VID darbību dēļ slēgts iecienīts restorāns Rīgā 7
“Latvijas restorānu īpašnieki ir godīgi cilvēki, kas vēlas strādāt savā valstī un maksāt visus nodokļus,” ar šādu frāzi sākas vairāki video, kuros sabiedrībā zināmi šefpavāri un restorānu īpašnieki aicina valsts ierēdņus ēdināšanas nozarei samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21 līdz 12%. Pērn šādu ideju konceptuāli atbalstīja visas iesaistītās puses, taču tagad valsti vada citi cilvēki. Mainījušies ir gan finanšu, gan ekonomikas ministri, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jauna vadītāja.
Restorāni spiesti vērties ciet
“Domājot par nozares nākotni, šis gads būs izšķirošs, kurš rādīs – būt vai nebūt Latvijas restorāniem. Un tās nav tikai spekulācijas! Mēs pieprasām, lai valsts ierēdņi mūsos ieklausās. Samazinātais PVN ir vienīgā iespēja restorāniem izkļūt no pelēkās zonas,” šādu videoaicinājumu valsts ierēdņiem velta Latvijā pazīstami un iecienīti pavāri un restorānu īpašnieki, piemēram, restorāna “36. līnija” šefpavārs un līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs, biedrības “Slow Food Rīga” prezidents Mārtiņš Rītiņš, restorānu “3 pavāri” un “Restorāna 3” līdzīpašnieks Ēriks Dreibants.
Visi kā viens norāda, neraugoties uz to, ka restorāni ir viena no Latvijas tūrisma vizītkartēm, kas veido vairāk nekā 2% no valsts iekšzemes kopprodukta, nozare jau desmit gadus strādā ar zaudējumiem. Apkopojot datus, noskaidrots – pagājušā gada nogalē kopējie restorānu parādi sasnieguši 33 miljonus eiro.
“Mūsu pārstāvēto nozari apdraud divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir trešais lielākais Eiropā, kas nav samērojams ar klientu pirktspēju. Un, otrkārt, tāpat kā citās nozarēs, arī mēs katastrofāli izjūtam darbaspēka trūkumu,” uzņēmēju sāpi apraksta Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.
Viņaprāt, ja ēdināšanas nozarē tiktu samazināti nodokļi, valsts tikai iegūtu, jo mazinātos ēnu ekonomika un tiktu izskaustas aplokšņu algas. Jautāts, kuriem nozares pārstāvjiem klājas visgrūtāk – augsta līmeņa restorānu īpašniekiem vai vienkāršajiem ēdinātājiem reģionos –, J. Jenzis atbild: “Es varu pateikt, kuriem klājas vieglāk, respektīvi, lielajām ķēdēm un ātrās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri izmanto saldētas izejvielas. Taču tiem uzņēmumiem, kuri nodarbina lielu cilvēku skaitu un, gatavojot ēdienu, izmanto svaigas sastāvdaļas, ko praktizē gan smalkos dzīvesstila restorānos, gan vienkāršās lauku ēdnīcās, klājas visgrūtāk.”
Biedrības prezidents arī uzsver: VID darbību dēļ pēdējā mēneša laikā iecienīts restorāns Rīgā – “Kinfield – paziņojis par darbības beigām. “Protams, niša nepaliks tukša un vietā nāks nākamie, taču arī šie nākamie saskarsies ar tām pašām problēmām, ar kādām saskaras visi nozares spēlētāji. Pirms vēlēšanām visas politiskās partijas izteica mums atbalstu, daži solīja, ka PVN varētu tikt samazināts līdz 12%, citi, ka līdz 5%. Arī finanšu ministrs Jānis Reirs ir teicis, ka šis jautājums tiks skatīts, vērtējot nākamā gada budžetu. Tas ir mūsu cerību stars,” noslēgumā saka J. Jenzis.
Runā šogad, darbosies nākamgad
“Šis ir valsts nodokļu politikas jautājums, kas jāizstrādā un jākoordinē Finanšu ministrijai (FM), sadarbojoties ar valdību. Veidojot nākamā gada budžetu un vērtējot nodokļu pamatnostādnes, atbildīgās institūcijas arī lems, vai šāds likmes samazinājums ir nepieciešams un vai tas var palīdzēt nozarei risināt problēmas,” skaidro VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars. Viņš uzsver, ka VID kompetencē neietilpst izlemt, vai PVN likme ir jāsamazina vai ne, taču, ja šāds lēmums tiks pieņemts, institūcijai nebūšot problēmu to administrēt.
Savukārt ministrijā, kur jautāju konkrēti par restorānu biznesu un iespēju nozarē samazināt PVN likmi, saņemu gaužām birokrātisku atbildi. “Nodokļu reformas vērtēšanu plānots sākt nākamgad, taču arī šogad valdība tiekas ar nozaru nevalstiskajām organizācijām, lai kopīgi rastu kompleksus risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Valdību veidojošās partijas arī ir izveidojušas “Attīstības komiteju” par nodokļu politiku. Spēkā ir arī vienošanās, ka nodokļi būtu jāmaina vienu reizi Saeimas pilnvaru laikā,” skaidro FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
Fiskālais efekts valstij neitrāls
Ekonomikas ministrijā (EM) gan saņemu konkrētāku atbildi, proti, kopumā samazinātais PVN, viņuprāt, ir atbalstāms, taču ar nosacījumu, ja tiek noslēgta ģenerālvienošanās starp Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Latvijas Restorānu biedrību (LRB), no vienas puses, un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību, no otras puses, kas ļautu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru restorānu nozarē.
“Tajā būtu jāiekļauj divas pamatlietas. Pirmkārt, viesmīlības nozarei jāpalielina vidējā bruto alga. Otrkārt, valstis var piemērot samazināto PVN likmi 12% apmērā tikai tad, ja tas netiek piemērots alkoholam. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka viesmīlības nozare pēc savas būtības ir darbietilpīga, kas nosaka arī relatīvi lielāku kopējo nodokļu slogu nozarē. Turklāt Latvijā ir samērā augsts darbaspēka nodokļu slogs, ja salīdzina to ar pārējām Baltijas valstīm. Un tas ir viens no iemesliem ēnu ekonomikas līmenim nozarē,” skaidro EM sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko.
Tieši PVN samazinātā likme var samazināt darbaspēka izmaksu slogu, ļaujot uzņēmumiem rast nepieciešamos līdzekļus algu palielināšanai, akcentē EM pārstāve. “Tādēļ kopumā fiskālais efekts valstij būtu neitrāls, jo, bruto algai palielinoties palielinātos ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.”
(27.05. 19 – precizēts virsraksts un J.Jenža teiktais 6.rindkopā)
