Rēvalds brīdina par nesertificētu iekārtu izmantošanu skaistumkopšanā – tās var būtiski kaitēt pacientu veselībai 4
Skaistumkopšanas nozarē pieaug nesertificētu pakalpojumu sniegšanas vietu skaits, turklāt pieaug arī nekvalitatīvu pakaļdarinājumu skaits iekārtām, ar kurām tiek veiktas dažādas sarežģītas manipulācijas, ceturtdien kampaņas “Lēta skaistuma upuris” atklāšanas pasākumā sacīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Viņš gan atzīmēja, ka patlaban nav pieejama statistika par šādu nesertificētu pakalpojumu sniedzēju skaitu vai procentuālo sadalījumu attiecībā pret sertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem, taču kopumā tendence ir augšupejoša.
Rēvalds skaidroja, ka šādiem nesertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem raksturīgs maldīgs mārketings, nosaukumā apzināti izmantojot tādus vārdus vai to atvasinājumus kā “medi” vai “klīnika”, ārkārtīgi zemu cenu piedāvājums, kvalifikāciju neieguvuši darbinieki un ēnu ekonomika, par pakalpojumu neizsniedzot maksājuma dokumentu.
Viņš uzsvēra, ka šāda prakse jo īpaši sastopama lāzerklīniku nozarē. Cita starpā tās ir viltus klīnikas, kas nav reģistrējušās ārstniecības iestāžu reģistrā, izmanto apšaubāmu aprīkojumu, tajā skaitā bīstamas iekārtas. Tāpat ir gadījumi, kad esoša un reģistrēta iestāde iegādājas iekārtu kopijas un ar nekvalificēta darbaspēka starpniecību veic attiecīgus pakalpojumus.
“Esam nonākuši pat tik tālu, ka divas dienas atpakaļ bijām spiesti nodibināt Baltijas valstu īsto iekārtu oficiālo pārstāvju asociāciju, kurā ietilpst visu vadošo lāzeriekārtu ražotāju pārstāvji,” sacīja Rēvalds, piebilstot, ka lielā mērā bīstamā aprīkojuma izplatīšanu veicina Ķīnas iespējas ražot iekārtas bez nosaukumiem vai kopijas ar nereģistrētām preču zīmēm.
Viņš atzina, ka bīstamās un nesertificētās iekārtas sastopamas arī Latvijā.
“Nekvalitatīvi veikts pakalpojums labākajā gadījumā var būt neefektīvs, un klients zaudēs naudu, bet sliktākajā gadījumā var tikt nodarīts nopietns kaitējums veselībai,” uzsvēra Rēvalds. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pacienti, kas saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, nereti kaunas vērsties pie uzraudzības iestādēm.
Komentējot uzraudzības mehānismus, Rēvalds sacīja, ka, ja iestāde nav reģistrējusies Veselības inspekcijā un neizsniedz čeku, atbildīgajām iestādēm ir grūti pierādīt pārkāpumu. Līdztekus arī Veselības inspekcijas iespējas kontrolēt nesertificētās iekārtas ir ierobežotas, jo tā nevar veikt kratīšanas.
“Aicinu pakalpojumu saņēmējus pievērst uzmanību iekārtām un to izcelsmei, kā arī, vai speciālists ir apguvis konkrēto metodi,” norādīja Rēvalds.
