Restorānā baro ar pārtikas atkritumiem 0
Kādreizējai 19. gadsimta psihiatriskajai slimnīcai grūti atrast citu pielietojumu. Kaut tā atrodas Lapinlahti, Helsinku nostūrī pie jūras, skaistā vietā, kas ir ainaviska atelpa turpat blakus esošajiem IT firmu daudzstāvu kvartāliem, biezie mūri, garie gaiteņi uzspiež tādu kā ieslodzījuma sajūta.
Pilsētas pašvaldība nolēma ēku izmantot sociāliem mērķiem. Viena no apakšīrniekiem ir bezpeļņas organizācija “From Waste to Taste” (“No atkritumiem līdz garšai”), kura tur atvērusi dienas restorānu “Loop” jeb “Cilpa”.
Nosaukumam nav nekāda sakara ar kādreiz ēkā turētajiem. “Cilpa” – tas ir aprites ekonomikas termins, ar ko apzīmē saimniekošanu bez atkritumiem, kur vienā ražošanas ciklā pārpalikumi ir izejviela nākamajam. Katru dienu restorāns gatavo pusdienas no pārtikas atkritumiem.
“Mēs nekad nezinām, kas mums šodien būs ēdienkartē,” “LA” stāsta restorāna dibinātāja Johanna Kohvaka. “Katru rītu mūsu busiņš apbraukā septiņus astoņus pārtikas veikalus, nedēļas nogalē divpadsmit un savāc tos pārtikas produktus, kuriem beidzas izmantošanas termiņš.
Pēc produktu saņemšanas šefpavārs izdomā, ko no tiem pagatavot. Restorānā izmantojam mazāko daļu no savāktā – pārējo vedam kā ziedojumu uz baznīcu virtuvēm. Daļu produktu saņemam par velti, daļu pērkam par pazeminātām cenām.”
Attiecīgi restorānā lielākoties ir veģetāra pārtika un par mazliet zemākām cenām nekā citos restorānos. Piemēram, ceturtdienā, kad ciemojos, veģetāro pusdienu pamatēdiens maksāja 9,50 eiro, kas Helsinku restorānu cenu salīdzinājumā ir zem vidējā. Porcijas lielumu pie salātu bāra nosaka ēdējs pats. Ēdiens garšīgs, bet salātu svaigumu un izskatu šefpavārs nevar uzlabot…
“Cilpā” paēd simts līdz pusotra simta klientu, atklāj Johanna. “Ziemā ir krietni mazāk,” viņa nopūšas. Tādējādi restorāns ir dubultekoloģisks – gan produktu izvēlē, gan savā bezatkritumu koncepcijā. Pirms trim gadiem, kad Johanna vienā pasākumā vēlējās “zaļi” paēdināt cilvēkus no lielveikalu pārtikas pārpalikumiem, viņa bija pārsteigta, cik daudz ēdamā tiek izmests.
No šī atsevišķā gadījuma radās ideja par pastāvīgu restorānu. Projekta “Wastestimator” laikā Somijas Nacionālo resursu institūts aprēķināja, ka gada laikā (konkrēti 2016. gadā) restorāni izmetuši 70 tonnas pārtikas. Šādi sociālās uzņēmējdarbības izpaudumi kā restorāns “Cilpa” palīdz samazināt atkritumus.
Līdzīga “cilpas” pieeja ir somu zīmolam “Arela”, kuru 12 gadu laikā tekstila dizainere Maija Arela kopā meitu dizaineri Anni Arelu no šūšanas ateljē izveidojušas par starptautisku zīmolu ar ražotni Nepālā, Lietuvā un Igaunijā. Šo zīmolu visvairāk pazīst pēc kašmira trikotāžas izstrādājumiem, kurus uzņēmums gan uztur kārtībā lietošanas laikā, gan pieņem atpakaļ lietotos apģērbus, lai tos izjauktu un pārstrādātu.
“80% apģērbu tiek ielikti skapī vai izmesti pēc sešiem mēnešiem, vidējais apģērba mūžs Somijā ir 2,2 gadi,” ar nozares pētījumiem iepazīstina Anni. “Pagarinot apģērba mūžu līdz deviņiem mēnešiem, tas ir, par 33%, oglekļa izmešus samazinām par 27%, ūdeni – par 33% un atkritumus – par 22%,” tiktāl Anni par ietekmi uz klimatu.
Bet kā trikotāžas uzņēmums var pagarināt apģērba lietošanas ilgumu? “Esam izveidojuši apģērba aprūpes servisu, kādi Somijā iegūst arvien lielāku popularitāti – kašmira drēbes “Arela” izmazgā, novērš savēlumus, izlīdzina ar tvaiku, labo pārrautus diegus un papildina, ja nepieciešams. Bet mēs apmācām arī savus klientus – kuri to vēlas, var mājās veikt paši.”
Uzņēmums pieņem atpakaļ no klienta novalkāto vai vairs nevalkāto drēbes gabalu, par to atmaksājot 20% no tā sākotnējās cenas. “Arela” to atjaunina un pārdod lietoto preču veikalos. Cilpa noslēgusies.
