Kāpēc Latvijā nav miljardieru? Rēvalde par cīņu ar birokrātiju: Uzņēmējiem lauž spārnus 0
Ko nozīmē būt miljonāram? Kāpēc Latvijā nav miljardieru? Kādēļ uzņēmējiem jācīnās ar birokrātisko aparātu – savā pieredzē par šīm tēmām TV24 raidījumā „Naudas cena” dalās uzņēmējs, investors Ģirts Rungainis, uzņēmējs, Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre un „Anti-Aging Institute” vadītāja Zane Rēvalde. Raidījums TV24 ēterā būs skatāms 25. decembrī pulksten 21:03!
Lai diskutētu par to, kas ir miljonārs un kā tas darbojas Latvijā, Pēteris Šmidre vispirms vieš skaidrību šī jēdziena definīcijā. „Man liekas, ka daļai sabiedrības priekšstats par šiem cilvēkiem ir no padomju multenēm: resnītis frakā un cilindrā sēž uz maisiem. Ļoti svarīgi ir saprast to, ka tā nav. Nauda jau nav kabatā vai maisā, tie ir aktīvi, tā ir tā ekonomika, kura pie mums darbojas. Jebkurš miljons vai miljards ir ekonomika, kura strādā, tā ir naudas plūsma, tās ir darba vietas. Ja mūsu sabiedrība un valdība saprastu to, ka miljonārs ir cilvēks, kurš ir atbildīgs par ekonomiku un labklājību, mēs daudz ko sasniegtu. Šobrīd tā nav. Nedod Dievs, privātam miljonāram satikties kaut kur konkurencē ar valsts uzņēmumu! Šansu (iespēju – krievu val.) nav!”
Šmidres teikto papildina Zane Rēvalde: „Iekšējie negodīgās konkureneces apstākļi, ka brīžiem šiem privātajiem uzņēmējiem, miljonāriem, investoriem jākonkurē un jāstrīdas ar valsti, ar šo birokrātisko aparātu, principā lauž spārnus audzēt miljonus, kurus pēc tam ieguldīt atpakaļ tautsaimniecībā.”
„Latvijā valsts aparāts mēģina radīt iespaidu, ka valsts pelna naudu. Valsts naudu nepelna. Valsts naudu pārdala nodokļu maksātāju uzdevumā, un principā galvenie nodokļu maksātāji, pirmie, kas rada sākotnējo naudu, ir uzņēmēji,” tā Rungainis.
„Absolūti lielākais vairums cilvēku negrib būt miljonāri! Viņi grib miljonāru it kā atribūtus – naudu, ko tērēt, atvaļinājumus, kuros braukt, mašīnas, nekustamos īpašumus, kuros dzīvot. Viņi nav gatavi darīt visu laiku to, kas jādara, lai kaut ko sasniegtu. Faktiski tie veiksmīgie uzņēmēji, kuriem šīs birkas tiek piekarinātas, viņi ir lielie darba devēji. Viņi spēj radīt lielus uzņēmumus, dot darbu cilvēkiem, viņi ir lielie nodokļu maksātāji.”
Rungainis min vēl kādu ne pārāk glaimojošu faktu, proti, Latvija, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, atrodas pabērna lomā, jo Latvijā uzņēmējiem nemitīgi jākaro ar politiķiem. „Tā ir Latvijas atpalicības problēma un cēlonis. Latvijā uzņēmēji zināmā mērā atrodas kāju pamesla lomā.”
Atšķirībā no kaimiņvalsts, Latvijā nav arī miljardieru. Kāpēc? Zane Rēvalde skaidro: „Latvija vairāk orientējas uz tradicionālām biznesa sfērām – transports, koksaimniecība, mežizstrāde, ir arī IT tehnoloģijas. Latvija izmanto valsts un ES līdzekļus.
Kaimiņvalstis tajā pat laikā piesaista starptautiskas investīcijas, uzbūvē lielas ekosistēmas, kas ir miljardiem vērtas kompānijas. Tā ir valsts politika.” Viņai piekrīt Ģirts Rungainis: „Mēs patērējām gandrīz 20 gadus dalot un zāģējot postpadomju īpašumu. Lietuva un Igaunija ar savām privatizācijām tika ātri galā un ķērās pie naudas pelnīšanas.”
