Revolūcijas nesola, jaunradi un stabilitāti gan 0
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 16. janvārī vienbalsīgi lēma, ka jaunais Latvijas radio ģenerāldirektors būs Jānis Siksnis. Viņš ir radiožurnālists ar ilggadēju pieredzi, ko šajā amatā vēlējās redzēt arī paši radio ļaudis.
Pērnruden, kad par aiziešanu uz Latvijas televīziju bija paziņojis Latvijas radio (LR) iepriekšējais ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, darbinieku aptaujā vairāk nekā 90 procenti izteicās, ka par vadītāju jākļūst Jānim Siksnim, atminas LR arodbiedrības līdere Mudīte Paegle.
Pēc tam kad pagājušajā nedēļā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) paziņoja par četriem LR ģenerāldirektora amata pretendentiem, radio darbinieki sarīkoja diskusiju ar visu kandidātu līdzdalību un nosprieda: “Mūsu Jānim konkurences nav!”
“Jānim ir izpratne par sabiedriskā medija būtību un uzdevumiem, kā pietrūka pārējiem pretendentiem uz LR vadītāja amatu, un ir profesionalitāte, kas, cerams, ļaus pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus par Latvijas radio turpmāko attīstību,” secina ziņu dienesta vadītāja vietniece Mirdza Lele.
Radio ilggadējā žurnāliste, tagad NEPLP dalībniece Ingrīda Stroda, padomes lēmumu par Jāni Siksni komentējot, piemin, ka spēcīga kandidāte bija arī Poļina Nazarova. Taču viņas stiprā puse bija pieredze finanšu jomā komercradio, savukārt J. Siksnis zina visu par to, kā top raidījumu saturs un kas interesē klausītāju.
Jānis pats vērtē, ka, salīdzinot ar citu pretendentu CV jeb pieredzes aprakstiem, secinājis, ka nākotnē būs jāpadomā par tālāku izglītošanos. Viņam ir 2003. gadā Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds politoloģijā.
Ģimene un karjera
Dažkārt cilvēki Jāni Siksni jauc ar viņa vecāko brāli Andri, kurš arī dažus gadus ir bijis Latvijas radio programmu vadītājs, pēc tam pārgājis uz sabiedrisko attiecību jomu “Latvenergo”. Jaunākais brālis Pēteris ir sporta komentētājs “Viasat Sport Baltic.” Sikšņu dzimtā puse ir Priekuļi, kur tēvs Andris strādāja lauksaimniecības tehnikumā par sporta daļas vadītāju, mamma Ulla Cēsu mūzikas koledžā mācījusi kordiriģēšanu.
Jānis Cēsīs pabeidza bērnu mūzikas skolu, Priekuļos – vidusskolu. Paša meitiņa Helga tagad muzikālo apdāvinātību rāda, dziedot ansamblī “Knīpas un knauķi”. Jānis turpina vecāku ģimenes tradīciju, arī viņa un dzīvesbiedres Karīnas ģimenē aug trīs atvases: Paulam ir 11, Helgai – seši gadi, pastarītei Jūlijai – četri mēneši.
J. Siksnis Latvijas radio bija nostrādājis no 1994. līdz 2007. gadam un tad aizgāja uz LTV “De facto”. Raidījuma komandā guva jaunu pieredzi, tomēr saprata, ka revolveržurnālistika nav gluži viņa lauks. Pēc gada, Dzintra Kolāta aicināts, atgriezās radio ziņu dienesta vecākā producenta amatā, kur koordinēja 40 cilvēku darbu. Vēlāk, Kolātam kļūstot par ģenerāldirektoru, J. Siksnis uzvarēja konkursā un ieņēma ziņu dienesta vadītāja amatu.
Ieceres un vīzijas
Kā jaunais ģenerāldirektors redz Latvijas radio kā nacionālā sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa uzdevumus klausītāju valstiskās stājas veidošanā? Viņš saka: “Ļoti labi apzinos, ka Latvijas radio viena no galvenajām funkcijām ir latviešu kultūras uzturēšana un veicināšana un Latvijas valsts patriotisma veicināšana. Tas attiecas gan uz valodas tīrību un prasmi – Latvijas radio un televīzijai būtu jābūt vietām, kur žurnālisti runā vispareizākajā latviešu valodā –, gan citām lietām.” Runājot par gaidāmo referendumu, J. Siksnis teic, ka, izmantojot gan LR1, gan LR4, gan citus kanālus, ir jāmēģina skaidrot itin visiem klausītājiem, kādā situācijā esam nonākuši, kādi ir iemesli un kādas varētu būt sekas:
“Nevaram ignorēt arī tos cilvēkus, kuri ir parakstījušies par referenduma rīkošanu. Viņi šeit ir un nekur nepazudīs. Jāmēģina stāstīt, ka viņi, iespējams, ir kļuvuši par kādas provokācijas upuri un ka šis referendums nevienam neko labu nenesīs.”
Jaunais ģenerāldirektors sola gādāt par radio programmu satura paplašināšanu. Latvijas radio 1 varētu turpmāk atteikties no mūzikas pauzēm raidījumos, kuri nav ar mūziku tieši saistīti, piemēram, “Kā labāk dzīvot”, “Zināmais nezināmajā”, “Ģimenes studija”, un ietaupītās minūtes izmantot jaunai sadaļai vai raidījumam. “Latvijas radio programma ir sakārtota, tajā ir sava loģika, kas tiek ievērota, taču dažu lietu vēl pietrūkst, piemēram, regulāra starptautisko notikumu apskata,” spriež ģenerāldirektors. “Ļoti svarīgs būtu ekonomikas apskats.”
Viņš piemin, ka nelieli eksperimenti iederētos arī LR2 programmā, savukārt LR3 no klasisko mūziku raidoša kanāla jāpārtop “par kultūras kanālu plašākā izpratnē – tajā vieta būtu arī raidījumiem par teātri un kino”. J. Siksnis uzsver, ka LR4, tāpat kā LR1, maksimāli jāpiesātina ar informāciju un analīzi, tāpēc jāpalielina raidījumu un ziņu izlaidumu skaits. Šogad vairāk naudas nekā iepriekš budžetā atvēlēts radio Briseles korespondenta birojam.
Vēl pie neatliekamiem darbiem vadītājs min radio interneta versijas attīstību.
