– Latvijā izskan pieņēmums – ja restitūcijas process raiti nevirzīsies uz priekšu, tas ietekmēs Latvijas un ASV attiecības, piemēram, sadarbību militārajā jomā. Vai šādiem apgalvojumiem ir pamats? 20
– Mēs uz šo jautājumu skatāmies no pilnīgi citas perspektīvas. Ja lūkojamies uz Latvijas un ASV attiecībām, tās ir balstītas uz vairākiem pīlāriem. Trīs pamatbalsti ir: sadarbība aizsardzībā, ekonomiskās attiecības un, trešais, kopējās vērtības. Tie visi ir saistīti savā starpā. Ja runājam par kopējo vērtību aspektu, viens no fundamentālajiem jautājumiem ir īpašumu restitūcija. Latvijas un ASV valdība ir parakstījušas Terezinas deklarāciju un apņēmušās virzīties uz priekšu ebreju īpašumu restitūcijas procesā. Mēs saprotam, ka tas ir sarežģīti, un zinām, ka Latvijas vēsturē ir daudz slāņu un traģēdiju. Mēs zinām, ka restitūcija nav abstrakts uzdevums, jo tas saistāms ar cilvēkiem, no kuriem daži reizēm ir aizmirsti, bet par kuriem nepieciešams parūpēties – tie ir holokausta upuri, kuri ir cienījamos gados un nedzīvos mūžīgi. Latvijas un ASV valdības ir vienojušās, ka restitūcijas process ir jāveic. Esošie likumprojekti Saeimā par restitūciju ir pirmais solis. Es zinu, ka publiskajā telpā pastāv jūsu minētie pieņēmumi, taču labākais veids, kā tos uzlūkot, ir skatīties uz mūsu attiecību pīlāriem, kas parāda, ka mūsu attiecības norisinās dažādās jomās, kas mums ir svarīgas.
– Vizītes laikā jūs bijāt vairākās piemiņas vietās, kas atgādina par noziegumiem pret cilvēci. Turklāt Latvijā tika veikti ne tikai nacistu, bet arī komunistu režīma noziegumi. Uz kādām pārdomām jūs vedina ieskatīšanās šajās drūmajās vēstures lappusēs?
– Biju Salaspilī un Biķernieku mežā, kur tika īstenots holokausts. Es nedomāju, ka mēs kā cilvēki varam saprast šo vēsturi – varbūt intelektuālā līmenī mēs varam iedomāties, bet cilvēciski trūkst vārdu – kā tāda rīcība bija iespējama. Tas viss saistās ar holokausta izglītību, un man bija iespēja šeit pārliecināties, ka tā Latvijā notiek sekmīgi.
Rīgā apmeklēju arī Okupācijas muzeju, kā arī “Stūra māju”. Šīs vietas ilustrē tos daudzos slāņus, no kuriem sastāv Latvijas vēsture. Cik zinu, Okupācijas muzejā drīzumā mainīs ekspozīciju, kura, domājams, būs vairāk aptveroša nekā iepriekšējā. Esmu strādājis un dzīvojis bijušajā PSRS un Vācijas Demokrātiskajā Republikā un saprotu šos dažādos un sarežģītos vēstures līkločus un slāņus. Jo labāk saprotu vēstures jautājumus, jo labāk varu veicināt restitūcijas procesu.
