Šo pieminekli Rēzeknē dēvē par “Aļošu”. Tagad nolemts to pārvietot uz Brāļu kapiem.
Šo pieminekli Rēzeknē dēvē par “Aļošu”. Tagad nolemts to pārvietot uz Brāļu kapiem.
Foto no WIKIPEDIA

Rēzeknē pārvietos “Aļošas” pieminekli 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vakar sasauktajā Rēzeknes domes ārkārtas sēdē nolemts pārvietot pieminekli, kura nosaukums ir “Rēzeknes atbrīvotājiem”, uz Brāļu kapiem Rēzeknē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldei būs jānodrošina pieminekļa pārvietošana un uzstādīšana, saglabājot tā arhitektonisko izskatu. Lēmumu pārvietot pieminekli uz vēsturiskajā kontekstā piemērotāku vietu – kapsētas teritoriju Miera ielā, kur atrodas Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta, deputāti pieņēmuši, ņemot vērā pasaulē izveidojušos ģeopolitisko situāciju un cenšoties nepieļaut starptautisko attiecību saasināšanos un iespējamās provokācijas attiecībā uz Rēzeknes vēsturisko mantojumu, kas sabiedrībā tiek uztverts neviennozīmīgi.

Tādējādi kapsētas teritorijā jau vēsturiski izveidojies padomju karavīru apbedījumu komplekss un šai tematikai veltīta pieminekļa pārcelšana noslēgs vienota ansambļa izveidi Otrā pasaules kara upuru un kritušo padomju karavīru piemiņai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemineklis ar nosaukumu “Rēzeknes atbrīvotājiem” tika atklāts 1976. gada 3. jūlijā par godu 32. gadadienai, kopš pilsēta tika “atbrīvota no fašistiskajiem iekarotājiem”. “Atbrīvotāji” gan paši bija okupanti. Jau ziņots, ka Krievijas veiktā uzbrukuma Ukrainā dēļ pašvaldības lemj par padomju okupācijas slavinošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, bet Saeima grasās ar likumu to noteikt par obligātu prasību.

Jāpiebilst, ka vēl pirms diviem gadiem Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča viedoklis bija citāds. Proti, pašvaldības vietnē internetā “rezekne.lv” 2020. gada martā lasāma “Priekšsēdētāja sleja. Pieprasa demontēt pieminekli “Aļoša”…”, kurā Bartaševičs raksta: “[..] Palicis ļoti maz veterānu, kuri savulaik izdzīvoja karā. Mūsu pilsētā nebūs pat desmit šādu cilvēku. Kad viņi visi aizies, līdz ar viņiem aizies arī vesels laikmets, un neviens vairs nevarēs pastāstīt, kā viss bija īstenībā. Bet ir viens izņēmums – pieminekļi, mēmie laika liecinieki.

Pieminekļi, monumenti, kapakmeņi nemelo. Tie precīzi atspoguļo sava laika cilvēku tieksmes, ideālus un rakstura īpašības, kā arī laiku, kad tie tika atklāti. To darīja mūsu senči, un par to vien viņi ir pelnījuši cieņu! Diemžēl ne visi tā domā. Par to pārliecināties man lika saņemtā vēstule, ko parakstīja Juris Vidiņš un vēl 25 iniciatīvas grupas locekļi [..]. Iniciatīvas grupa pieprasa demontēt pieminekli Rēzeknes atbrīvotājiem, ko pilsētā mēs mīļi dēvējam par “Aļošu”.

Vēstulē minētais iemesls, kādēļ ierosinājums būtu nekavējoties jārealizē, ir šāds: “Aļošas piemineklis ir kļuvis par simbolu ļaunumam, ko padomju vara 51 gada laikā ir nodarījusi Latvijai un Rēzeknei [..] “Atbrīvotāji” atbrīvoja Latvijas iedzīvotājus no brīvības, dzimtenes (deportācijas), īpašumiem (nacionalizācija un kolektivizācija).”.”

Pēc šīs vēstules citēšanas Bartaševičs vēl raksta: “Pirmais, kas jāizceļ, – piemineklis ir veltīts Sarkanās armijas karavīriem, kuri gāja bojā, atbrīvojot mūsu pilsētu no vācu okupācijas, un šiem cilvēkiem nebija nekāda sakara ar nākamo 50 gadu notikumiem, ko Vidiņa kungs viņiem pārmet. Jāatgādina, par ko Rēzeknē un tās apkaimē apglabātie sarkanarmieši (vairāk nekā 3000 cilvēku) atdeva savu dzīvību. [..]”

SAISTĪTIE RAKSTI