguma termiņu 30. oktobrī.
Domē gan nekomentēja, kas ir metu autori un vai tālāk virzītie tiešām uzskatāmi par “mākslinieciski augstvērtīgiem”, kā prasīts nolikumā. Vismaz daļa rēzekniešu domā citādi.
“Manuprāt, tas ir absolūti lieki. Pēc būtības Ziemeļu rajona parku bija paredzēts labiekārtot, paredzot tur brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un pieaugušajiem. Šobrīd tur ir skaisti, minimalizēti, pietiekami. Bet tagad vēl mēģina izveidot kaut kādu pieminekli. Tas cilvēkus no turienes atgrūdīs, jo tai vietai jau tā ir traģiskuma aura,” spriež Latgales Kultūrvēstures muzeja Rēzeknē vēsturnieks un arī “Stalag 347” pētnieks Kaspars Strods.
Viņš nav augstās domās par piedāvātajiem metiem. Turklāt nav pieejams nekāds skaidrojums, ko katrs no tiem idejiski pauž. Piemēram, kāpēc par sarkanarmiešiem jāsēro tautumeitai? Un ko nozīmē improvizētās restes ar dažādajiem elementiem, kur viens no tiem ir spāņu komunistu “no pasaran” stilā sažņaugta dūre?
“Man tas šķiet diezgan šausmīgi. Atgādina padomju ideoloģiju. Rodas jautājums – kāds ir vēstījums? Piemiņas vieta – jā, bet radīt kaut ko šādu!?” saka Strods.
Balsojot par kādu no variantiem, pašvaldības vietnē to varēja arī komentēt. Komentāru nav daudz, taču arī tie pārsvarā pauž neizpratni.
Kāds aizrāda, ka “Rēzeknē visi piemiņas objekti ir drūmi”, bet šie “uzdzen bailes”. Cits raksta: “Nevajag nekādu skulptūru, pietiek ar uzrakstu.”
Vēl cits taujā: “Ko tai “latvju zeltenei” meklēt sarkanarmijas karagūstekņu nometnē?” Tomēr domes pārstāve Sokolova teic, ka balsotāju aktivitāte bijusi diezgan liela.
Cilvēki ne tikai balsojot internetā, bet zvanot arī pa telefonu. Situācija trīs dienas pirms noslēguma, tas ir, 30. oktobra, liecināja, ka izvēle izdarīta vismaz 600 reižu.
Vairākums kā labāko bija izvēlējušies metu ar attēlotajām rokām aiz cietuma restēm. Oficiāla Rēzeknes domes paziņojuma par uzvarētāju līdz šā raksta tapšanas beigām vēl nebija.
Atļaujas nav
Pieminekli ar apšaubāmu iederību, kā jau minēts, balsta Krievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī, kura viedoklī Rēzeknes pilsētas domē jau gadiem mēdz ieklausīties.
Runas, ka Krievija esot uzņēmusies ne tikai plānotā objekta finansēšanu, bet jau iedevusi 4500 eiro metu konkursa balvu fondam, gan neesot patiesas.
“Tas ir Rēzeknes domes balvu fonds. Krievijas naudas tur nav un nevar būt. Krievijas nauda varētu būt tikai tieši pieminekļa būvniecībai. Tieši tāpat, kā viņi jau dod daudzu Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapu rekonstrukcijai citur. Jautājums tikai, vai mēs ņemam vai neņemam,” uzsver Sokolova.
Skaidrs, ka starpvalstu līmeņa saskaņošanas jautājumi vairs nav pašvaldības kompetencē. Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris skaidro, ka ĀM nepiedalās un nepiedalīsies sarunās par memoriālu.
Pašvaldībai ir jāatbild par savas teritorijas sakopšanu, taču, ja Krievija vēlas tur ieguldīt kādus līdzekļus, tas jādara saskaņā ar 2007. gada līgumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”.
Proti, vispirms jāsaņem Latvijas puses piekrišana. Gluži tāpat Latvija nevar rīkoties uz savu galvu, bez saskaņošanas ar Krieviju liekot Krievijā pieminekļus represētajiem vai nogalinātajiem Latvijas pilsoņiem: “Vienošanās paredz – ja mēs vēlamies sakopt vai rekonstruēt savus objektus, tad par to panāk vienošanos, kas paredz attiecīgu gadu, par kuru valstis vienojušās.”
Pagaidām Krievija Latvijai par pieminekli Rēzeknē neko nav lūgusi un Latvija nekam nav piekritusi. Ja tā aplinkus iesaistītos ar saviem līdzekļiem bez Latvijas atļaujas, tas būtu tiešs starpvalstu vienošanās pārkāpums.
Traucē Covid-19
Parasti ar apbedījumu jautājumiem nodarbojas jauktā komisija, kurā no Latvijas puses piedalās un visu koordinē Aizsardzības ministrija, kas tehnisko jautājumu risināšanu deleģējusi biedrībai “Brāļu kapu komiteja”.
“Mēs iesaistāmies tikai tad, ja nav iespējams panākt vienošanos, kā arī nodrošinām saziņu diplomātiskajos kanālos,” tā Beķeris.
ĀM pārstāvis uzsver, ka 2007. gada vienošanās nosedz visus Otrā pasaules kara apbedījumus. Latvijas puse neuztur nekādus sarakstus par Krievijas interešu objektiem. Līdz ar to nesen atklātie padomju karagūstekņu masu kapi Rēzeknē nav kaut kur obligāti jāreģistrē, lai tie iegūtu kādu statusu.
Kas attiecas uz Latvijas–Krievijas jauktās komisijas sēdēm, tad līdz šim pēdējā notika Maskavā 2018. gada 2. oktobrī. Šobrīd spēkā vienošanās, ka nākamajai jānotiek Rīgā, “kad tas būs fiziski iespējams”.
Pagaidām to neļauj Covid-19 situācija. Neoficiāli zināms, ka sarunas bijušas plānotas novembra beigās vai decembra sākumā.
Ja nav starpvalstu vienošanās, arī Rēzeknes pašvaldībai jānogaida. “Pieminekļa žūrijas otrā sēde vēl nav bijusi un nekādus konceptuālus lēmumus vēl neesam pieņēmuši. Lēmums būvēt vai nebūvēt vēl nav pieņemts,” skaidro domes pārstāve Sokolova.
Otrā sēde “varētu notikt pēc 10. novembra”. “Iespējams, viss beigsies ar to, ka mēs tikai nosauksim konkursa uzvarētāju, izmaksāsim viņam prēmiju un vairāk neko tālāk nedarīsim,” saka pašvaldības pārstāve.
Tikmēr vēsturnieks Kaspars Strods spriež, ka Rēzeknes domniekiem drīzāk būtu jāpievērš uzmanība 1944. gada aprīļa Rēzeknes bombardēšanas upuru piemiņai.
Padomju aviācijas uzlidojumos toreiz sagrāva lielu daļu pilsētas. Gāja bojā ap 70 rēzekniešu. Viņu vārdi ir zināmi, taču nekādas piemiņas vietas šiem cilvēkiem nav.
