Igors Kasjanovs: Restorāns kā ierocis 4
Autors: Igors Kasjanovs, ekonomists
“Kinfildiešu”* sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar kādu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē – viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē – nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi – dažreiz pat uzslavēja, teica, ka salīdzinājumā ar viņa mītnes zemi Latvijā ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās… par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kura nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis – jo nolaidās rokas, cīnoties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku – faktiskā neto alga, ko viņš varēja piedāvāt, bija zemāka, nekā spēja piedāvāt tās citas bodes, jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.
Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizstājama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai apgalvotu, cik valsts ir slikta tāpēc, ka tā mēģina iekasēt nodokļus. Un man ir žēl, ka sabiedrībā nav pilnvērtīgi izveidojusies izpratne par to, ka, nemaksājot nodokļus, paši rokam sev kapu. Jā, dažādu veidu korupcijas skandāli nevairo vēlmi maksāt nodokļus, jo saprotu, ka daļa nodokļu aiziet kādam mahinatoram villas iegādei Jūrmalā. Bet tas nemaina manu pārliecību – ja vēlamies kļūt par ilgtspējīgu un uz vērtībām balstītu tautsaimniecību, tad nodokļu nomaksas disciplīna ir prioritāra. Man, tev, lielam uzņēmumam un mazam uzņēmumam.
Ja uzņēmums nav spējīgs nomaksāt nodokļus, tam ir jālikvidējas, dodot vietu tiem uzņēmumiem, kas spēj nomaksāt nodokļus.
Tirgus mehānismi ar to lieliski tiks galā. Nemaz nerunājot par to, ka man ir žēl, ka viens nepieredzējis un neveiksmīgs ēdināšanas biznesa projekts tiek izmantots kaut kāda (politiska?) projekta ietvaros ar kārtējo mēģinājumu pierādīt, ka valstī “viss ir slikti”.
Es nedaudz brīnos, ka arī pašā ēdināšanas nozarē beidzot nav notikusi kāda konsolidācija – ka “baltie uzņēmumi” nav apvienojušies un sākuši žņaugt “melnos uzņēmumus”. Iespējams, ka negodprātīgo vienkārši ir pārāk daudz. Tāpēc aicinu ikvienu padomāt, ko mēs finansējam ar savu naudu, ko tērējam ēdināšanas iestādēs. No vienas puses, kliedzam par to, ka veselības aprūpes kvalitāte ir zema, darbinieki sociāli neaizsargāti utt. No otras puses, labāk nopirkt dienišķās “kotletes un aļķīti” par cenu, kas acīmredzami ir zem pašizmaksas.
Ziņojiet, lūdzu, par ēstuvēm Latvijā, par kurām esat pārliecināti, ka tie godprātīgi nomaksā nodokļus par piegādēm un darbiniekiem! Par kuriem jūs zināt, ka tie normāli izturas pret darbiniekiem. Es negribu ar savu naudu finansēt visādus “kinfīldiešus”. Gandrīz vai prasītos ēdināšanas vietu baltais un melnais saraksts…
* Redakcijas piebilde. Autora izmantotais apzīmējums radies no restorāna “Kinfield” nosaukuma. Restorāns iedzīvojās parādos, bet tā īpašniece sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka restorāna slēgšanas iemesls ir bijusi Valsts ieņēmumu dienesta rīcība. Uzņēmējas vēlākie izteikumi medijos gan radīja iespaidu, ka arī viņas rīcība nodokļu nomaksā nav bijusi godprātīga un saimniekošanā racionāla. Tikmēr daļa ēdināšanas uzņēmumu piekrīt protestiem un žēlojas, ka restorānu biznesā nevarot izdzīvot, ja tiekot maksāti visi nodokļi.
