“Reverta” strīdā ar Karginu un Krasovicki par 3,7 miljonu latu parādu iespējams izlīgums 0
Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS “Reverta” prasībā pret kādreizējiem “Parex bankas” īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.
Tiesas sēdes sākumā “Reverta” pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums “Reverta” pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.
Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.
Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies “Reverta”. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka “Reverta” vēlas zināt “konkrētu ciparu” mierizlīgumam.
Bitāns pamatoja, ka pastāv šaubas par to, ka izlīgums tiek izmantots, lai novilcinātu lietas izskatīšanu pēc būtības, līdz ar to “Reverta” vēlas zināt, ko atbildētāji ir gatavi maksāt. Savukārt Grūbe pamatoja, ka parāda samazinājums varētu būt stimuls viņa klientiem.
Tāpat tiesa šodien atstāja atklātu jautājumu par liecinieka – “Parex bankas” bijušā darbinieka – pieaicināšanu.
Kā ziņots, konkrētajā lietā parāds ir izveidojies, neatmaksājot bankā ņemtos kredītus. “Reverta” pērn iesniedza prasības precizējumus saistībā ar procentu pieaugumu. Tādējādi šajā izdalītajā parāda piedziņas tiesas lietā “Revertas” prasības kopējais apmērs ir 4 156 609 eiro (apmēram 2 921 281 lats) pret Karginu un 1 617 337 dolāri (aptuveni 808 668 lati) pret Krasovicki, kas kopā ir aptuveni 3,7 miljoni latu.
Arī bijušie akcionāri papildināja savas jau iesniegtās pretprasības.
Kā ziņots, pērn apgabaltiesa “Revertas” prasību pret Karginu un Krasovicki sadalīja trīs tiesvedībās. No pamata procesa atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta par jau minēto parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.
Pamatlietā “Reverta” vēlas piedzīt zaudējumu atlīdzību 60 974 775 latu apmērā un priekšā stāvošo zaudējumu 1 757 601 lata apmērā nodrošināšanu, apķīlājot abiem noguldījuma kontos “Parex bankā” esošos naudas līdzekļus. Apgabaltiesa pērn decembra beigās daļēji apmierināja “Revertas” prasību par tirgus noteikumiem neatbilstošu darījumu veikšanu, no baņķieriem piedzenot kopumā 3 448 970 latus. Šī lieta tagad atrodas Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā, jo spriedumu pārsūdzējušas abas puses.
Tikmēr lietā par Ieguldījuma līguma pārkāpumiem apgabaltiesa 7.jūnijā daļēji apmierināja “Revertas” prasību, no viņiem kopumā solidāri piedzenot 26 731 latu, tāpat nodrošinot priekšā stāvošos zaudējumus no nepienācīgas nodokļu nomaksas 1 739 998 latu apmērā, apķīlājot naudas līdzekļus Kargina un Krasovicka noguldījuma kontos – 869 999 latus katram. Tomēr apgabaltiesa noraidīja prasību daļā par zaudējumu piedziņu, kas radušies no Latvijas Bankas obligāto rezervju glabāšanas prasību neizpildes 767 802 latu apmērā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja atbildētāju pārstāvis tiesā advokāts Uģis Grūbe, kredītiestāde pamata lietā vēloties piedzīt no abiem bijušajiem baņķieriem 62 miljonus latu par kopumā 14 it kā neizdevīgi noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem. Šie līgumi esot slēgti laika periodā no 1995. līdz 2008.gadam. Prasības summa veidojas no “auditoru hipotētiskajiem aprēķiniem”. Viņš piebilda, ka līgumi, kas slēgti ar banku, “attiecas uz trīs personām” – Karginu, Krasovicki un Krasovicka laulāto.
Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.
Prasību tiesā “Parex banka” iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Prasībā banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.
