Revidenti: EK nav skaidra priekšstata par zemes degradācijas draudiem ES 1
Līdz šim veiktajiem pasākumiem saistībā ar zemes degradāciju un pārtuksnešošanās apkarošanu vairākās Eiropas Savienības valstīs trūkst saskaņotības, brīdina revidenti.
Eiropas Revīzijas palātas jaunajā ziņojumā konstatēts, ka Eiropas Komisijai (EK) nav skaidra priekšstata par problēmām, ko rada arvien pieaugošie pārtuksnešošanās un zemes degradācijas draudi. Saskaņā ar revidentu teikto Komisijas un dalībvalstu līdz šim veiktie pasākumi pārtuksnešošanās apkarošanai nav pietiekami saskaņoti un Komisija nav novērtējusi, kāda ir virzība uz mērķi līdz 2030.gadam panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli.
Termins “pārtuksnešošanās” apraksta ar cilvēka darbību un klimatu saistītus procesus, kuru rezultātā sausos apgabalos rodas problēmas, tādas kā samazināta pārtikas ražošana, neauglīga augsne, samazināta zemes dabiskā izturētspēja un zemāka ūdens kvalitāte.
Prognozes attiecībā uz klimata pārmaiņām Eiropā liecina, ka pārtuksnešošanās risks pieaug. Dienvideiropā jau ir sastopami karstie pustuksneši, un šis fenomens paplašinās ziemeļu virzienā. Pārtuksnešošanās ir gan klimata pārmaiņu sekas, gan arī to izraisītāja, jo augsnes degradēšanās procesā tiek emitētas siltumnīcefekta gāzes, bet degradētajām augsnēm ir mazāka oglekļa piesaistīšanas kapacitāte.
Revidenti apmeklēja piecas ES dalībvalstis, kuras ir skārusi pārtuksnešošanās, proti, Spāniju, Itāliju, Kipru, Portugāli un Rumāniju, un pārbaudīja, vai pārtuksnešošanās risks Eiropas Savienībā tiek mazināts efektīvi un lietderīgi.
Viņi secināja, ka, lai gan pārtuksnešošanās un zemes degradācija ir aktuāls un pieaugošs apdraudējums Eiropas Savienībā, Komisijai nav skaidra priekšstata par šīm problēmām un pasākumi, kas veikti, lai cīnītos pret pārtuksnešošanos, nav pietiekami saskaņoti.
Revidenti norāda, ka attiecībā uz pārtuksnešošanos un zemes degradāciju nav ES līmeņa stratēģijas. Toties ir dažādas stratēģijas, rīcības plāni un izdevumu programmas, piemēram, kopējā lauksaimniecības politika, ES meža stratēģija un ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām – tās visas attiecas uz cīņu pret pārtuksnešošanos, bet nav uz to īpaši vērstas.
Ar pārtuksnešošanos saistītie ES projekti tiek īstenoti dažādās politikas jomās — lauku attīstībā, vides un klimata politikā, pētniecībā un reģionālajā politikā. Tiem var būt pozitīva ietekme uz cīņu pret pārtuksnešošanos, bet pastāv zināmas bažas par to ilgtspēju ilgtermiņā.
Komisija un dalībvalstis vāc datus par dažādiem faktoriem, kas ietekmē pārtuksnešošanos un zemes degradāciju. Tomēr nav veikts zemes degradācijas pilns novērtējums ES līmenī un nav apstiprināta šāda novērtējuma veikšanas metodika. Koordinācija starp dalībvalstīm ir nepietiekama, un Komisija nav sniegusi praktiskus norādījumus. Komisija nav novērtējusi virzību uz to, kā tiek īstenota apņemšanās līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli.
Revidenti ir formulējuši sekojošus ieteikumus:
– izstrādāt metodiku, kas ļautu novērtēt pārtuksnešošanās un zemes degradācijas apmēru Eiropas Savienībā, un, pamatojoties uz to, analizēt attiecīgos datus un regulāri darīt tos pieejamus;
– novērtēt spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērotību augsnes ilgtspējīgai izmantošanai visā ES, ietverot pārtuksnešošanās un zemes degradācijas novēršanu;
– precizēt, kā tiks īstenota ES apņemšanās līdz 2030. gadam panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli, un regulāri ziņot par virzību;
– sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā saglabāt augsnes kvalitāti un panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli Eiropas Savienībā, tostarp izplatot labu praksi;
– pēc dalībvalstu lūguma sniegt tehnisko palīdzību valsts rīcības plānu izstrādē, lai līdz 2030. gadam panāktu zemes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli.
ES 13 dalībvalstis, kuras ir paziņojušas par pārtuksnešošanos saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD), ir: Bulgārija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.
