Rēvalds: Ārstu trūkuma situācijā represīvas metodes var veicināt medicīnas darbinieku aizbraukšanu 21
Kvalificētu ārstu trūkuma situācijā represīvas metodes var papildus veicināt medicīnas darbinieku aizbraukšanu no Latvijas, aģentūrai LETA norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, komentējot Veselības ministrijas (VM) ieceri, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem trīs gadus būs jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē.
Kā uzskata Rēvalds, šāda iecere ir iekšējo resursu pārdales mēģinājums, kas Latvijas kopējo ārstu trūkumu un rezidentu vietu nepietiekamības problēmu nekādi neatrisinās.
Pamatproblēma, kas būtu jārisina valstiskā līmenī, ir rezidentu vietu skaita palielināšana, lai rezidentūra Latvijā pēc studiju beigšanas būtu pieejama pēc iespējas visiem medicīnas studijas beidzošajiem jaunajiem ārstiem. Šobrīd rezidentūras vietu nepietiekamība ir arī viens no būtiskākajiem iemesliem ārstu aizbraukšanai no Latvijas, atzīmē Rēvalds.
Viņš arī skaidro, ka jaunie ārsti patlaban ir daudz konkurētspējīgāki un piemērotāki darbam ārvalstīs, nekā tas bija pirms desmit vai 20 gadiem.
“Tāpēc, meklējot jaunus risinājumus, noteikti būtu jārespektē jauno ārstu sociālie un ģimenes apstākļi. Piemēram, jaunā ārste-rezidente par 400 eiro nevar atļauties algot pilna laika aukli, kura “uz rokas” prasa 500 līdz 700 eiro. Tāpat nesaprātīgi ir piespiedu kārtā mēģināt sašķelt ģimeni, ja vienam ģimenes loceklim darbs ir Rīgā, bet otru piespiedu kārtā sūtīs, piemēram, uz Daugavpili. Vēl jo sarežģītāka situācija veidosies tad, ja ģimenē aug mazi bērni, kuri šādā situācijā būs lielākie cietēji,” uzsver Rēvalds.
Valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus gan Rīgā, gan reģionos sniedz arī valstij un pašvaldībām nepiederošas klīnikas, atgādina Rēvalds. Tāpēc būtu loģiski un taisnīgi, ja jaunajiem ārstiem būtu pieejamas rezidentu vietas arī pie tiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kurus valsts ir atzinusi par piemērotiem iedzīvotājiem nodrošināt valsts garantēto veselības aprūpi un pie kuriem strādā rezidentus apmācīt tiesīgi ārsti, kā arī ir noslēgts attiecīgs līgums ar augstākajām mācību iestādēm.
“Jāuzsver, ka rezidentu apmācība jau tagad daļēji notiek privātajās veselības aprūpes iestādēs, kuras sadarbībā ar augstskolām spēj nodrošināt labus mācību un prakses apstākļus. Turklāt privāto medicīnas iestāžu rīcībā dažkārt ir mācību infrastruktūra un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas nav pieejams valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs. Kā jau to prakse ir pierādījusi, privāto medicīnas iestāžu priekšrocība ir arī efektivitāte, darba organizācija un augstāka konkurētspēja, jo jāstrādā, nerēķinoties ar valsts subsīdijām, kā tas ir lielajās slimnīcās. Jaunie ārsti-rezidenti to novērtē jau tagad,” skaidro Rēvalds.
Kā ziņots, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) tikās ar medicīnas studentiem, kā arī Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un universitāšu pārstāvjiem, lai diskutētu par grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību.
Tikšanās laikā veselības ministrs informēja klātesošos, ka noteikumu grozījumu projekts paredz mehānisma radīšanu, lai jaunie ārsti pēc rezidentūras pabeigšanas būtu gatavi doties darbā uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas. Priekšlikumu izveidot šādu mehānismu izteica Latvijas Slimnīcu biedrība, ņemot vērā situāciju ar atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs.
Veselības ministrijas iecerētā mērķa sasniegšanai studentiem tiks piedāvāti divi mehānismi, proti, jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas noteiktu laikposmu strādās konkrētajā vietā nepieciešamajā specialitātē. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka šie jaunie ārsti rezidentūras uzņemšanas konkursā ir jāuzņem prioritāri, vienlaikus ņemot vērā arī sekmes un aktivitātes studiju laikā.
Otrs mehānisms paredz, ka jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā un pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārsta praksē.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir tiesības uz pieejamu veselības aprūpi.
Nākamā VM, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvju tikšanās paredzēta šā gada 30.martā.
VM atgādina, ka to studentu, kuriem ir noslēgts reģionālais līgums, uzņemšana rezidentūrā prioritārā kārtībā notika jau pagājušajā gadā un šo iespēju izmantoja 54 studenti. Tāpat ministrs informēja, ka iepriekšējā gadā ir izdevies piesaistīt 1,7 miljonus eiro pašreizējo 200 rezidentūras vietu saglabāšanai un nākotnē, piesaistot papildu līdzekļus, ir plānots pakāpeniski palielināt rezidentūras vietu skaitu.
