Interesanta pieredze 3
“Spogulī jāskatās, lai nevis par sevi priecātos, bet pārliecinātos, vai ar izskatu viss ir kārtībā. Man apkārt strādā kolēģi, pili apmeklē tūristi, tāpēc vienmēr jābūt sakoptam,” uzsver Vilnis.
Viņaprāt, arī daudzi citi gados vecāki cilvēki varētu būt modeļi, taču uzskata, ka tas nav domāts viņiem. “Modeļu katalogu reģistros ir vismaz tūkstotis meiteņu, no kurām izvēlēties, taču veči manos gados – varbūt tikai kādi desmit. Man vienalga, ko par manām bildēm saka apkārtējie. Ja kāds par tām ironizē, saku: ja nepatīk, tad neskaties, bet arī tu vari tikt uzaicināts. Piesakies un izmēģini pats! Līdz ar gadiem man ir radusies lielāka drošības sajūta – ko tad es vairs varu zaudēt?!” prāto sirmais kungs.
Iejusties modeļa lomā Vilnim palīdzējušas aktiera dotības un pieredze, spēlējot pašdarbības teātrī. Protams, staigājot pa “mēli” un ieraugot neskaitāmos uz modeļiem vērstos fotoobjektīvus, bijis uztraukums.
“Dzīvē ir vajadzīgas pārmaiņas. Modeļa gaitās guvu interesantu pieredzi. Tās krasi atšķīrās no manas ikdienas, kurā nav daudz saskarsmes ar citiem. Ar kolēģiem galvenokārt sarunājos tikai pie kafijas tases,” atklāj restaurators.
Modeļa darba garoza
“Filmēšanās, piedalīšanās fotosesijās un tērpu demonstrēšana fotokameru priekšā ir pavisam kas cits, taču visās šajās darbībās piedalās interesanti, inteliģenti un radoši cilvēki,” salīdzina Vilnis.
Pēc viņa vārdiem, filmēties ir fiziski smagi un nogurdinoši, jo dublus veido atkārtoti, daudzas reizes. Dažu minūšu sižeta tapšanā piedalās pārdesmit cilvēku. Savukārt fotosesijā iesaistīti tikai kādi četri, un tā ir daudz vieglāka. Interesanti bijis vērot fotogrāfu darbu. Viens norādījis, kā pozēt, taču otrs nav teicis neko. Cits nofotografējis un uzreiz skatījies datorā, ko vajadzētu pielabot.
“Demonstrēt tērpus, staigājot pa “mēli”, ir psiholoģiski visgrūtāk – skan skaļa mūzika, visapkārt daudz grimētāju, frizieru, dalībnieku, skatītāju. To es vairāk negribētu darīt, jo man sāp celis un parasti eju, balstoties uz spieķa, ko arī uzdrīkstējos modes skatē,” savā pieredzē dalās Vilnis Līdaka.
