Vai valdības un pašvaldību sēdēm jābūt atklātām? “LA” aptauja 1
Ekspremjers Einars Repše norādījis, ka savulaik pieņemtais lēmums ieviest atklātas Ministru kabineta sēdes bija kļūdains, jo ministri baidoties izpaust savu patieso viedokli. Savukārt 81% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka valdības sēdēm jābūt atklātām. Kā to vērtē pašvaldībās, kuru sēžu atklātumu nosaka likums?
Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu novadā pašvaldības izdevumā publicējam ne vien visus domes lēmumus, bet arī visus “par”, “pret” un “atturas” balsojumus, un aicinām iedzīvotājus piedalīties arī komiteju sēdēs. Reizēm darām pat tā – ja trūkst kāda dokumenta vai kāda paskaidrojuma vai kaut kas nav īsti skaidrs, konkrētā jautājuma izskatīšanu atliekam uz nākamo komitejas sēdi. Ja iepriekš viss ir apspriests un sagatavots, domes sēdē nekas nav jāķidā, tāpēc arī mums domes sēdes atklātums problēmu nerada. Īsi sakot, spekulācijām un baumām pie mums nav nekāda iemesla. Tāpēc uzskatu, ka arī valdības sēdēm jābūt atklātām. Repše kļūdās tagad, jo arguments, ka ministri baidās izpaust savu patieso viedokli, īstenībā ir atruna.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Domāju, ka valdības mājā atklātās sēdēs ministri baidās savu patieso viedokli paust partiju lietu un intrigu dēļ. Turklāt lielākoties latvieši tā nu reiz iekārtoti, ka negrib īpaši rauties pie mikrofona, tāpēc atklātās sēdēs ne viens vien nospriež – tad jau labāk paklusēt. Nezinu, kā citur, bet mūsu novadā prasība pēc audioieraksta daudz ko mainīja. Agrāk domes sēdēs diskutēja pat trīs stundas, tagad sēdes ir īsas un tīri formālas. Pat NVO pārstāvji pēc audioieraksta ieviešanas piedalījās tikai kādās divās sēdēs, vairs nenāk. Nevis atklātums, bet gan sasaistošais mikrofons ir īstais iemesls tam, ka cilvēki izsakās mazāk. Un tas nudien nekādā ziņā nav labi.”
Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Vairāk sliecos piekrist iedzīvotājiem, kas atbalsta sēžu atklātumu. Ikvienam ministram taču jāspēj publiski pateikt savu viedokli, viņam jārunā patiesi un jāatbild par saviem vārdiem. Nav jātaisa problēma tur, kur tās nav. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ieviesta arī tā sauktā valdības sēdes slēgtā daļa, piemēram, kad apspriež jautājumu, kas saistīts ar valsts noslēpumu. Nesaskatu problēmu arī par atklātām pašvaldību sēdēm, jo mums nekad nav bijušas slēgtas domes sēdes, cilvēki vienmēr varējuši piedalīties. Nedaudz situācija mainījās pagājušā gada jūlijā, kad domes sēdes sāka fiksēt audioierakstā. Bet tas vairāk saistīts nevis ar to, ka cilvēks mikrofona priekšā mazāk kaut ko pasaka, bet gan ar sarežģījumu iespējamību, ja, piemēram, neievēro datu aizsardzību, kad runā par konkrētām personām un jābūt īpaši uzmanīgiem. Ieraksts patiesībā ir laba lieta, jo ar tā palīdzību var novērst pārpratumus. Ja rodas domstarpības, ir vai nav cilvēks tā teicis, ieraksts atklāj patiesību, nekādas spekulācijas vairs nav iespējamas. Kādreiz praktizētā protokolēšana nedeva tādu iespēju, jo ne jau visu, ko cilvēks runāja, ierakstīja protokolā, turklāt gadījās arī neprecizitātes. Cilvēki sēžu ierakstus klausās, par to liecina viņu iesniegumi pēc domes sēdēm.”
Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Šī ir tā retā reize, kad varu piekrist Repšes kungam. Atklātas sēdes ierobežo cilvēku izteikšanos un jautājumu apspriešanu, turklāt sliktākais ir tas, ka runātājs mikrofona priekšā kļūst samākslots, viņš vairs nerunā dabiski. Patiesībā atklātās sēdes traucē patiesu viedokļu izteikšanu un stipri apgrūtina lēmumu pieņemšanu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka atrodas cilvēki, kam ļoti patīk manipulēt ar frāzēm, ar skaļumu, mikrofons šim nolūkam ir ļoti labs līdzeklis. Skumji, ka reizēm ne jau labāko nodomu vārdā tiek izmantotas cilvēku tiesības, kas tagad paceltas nebijušos augstumos. Personu datu aizsardzības likuma dēļ nu ir gandrīz tā, ka nevar teikt Pēteris, jāsaka X…”
