Revolūcija, nevis evolūcija. Kā izdzīvot klimata pārmaiņu apstākļos 2
Eiropas Savienība gatavojās visai pasaulei nodemonstrēt, kā izdzīvot klimata pārmaiņu un rūkošu dabas resursu, bet vienlaikus augoša iedzīvotāju skaita apstākļos. Atslēga šīm pārmaiņām – cits ražošanas un patēriņa modelis.
Zaļās vērtības Eiropā tikušas augstu vērtētas jau tradicionāli. Piemēram, ES ekonomika (iekšzemes kopprodukts) kopš 1990. gada pieaugusi par 63%, bet kopējais izmešu apjoms samazinājies par 23%, tātad ražošana kļuvusi daudzkārt tīrāka.
Arī pasaules globālajā piesārņojumā ES ir salīdzinoši maz vainīga, jo šobrīd ES veido tikai 9% no pasaules gaisa piesārņojuma, tātad – neproporcionāli maz, salīdzinot ar tās daļu ražošanā.
Tomēr pasaules pārtikušāko un tehnoloģiski attīstītāko valstu grupas statuss uzliek zināmus pienākumus un mudina Eiropas uzņēmumus būt avangardā tīru produktu un tehnoloģiju izstrādē.
Šo ģenerālo attīstības līniju atbalsta arī ES iedzīvotāji. Kā rāda 2019. gada septembra Eirobarometra speciālaptauja, klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu atzina 93% ES iedzīvotāju, un 92% respondentu piekrita, ka līdz 2050. gadam būtu jāpanāk, lai ES ekonomika būtu klimatneitrāla.
Tā ir ļoti liela eiropiešu vienprātība jautājumā, kas apvieno daudzo un dažādo dalībvalstu iedzīvotāju prātus. Kopienas apņēmīga rīcība palīdzēs ne tikai pasargāt planētu, bet arī uzlabos katra ES iedzīvotāja dzīves kvalitāti, pateicoties tādiem ieguvumiem kā tīrāks gaiss, ūdens un augsne, veselīgāka pārtika, energoefektīvāki mājokļi, labākas transporta alternatīvas un jaunas iespējas.
Fundamentāla transformācija
“Eiropas Zaļā izaugsme ir fundamentāla ekonomikas transformācija,” atzīmē Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks. “Vairs nav runa par evolūciju, drīzāk jau par zaļo revolūciju.
Tā skars visus ekonomikas sektorus un paaugstinās ES konkurētspēju iepretī tādām valstīm kā ASV vai Ķīna. Lai izšķirtos par šo kursu, ES aprēķināja sekas, kas notiktu, ja ES neizvēlētos zaļo kursu. Aprēķini liecināja, ka, ja neko nedarītu, uz 2050. gadu investīcijas, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu seku novēršanai, būtu tādas pašas, kādas nepieciešamas, ja veiktu pasākumus klimata neitralitātei.
Tajā brīdī kļuva skaidrs, ka daudz pragmatiskāk ir savlaicīgi veikt šos kompleksos pasākumus un radīt progresīvu, pasaules tirgū konkurētspējīgu zaļo industriju. Klimata diplomātija dos ES arī pirmā vēstneša priekšrocības, pieprasot citām valstīm izpildīt tādas pašas klimata prasības un uzliekot uz robežas nodokli, ja preces ražo ar augstu CO2 intensitāti.”
Kopā ar sabiedrību
Pirms uzsākt šo kursu, EK padziļināti aplūkoja visas ekonomikas nozares un apsvēra dažādus pārkārtošanās variantus. Analīze apliecināja, ka ES spēs līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu nulles neto emisijas, izmantojot esošos un jaunos tehnoloģiskos risinājumus, taču šī pārkārtošanās prasīs ievērojamas investīcijas.
Tālab EK 2020. gada janvārī nāca klajā ar Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kas nākamajā desmitgadē palīdzēs mobilizēt investīcijas vismaz viena triljona eiro apmērā.
Tā arī ierosināja izveidot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas nodrošinās, ka pāreja uz klimata neitrālu ekonomiku notiek taisnīgi, sniegs mērķorientētu atbalstu visvairāk skartajiem reģioniem. Tiek uzskatīts, ka, modernizējot un dekarbonizējot (atbrīvojot no oglekli saturošiem fosilajiem resursiem) ES ekonomiku, tiks stimulētas ievērojamas papildu investīcijas.
Paredzams, ka pāreja uz klimatneitralitāti mainīs ES iedzīvotāju dzīvi, sākot ar to, kā iegūst enerģiju, ražo pārtiku un patērē preces un pakalpojumus, un beidzot ar to, kādu darbu darām un kā ceļojam. Tādēļ Eiropas klimata pakta īstenošanā iesaistīsies reģioni, vietējās pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība, skolas, rūpniecības nozares un iedzīvotāji. Tā kā procesā nozīmīga loma ir visām sabiedrības grupām, svarīgi būs apmainīties ar labo praksi un apzināt darbības, kas palīdzētu sasniegt izvirzītos mērķus.
Jumts virs galvas
Viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijai ir mājokļu sektors, kurš patērē lielu daļu no kopējās enerģijas. Lai to samazinātu, mājokļi jāatjauno ātrāk nekā līdz šim, un tas izvirza uzdevumu virkni.
Pašreizējais publisko un privāto ēku renovācijas apjoms būs jādivkāršo. Ēku projektiem būs jāatbilst aprites ekonomikas principiem. Energoekonomijas nodrošināšanai būs jāizmanto digitālie un viedie risinājumi.
Dažādu enerģijas avotu cenām būs jāstimulē interese par ēku energoefektivitāti. Būs jāuzlabo esošo un jaunbūvējamo ēku klimata gatavība un ēku energoefektivitātes noteikumi jāpiemēro bez atkāpēm.
Jārenovē sociālie mājokļi, skolas un slimnīcas. Kā jaunu renovācijas iniciatīvu var minēt Eiropas Komisijas plānu 2020. gadā izveidot atklātu platformu, kura pulcēs būvniecības nozares profesionāļus, arhitektus un inženierus, kā arī citus industrijas pārstāvjus. Lielākos blokos apkopoti renovācijas projekti ļautu gūt apjoma radītus ietaupījumus, kas veicinātu inovatīvu finansēšanas iespēju veidošanos ēku energoefektivitātē.
“Patlaban ES energosistēmā un saistītajā infrastruktūrā tiek investēti aptuveni 2% no IKP,” atzīmē M. Zemītis.
“Lai panāktu, ka ekonomikas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir nulle, šis rādītājs jāpalielina līdz 2,8%. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar pamatscenāriju ir vajadzīgas ievērojamas papildu investīcijas, apmēram 175–290 miljardi eiro gadā.
Tā ir liela, bet ne nereāla summa, turklāt labums sabiedrībai būs daudz lielāks nekā izmaksas, kas radīsies, ja nedarīs neko. Klimata nodarītais kaitējums un ietekme uz veselību sabiedrībai izmaksās ļoti dārgi.
Bezdarbība kaitēs mūsu konkurētspējai, jo kaimiņvalstis turpina inovēt un izstrādāt ilgtspējīgas nākotnes tehnoloģijas. Zināms pieklusums Latvijas ražošanas sektorā ļauj mums sākt no nulles, attīstot kādu nozari, veidot to pēc pašiem progresīvākajiem nākotnes standartiem.”
