Ļeņins un Inese centās saudzēt Nadeždas jūtas, taču viņa, lai arī slima, bija gana vērīga sieviete. Viņa nevarēja neievērot, ka Ļeņins velta “biedrei” Inesei daudz vairāk laika nekā viņai pirmajos laulības gados. Viņš varēja stundām ilgi sarunāties ar Inesi, klausīties, kā viņa muzicē vai skaļi lasa, vai, vienkārši norobežojušies no visiem un rokās sadevušies, viņi klaiņoja pa mežiem un pļavām. Turklāt Inese bija vienīgā sieviete, izņemot 14
Nadeždu, kuru Ļeņins uzrunāja ar intīmo “tu”. Nadežda klusībā bija nolēmusi tā: viņa ķermeni tu vari ņemt, bet dvēseli es tev neatdošu!
Inesei ļoti patika ar Ļeņinu diskutēt par daudziem jautājumiem, demonstrējot savus radikālos uzskatus, it īpaši sarunās par brīvās mīlestības tēmu. Inese centās pārliecināt Ļeņinu, ka fiziskā tieksme bieži nav saistīta ar sirds mīlestību. Inese ar aizrautību ķērās pie ikvienas lietas. Sociāldemokrāts Grigorijs Kotovs viņu raksturoja šādi: “Tas bija degošs revolūcijas ugunskurs, un sarkanās spalvas viņas cepurē bija gluži kā liesmu mēles.” Šī sieviete iegājusi krievu vēsturē tieši kā “revolūcijas mīļākā”.
Kādu laiku Nadežda un Inese centās balstīt katra savu virsotni un savstarpējās attiecībās noturēt vāro līdzsvaru: Nadežda nerīkoja skandālus, bet Inese pret viņu izturējās draudzīgi, taču allaž kā ēna visur sekoja pārim līdzi. Pirmā neizturēja Nadežda, visbeidzot uzstādot vīram ultimātu: vai nu es, vai Inese! Ļeņins izvēlējās sievu.
Arhīvos saglabājušās vēstules, kurās Inese rakstīja Ļeņinam, lūdzot viņu atgriezties: “Nevienam nebūs sliktāk, ja mēs atkal būsim visi trīs kopā.” Kā atbildi Ļeņins vispirms viņai palūdza pārsūtīt visu savu korespondenci, bet tad… atkal atgriezās pie viņas. Ārēji tas izskatījās tā: Ļeņins nodeva Ineses vadībā CK partijas sieviešu nodaļu. Un tā rīkoties, domājams, varēja vien neapšaubāmi mīlošs cilvēks. Nadežda bija satriekta! Viņa pastāvīgi saskrējās ar vīra mīļāko, taču, kā vienmēr, savas jūtas turēja pie sevis. Tad viņa ķērās pie citas taktikas: devās komandējumos tālāk no Maskavas un Petrogradas, un patiešām – laiks paveica savu darbiņu.
